19.12.2013.

Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē

  • Līva Zorgenfreija
    Līva Zorgenfreija
    Latvijas Bankas ekonomiste

Jau ilgstoši Latvijā patēriņa cenu inflācija atrodas ļoti zemā līmenī. Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek novērota salīdzinoši strauja ekonomikas izaugsme, rodas jautājumi par šīs ekonomiskajā praksē reti sastopamās situācijas (strauja ekonomikas izaugsme pie zemas inflācijas) iemesliem, tostarp faktoriem, kuri ietekmē cenas.

Pie inflācijas zemā līmeņa daļēji "vainojamas" pārtikas cenas, kas Latvijā vēsturiski ļoti nozīmīgi ietekmējušas inflāciju (1. attēls). Cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars tirgū, taču pārtikas cenas tādā mazā atvērtā ekonomikā kā Latvija ietekmē ne tikai iekšzemes faktori, bet arī pasaules tendences. Dalot sīkāk pa produktu grupām, lielākais svars patēriņa cenu indeksā ir gaļai, piena produktiem un maizei, un šo produktu cenu izmaiņas nosaka kopējo pārtikas inflāciju. Turklāt ik gadu arī tādiem produktiem kā augļi un dārzeņi noteiktos mēnešos vērojama izteikta sezonālā ietekme uz pārtikas patēriņa cenām.

Turpmāk rakstā apskatīsim augstākminēto produktu grupu cenu attīstību Latvijā, kā arī pasaules pārtikas cenu attīstību, lai redzētu, cik lielā mērā cenas Latvijā atspoguļo pasaules tendences.

1. attēls. Inflācija Latvijā un sadalījums pa grupām, %

Inflācija Latvijā un sadalījums pa grupām, %

* 2013. gada pirmie 11 mēneši pret 2012. gada pirmajiem 11 mēnešiem

Avots: CSP

Labības un maizes cenas

Ja analizējam labības un maizes mazumtirdzniecības cenas, 2. attēlā redzam, ka šīs produktu grupas inflācija ar zināmu nobīdi korelē ar graudu vidējās iepirkuma cenas izmaiņām, bet šī sakarība nav īpaši izteikta.

Pirmskrīzes laikā, kad iedzīvotāju ienākumi un patēriņš ievērojami palielinājās, ražotāji un veikalnieki varēja atļauties palielināt cenas, un tās strauji auga līdz ar graudu vidējo iepirkuma cenu. Krīzes laikā un pēc tās var novērot citu tendenci – kaut gan graudu vidējā iepirkuma cena ļoti izteikti paaugstinājās 2010. gada laikā, patēriņa cenu pieaugums maizei un labības produktiem bija daudz mazāk izteikts. No vienas puses, tas skaidrojams ar apstākli, ka miltu izmaksas patiesībā veido ļoti nelielu daļu no maizes gala cenas (pēc ekspertu aplēsēm, tie varētu būt 10–15%, taču tas atkarīgs arī no maizes veida). Citi izmaksu posteņi ir energoresursu cenas, transporta izmaksas, darba algas, kā arī piena un cukura cenas. Taču vissvarīgākais maizes cenās ir mazumtirdzniecības uzcenojums. Pēdējos gados cenas noturētas zemas vājās patērētāju pirktspējas un lielās konkurences dēļ.

2. attēls. Iepirkto graudu cenas izmaiņas g/g un maizes un labības produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g, %

Iepirkto graudu cenas izmaiņas g/g un maizes un labības produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g, %

Avots: CSP

Lai saprastu mazumtirdzniecības cenu attīstību, jāpapēta arī, no kā atkarīgas graudu iepirkuma cenas. Lai gan Latvijas dzirnavnieki graudus pēc iespējas iepērk vietējā tirgū, jo tie ir smagi un to pārvadāšana nozīmē papildu izmaksas, iepirkuma cenas Latvijā ļoti cieši saistītas ar pasaules graudaugu cenām [1] (3. attēls). Pat ja raža Latvijā ir rekordaugsta, kā tas bija 2012. gadā, arī graudu cena var būt augsta saistībā ar sliktu ražu citviet pasaulē. Pasaules cenu indeksā iekļautās graudaugu cenas svārstās atkarībā no ražas prognozēm lielākajās graudu ražotājvalstīs, piemēram, ASV, Argentīnā, Eiropas Savienībā, Ukrainā, Krievijā, Austrālijā.

