06.05.2016.

Ekspertu saruna "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?"

2016. gada 6. maijā Latvijas Bankā notika ekspertu saruna: "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?".

  • Ieskats saturā

    Nodokļi skar ikvienu, tāpēc tā ir aktuāla tēma gan Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan politiķiem un ekonomistiem. Turklāt nodokļu politika ir ne vien instruments valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai, bet arī nozīmīga ekonomiskās politikas svira, kas var būtiski ietekmēt tautsaimniecības attīstības perspektīvas. Gan jau esošie, gan potenciālie investori rūpīgi izvērtē nodokļu politikas tendences, lemjot par uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Nepārtrauktās nodokļu politikas pārmaiņas pēdējo gadu laikā bijušas nozīmīgs Latvijas konkurētspējas klupšanas akmens.

    Skaidrs ir viens, valsts budžeta izdevumu vajadzības tikai augs, bet esošā nodokļu sistēma nespēj tās apmierināt ilgtermiņā. Jāmeklē risinājums, kā finansēt nepieciešamo valsts funkciju veikšanu, nenodarot kaitējumu uzņēmējdarbības videi un nepasliktinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos. Šeit jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

    Kā Latvijas nodokļu sistēmu padarīt stabilu un konkurētspējīgu? Kā sadalīt nodokļu slogu tā, lai tas būtu draudzīgs tautsaimniecības attīstībai? Vai bez nodokļu likmju celšanas ir vēl kādas citas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus? Uz šiem fundamentālajiem jautājumiem atbildes tiks meklētas Latvijas Bankas rīkotajā Ekspertu sarunā "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?"

  • Ekspertu sarunas dalībnieki

    Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Ulda Rutkastes darba pienākumos ietilpst plašs risināmo jautājumu loks, t.sk. makroekonomiskās analīzes un pētniecības organizēšana, priekšlikumu izstrāde ekonomiskās politikas jomā un dalība ekonomiskās politikas debatēs ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām.

    Uldis Rutkaste ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē. Darbu Latvijas Bankā uzsācis 2002. gadā, pirms tam strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā. Pildījis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecākā padomnieka pienākumus Starptautiskajā Valūtas fondā.

     

    Dr.oec. Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes biedrs, "Swedbank" AS galvenais ekonomists, Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks. Profesionālo karjeru uzsācis Finanšu ministrijā, bijis pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā, līdzdarbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskas analīzes komisijā.

    Mārtiņš Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā, Londonas Universitātē – maģistra (ar izcilību) un doktora grādu ekonomikā.

     

    D.M.soc. Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs, SIA "Biznesa augstskola Turība" līdzīpašnieks un dibinātājs, aktīvi darbojas arī citās ar ekonomikas attīstību saistītās organizācijās, pieredzējis izglītības nozares profesionālis un uzņēmējs. Bijis Augstākās izglītības padomes loceklis. Akadēmisko izglītību ieguvis Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijā, piedalījies vairākās zinātniskās konferencēs, izstrādājis zinātniskās publikācijas par mūsdienu izglītības sistēmu un līderību. Regulāri pauž viedokli Latvijas plašsaziņas līdzekļos par ekonomikas jautājumiem, izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības problēmām un uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstību.

     

    Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors. ĀIPL veido dialogu ar Latvijas valdību un aktīvi strādā, lai attīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Ģirta Greiškalna pienākumos ietilpst ĀIPL darba nodrošināšana, sadarbība ar padomes biedriem, projekta grupu vadība. Pirms tam Ģirts Greiškalns pārstāvējis Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju Rīgas brīvostas valdē.

    Ģirts Greiškalns absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti. Viņam ir inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā un ekonomista kvalifikācija starptautisko ekonomisko sakaru organizācijas un plānošanas specialitātē, kā arī maģistra grāds ekonomikā starptautisko ekonomisko sakaru vadībā. 

     

    Sarunu vada:

    Ģirts Rungainis, finanšu un investīciju eksperts, viens no AS "Prudentia" dibinātājiem. Ģirts Rungainis bijis viens no akciju sabiedrības "Vācijas–Latvijas Banka" (tagad "Swedbank" AS) dibinātājiem un tās prezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas, AAS "Balta" padomes loceklis, Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kuģniecības padomes priekšsēdētājs, bijis arī Ministru prezidenta padomnieks.

    Pašlaik Ģirts Rungainis ir SIA "VALPRO" padomes loceklis. Pirms tam aktīvi piedalījies arī citu Latvijas organizāciju un uzņēmumu vadībā. Ģirts Rungainis, būdams arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, aktīvi iesaistās Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas aktivitātēs.

