06.09.2018.

Otrajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 0.5% no IKP

Foto: Shutterstock

Arī 2018. gada 2. ceturksnī tekošajā kontā veidojies pārpalikums, ko noteica spēcīgāks pieaugums preču un pakalpojumu eksportā un vienlaikus vājāks importa pieaugums. Sākotnējo ienākumu konta deficītu veidoja ārvalstu investoriem izmaksāto dividenžu pieaugums, kas varētu būt saistāms ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu. Kopumā tekošais konts veidoja 35.4 milj. eiro pārpalikumu jeb 0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2018. gada 2. ceturksnī.

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Pēc lēnākiem tempiem 1. ceturksnī Latvijas preču eksports 2. ceturksnī uzrādījis spēcīgu pieaugumu (11.3% gada pieaugums). Pieaugums redzams arī pirmā pusgada griezumā (8.2%). Labo sniegumu lielākoties sekmējis eksporta pieaugums uz tādām galvenajām partnervalstīm kā Apvienotā Karaliste, Lietuva, Vācija, Zviedrija, kas atspoguļo noturīgu labvēlīgu ārējo pieprasījumu reģionā. Savukārt preču importā saglabājās 1. ceturkšņa tendence, gada pieauguma temps vien 4.3%, ko ietekmēja pagājušā gadā augstā bāze (lidaparātu iegāde).

Līdzīgi kā preču arī pakalpojumu eksports manāmi pieaudzis 2. ceturksnī (10.6%). Skatoties pirmā pusgada izaugsmi, pakalpojumu eksporta temps pieaudzis par 6.1%, lielākoties pateicoties pieaugumam ārvalstu viesu tēriņos un IT un datorpakalpojumu eksportā. Ārvalstu viesu tēriņus 2. ceturksnī ietekmējuši gan ar Latvijas simtgadi saistītie pasākumi, gan labvēlīgie laikapstākļi. Vēl vērts pieminēt būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugumu, kurš, salīdzinot ar periodu pērn, pieaudzis, pat neskatoties uz augsto pieprasījumu vietējā tirgū. Pakalpojumu importā 2. ceturksnī lēnāks pieauguma temps (4.9%), bet pusgadā kopumā gada pieauguma temps bijis 8.5%. Visvairāk importēti transporta, kā arī IT un datorpakalpojumi.

2. ceturkšņa rezultāti liecina par joprojām pastāvošu labvēlīgu ārējo pieprasījumu. Tomēr, skatoties uz nākotni, manāma piesardzība saistībā ar globāliem nenoteiktības riskiem (Brexit, tirdzniecības kara iespējamība u.c.).

Maksājumu bilances finanšu darījumu dati liecina, ka turpinājies gan aktīvu, gan saistību samazinājums arī 2. ceturksnī. Lielākās plūsmas saistītas ar ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu, kuram segums izmaksai rasts no citu aktīvu pārdošanas ārvalstīs. Nelielu pieaugumu starptautisko aktīvu bilancei devuši paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas ietvaros iegūtie vērtspapīri.

Lielākās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas nākušas no Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas, kopumā ārvalstu tiešās investīcijas otrajā ceturksnī veidoja ap 23 miljoniem eiro. Sektoru dalījumā lielākās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas bijušas apstrādes rūpniecības, finanšu un tirdzniecības sektoros.

APA: Pone, K. (2018, 16. nov.). Otrajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 0.5% no IKP. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4231
MLA: Pone, Kristofers. "Otrajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 0.5% no IKP" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4231>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up