Šogad pasaules graudaugu ražās prognozēts 8.4% pieaugums attiecībā pret 2012. gadu, pārspējot iepriekšējo ražas rekordu 2011. gadā. Pieprasījums pēc graudaugiem pasaulē saglabājas augsts un katru gadu palielinās, tomēr šogad prognozētās ražas ir pietiekami lielas, lai radītu lejupvērstu spiedienu uz pasaules graudaugu cenām.

3. attēls. Pasaules graudu cenu indekss (2002-2004=100) un graudu vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Pasaules graudu cenu indekss (2002-2004=100) un graudu vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Avots: CSP, FAO

Gaļas cenas

Graudus audzējam ne tikai pārtikas ražošanai, bet arī lopbarībai, kas gaļas ražošanā ir svarīgākā izmaksu pozīcija. Apskatot pasaules graudu cenu indeksa un nokautu dzīvnieku iepirkuma cenas attīstību Latvijā (4. attēls), redzams, ka abām laika rindām ir līdzīgas tendences – pasaules graudu cenu (un tātad lopbarības cenu) izmaiņām ar dažu mēnešu nobīdi tajā pašā virzienā seko arī nokauto dzīvnieku iepirkuma cena Latvijā. Šī saistība gan ne vienmēr saglabājas – pasaules graudu cenu kritums 2011. gadā gaļas iepirkuma cenā Latvijā neatspoguļojās, un šā gada lopbarības izmaksu kritumam arī vēl pagaidām nav bijusi ļoti liela ietekme. Sīkākā sadalījumā, liellopu gaļas iepirkuma cenas Latvijā šogad patiešām samazinājušās, vistas gaļas cenas saglabājušās stabilas, bet cūkgaļas iepirkuma cenas pat palielinājušās.

Arī pasaulē galveno gaļas veidu cenu virzība ir atšķirīga: barošanas izmaksu samazinājuma ietekme redzama vistas gaļas cenās, kas sarukušas, taču liellopa gaļas cenas nav būtiski mainījušās, bet cūkgaļas cenas līdzīgi kā Latvijā – palielinājušās.

4. attēls. Pasaules graudu cenu indekss (2002-2004=100) un nokautu dzīvnieku vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Pasaules graudu cenu indekss (2002-2004=100) un nokautu dzīvnieku vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Avots: CSP, FAO

Gaļas un gaļas produktu patēriņa cenas indeksa izmaiņu attīstību varam saistīt ar nokauto dzīvnieku iepirkuma cenas izmaiņām (5. attēls). Arī šeit redzam, ka gaļas patēriņa cenu inflācija ar nelielu nobīdi seko nokautu dzīvnieku iepirkuma cenas izmaiņām.

5. attēls. Nokauto dzīvnieku iepirkuma cenas izmaiņas g/g un gaļas produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g

Nokauto dzīvnieku iepirkuma cenas izmaiņas g/g un gaļas produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g

Avots: CSP

Piena cenas

Piena iepirkuma cenas Latvijā attīstās atbilstoši pasaules piena cenu dinamikai (6. attēls). Pasaules piena cenas savu šā gada augstāko punktu sasniedza aprīlī un, lai gan patlaban ir nedaudz zemākas, tās vēl joprojām atrodas vēsturiski augstā līmenī. Arī vidējā piena cena Latvijā šobrīd ir tikai nedaudz zem maksimuma, kas novērots 2008. gada sākumā, un aug jau kopš pagājušā gada septembra. Pasaules cenu ietekmējis sausums lielākajā piena eksportētājvalstī – Jaunzēlandē, kā arī aizvien pieaugošais importa pieprasījums Āzijas valstīs, it īpaši Ķīnā.

6. attēls. Pasaules piena cenu indekss (2002-2004=100) un piena vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Pasaules piena cenu indekss (2002-2004=100) un piena vidējā iepirkuma cena Latvijā (EUR/t, labā ass)

Avots: CSP, FAO

Piena nozares speciālisti atzīmē, ka arī industriālo produktu (piena pulveru un sviesta) cenas pašlaik ir labā līmenī un tos ražot un eksportēt ir izdevīgi pat pie augstajām piena iepirkuma cenām. Tāpēc arī Latvijā pēdējā laikā aktivizējušies piena uzpircēji no citām valstīm, kam ir lielākas ražošanas jaudas un kas ir gatavi piedāvāt augstākas cenas nekā Latvijas ražotāji.