     

  • Prezentācijas

    Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

    Dr.oec. Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes biedrs, "Swedbank" AS galvenais ekonomists, Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks

    Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors

     

    D.M.soc. Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs, SIA "Biznesa augstskola Turība" līdzīpašnieks un dibinātājs

  • Videoieraksts

    2016. gada 6. maijā Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?". Šeit sarunas pilns videoieraksts:

  • Kopsavilkums

    Latvijas Bankā pirmajā maija nedēļā notika ekspertu saruna "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?". Regulārās nodokļu politikas pārmaiņas bijušas nozīmīgs Latvijas konkurētspējas klupšanas akmens: tās tikuša veiktas katru gadu visās svarīgākajās nodokļu grupās un nereti sasteigti – pašā pēdējā brīdī, kad jāpieņem valsts budžets. Šogad procesā piesardzīgi iezīmējušās cerīgas pārmaiņas – nodokļus gatavojas necelt ar apziņu, ka tas slāpēs investoru un uzņēmēju kopumā aktivitāti un nevairos valsts maciņā iekasēto.

    Pašlaik valdība strādā pie 2017. gada budžeta, vairākām strukturālajām un atalgojuma reformām, kas aktualizē finansējuma vajadzību. Notiek nodokļu sistēmas izvērtēšana. Šovasar gaidāmi pētījumā balstīti uzņēmēju organizāciju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārmaiņu ieteikumi valdībai, kā arī Pasaules Bankas pētījums ar globālāku skatu no malas.

    Valsts centrālajā bankā notikušās diskusijas mērķis bija sniegt uzņēmēju, investoru, fiskālās disciplīnas kopēju savlaicīgu Latvijas politikas veidotājiem nododamu atbildi uz trim fundamentāliem jautājumiem.

    1) Vai nodokļu slogs ir atbilstošs, vai to tagad var vēl palielināt?

    2) Kā Latvijas nodokļu sistēmu padarīt stabilu un konkurētspējīgu?

    3) Kādas ir citas (bez nodokļu likmju celšanas) iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, t.sk. iekasētos līdzekļus efektīvāk tērējot?

    Diskusijā bija pārstāvēta Ārvalstu investoru padome Latvijā, kurā apvienotie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā pusi no valsts iekasētajiem nodokļiem (izpilddirektors Ģirts Greiškalns), LTRK, kas ar valdību pastāvīgi uztur dialogu par uzņēmējdarbības vidi (padomes priekšsēdētājs D.M.soc. Aigars Rostovskis), Fiskālās disciplīnas padome, kas palīdz sargāt Latviju no iekļūšanas neatmaksājamos parādos (padomes biedrs, "Swedbank" AS galvenais ekonomists Dr.oec. Mārtiņš Kazāks). Diskusiju ievadīja Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes raisīti secinājumi (Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste), bet tās gaitu vadīja finanšu un investīciju eksperts, viens no investīciju sabiedrības "Prudentia" dibinātājiem Ģirts Rungainis.

    Ja gaidām, ka valsts budžeta izdevumu vajadzības augs, jāapzinās, ka esošā nodokļu sistēma nespēj tās apmierināt ilgtermiņā. Tāpēc jāmeklē risinājums, kā finansēt valsts veiktās funkcijas, nenodarot kaitējumu uzņēmējdarbības videi un nepasliktinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos.

     

    Diskusijas galvenie secinājumi

    1. Nodokļu sistēmas problēma Latvijā nav pārāk zemas nodokļu likmes, bet gan izvairīšanās maksāt nodokļus, jo tipiska uzņēmēja vai darba darītāja, godīga maksātāja nodokļu slogs ir augsts. Sevišķi augsts un turpmāk mazināms tas ir darbaspēka nodokļiem (iedzīvotāju ienākumu nodokļu jomā esam līderi Eiropā!), jo jebkādas – gan reģionālās, gan ekonomiskās – attīstības galvenais priekšnoteikums ir cilvēks.

    • Turpmāka nodokļu likmju palielināšana palēninātu jau tā gauso ekonomisko izaugsmi un būtiski pasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Vēl vairāk kāpinot nodokļu slogu godīgam nodokļu maksātājam, būtiski palielinātos jau esošie nozīmīgie konkurences kropļojumi un Latvija kļūtu arvien mazāk pievilcīga investēšanai.
    • Apsverama nodokļu bāzes maiņa, kas mazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus nepalielinot nodokļu slogu; piemēram, politiski izšķiroties pārlikt maksājumus no darbaspēka nodokļiem, ko samaksā tikai daļa, uz nekustamo īpašumu, kur maksāt nāktos visiem.
    • Ar gudru regulāciju (izmantojot gan burkānu, gan rīksti) paplašināms nodokļu maksātāju loks, palīdzot pamest "ēnu".

    2. Turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu tautsaimniecības aktivitāti, pasliktinātu konkurētspēju. Pašlaik tautsaimniecības attīstība palēninās, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes šim gadam pazeminātas gan ārēju faktoru, gan investīciju krituma, sevišķi Eiropas fondu līdzekļu ieplūdes apsīkuma, ietekmē.

    • Reizē ar nodokļu sistēmas sakārtošanu nedrīkst aizmirst citus uzņēmējdarbības kavēkļus, t.sk. panākot tiesu sistēmas gatavību ātri un korekti risināt maksātnespējas procesu un kreditoru interešu aizstāvības jautājumu. Valsts un pašvaldības mudināmas ieguldīt enerģiju investīciju piesaistē, nevis pašām nodarboties ar uzņēmējdarbību. Nedrīkst slāpēt uzņēmēju un darbaspēka mobilitāti, investējot vietās, kurās attīstībai pietrūks darbaspēka, jo nelielajam iedzīvotāju skaitam esam liela valsts, tāpēc iedzīvotāju blīvums ir mazs.

    3. Viens no būtiskiem tautsaimniecības aktivitātes traucēkļiem ir nodokļu sistēmas mainība. Lai veicinātu investēšanu uzņēmējdarbībā, jāuzlabo nodokļu sistēmas stabilitāte un pārskatāmība, nemainot nodokļu likmes vismaz viena vēlēšanu cikla ietvaros. Līdz šim visās nodokļu grupās katru gadu veiktas būtiskas pārmaiņas, kas apgrūtina uzņēmējdarbības plānošanu.

    4. Budžeta ieņēmumu palielināšanai jāturpina ēnu ekonomikas apkarošana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana; izdevumu pusē efektīvāk jāizmanto esošie budžeta resursi, vairojot apziņu, ka valsts iedzīvotāju naudu izmantojusi pareizi un tālredzīgi. Arī fiskālā disciplīna liek augošajiem tēriņiem naudu meklēt, efektīvāk saimniekojot vai labāk iekasējot esošos nodokļus (valsts parāds jau veido 40% no IKP, jo izaugsmes "burbuļa" gados uzkrājumus neveidojām, tāpēc krīzes laikā bijām spiesti aizņemties). 

APA: (2024, 23. apr.). Ekspertu saruna "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/755
MLA: "Ekspertu saruna "Vai Latvija beidzot ieviesīs stabilitāti nodokļu sistēmā?"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/755>.

Komentāri ( 3 )

  • RaimondsN
    06.05.2016 10:58

    Labdien, kāds ir pašreiz kopējais nodokļu slogs darba ņēmējam,no vidējās darba algas 750 eur, maksājot 15 valsts noteiktos nodokļus? Var ņemt vērā arī valsts un pašvaldību 97 noteiktās nodevas.
    Ar cieņu: Raimonds Nipers

  • Egita Arbidāne
    06.05.2016 21:39

    Atbildi uz savu uzdoto jautājumu atradīsiet pirmajā no šeit publicētajām prezentācijām: makroekonomika.lv/node/8173

  • zose
    07.05.2016 10:58

    Šīs prezentācijas vairāk izskatās pēc Latvijas bankas pārmaksāto plānā galdiņa urbēju vaimanām, ka būs jāmaksā solidaritātes nodoklis.

    Liela nozīme LB viedoklim nebūtu jāpievērš - LB kladzināja par leiputriju pēc iestājas Eirozonā, bet sanāca pretēji.

    Vienīgais secinājums no šīm prezentācijām - pastāv milzīgs sociālais netaisnīgums, jo augstos nodokļus maksā tikai muļķi. Tie, kuriem būtu jāmaksā nodokļi, veiksmīgi tos nemaksā, jo valstī nepastāv efektīva PVN kontrole, nepastāv nekāda efektīva kontrole pār uzņēmumu uzrādīto izmaksu pamatotību un vai šādas izmaksas patiešām ir veiktas. Ja VID sāk kaut kur bāzt degunu, tad pietiek uzpirkt attiecīgo ierēdnīti, un viss aiziet kā pa sviestu

Restricted HTML

Up