Daudzi Latvijas piena rūpnieki ir pārāk mazi, lai apmierinātu lielo eksporta pieprasījumu pēc industriālajiem piena produktiem, tāpēc tie darbojas pamatā vietējā tirgū. Vietējā tirgus patēriņa cenas, kas vēsturiski attīstījušās kopā ar piena iepirkuma cenām, šobrīd šķiet atsaistījušās no tām. Piemēram, 2012. gadā novērotais piena iepirkuma cenu kritums neradīja līdzīgu piena produktu mazumtirdzniecības cenu kritumu. Tāpat šā gada piena iepirkumu cenu straujais kāpums ļoti minimāli atspoguļojies patēriņa cenās. Nozares eksperti to saista ar lielveikalu tīkliem, kas ir noteicēji tirgū un izmanto dominējošo stāvokli, cenas uzturot līmenī, kas tiem atļauj piesaistīt pēc iespējas vairāk pircēju. Tam gan nepiekrīt paši tirgotāji.

7. attēls. Iepirktā piena cenas izmaiņas g/g un piena produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g

Iepirktā piena cenas izmaiņas g/g un piena produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas g/g

Avots: CSP, FAO

Sezonālie produkti

Straujas pārtikas cenu izmaiņas nenotiek tikai pasaules cenu svārstību ietekmē, bet arī tādēļ, ka pārtikas produktiem var būt raksturīga sezonalitāte. Lielākā sezonalitāte vērojama tādās produktu grupās kā augļi un dārzeņi, bet atsevišķi izceļami arī kartupeļi.

Vērtējot augļu cenu attīstību kopš 2005. gada, redzam, ka augļu cenām parasti ir augoša tendence gada pirmajā pusē, kad importējam lielāko daļu augļu. Tās sasniedz savu augstāko punktu vasaras vidū (parasti jūlijā), pēc tam strauji krīt, atkal sākot pieaugt rudens vidū. Dārzeņu cenas gada sākumā līdz maijam aug, bet vasarā krīt, sasniedzot gada zemako līmeni augustā. Kartupeļu cenu dinamika gada laikā ir līdzīga – gada pirmajā pusē līdz jūlijam parasti vērojams straujš cenu kāpums, kam seko ass cenu samazinājums vasaras un rudens mēnešos. Atkarībā no ražas, kartupeļu cenas atkal sāk augt reizēm jau gada beigās, bet citreiz tās uzsāk kāpumu tikai nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Tomēr, protams, arī dārzeņu tirgus Latvijā nav izolēts un kopumā cenu līmenis atkarīgs no notikumiem Eiropā. Šogad kartupeļu raža Eiropā nav bijusi sevišķi laba – Ziemeļrietumeiropas kartupeļu audzētāji prognozē, ka raža būs par 2% augstāka nekā 2012. gadā, bet par 4% zemāka nekā pēdējo 5 gadu vidējā. Latvijā, kaut gan zemāka nekā pagājušajā gadā, raža bija vidējās līmenī. Tas nozīmē, ka pieprasījums ir liels un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kartupeļu cena būs augstāka.

8. attēls. Kartupeļu un dārzeņu patēriņa cenu indeksi (2010=100)

Kartupeļu un dārzeņu patēriņa cenu indeksi (2010=100)

Avots: CSP

Citi faktori

Pasaules cenas var ietekmēt ne tikai laikapstākļi, prognozētās ražas un pieprasījums. Lielo fondu investīcijas ar pārtikas produktiem saistītos finanšu instrumentos un spekulēšana biržā bieži minēts kā iemesls pārspīlētām pārtikas cenu izmaiņām. No vienas puses, likviditāte tirgū ir vajadzīga, lai ražotāji varētu menedžēt risku - piemēram, daļu graudu pēc iepirkšanas var pārdot biržā, cerot, ka cena vēlāk kritīsies un tos varēs atpirkt lētāk. Taču pārmērīga spekulācija ar pārtikas cenām, pēc, piemēram, tādu bezpeļņas organizāciju kā Oxfam vērtējuma, mākslīgi palielina pārtikas cenas, kā rezultātā aug badā esošo cilvēku skaits, saasinās konflikti attīstības valstīs un palielinās politiskā nestabilitāte.

Arī Latvijas lauksaimnieki un ražotāji nepriecājas par lielāku cenu volatilitāti, jo tas traucē prognozēt biznesa attīstību.

Taču, lai gan arguments liekas pamatots, akadēmiķi nav varējuši atrast tiešu saistību starp finanšu instrumentu popularitāti lielo investoru starpā un pārtikas cenu volatilitātes palielināšanos. Pasaules pārtikas cenu mainība vislielākajā mērā atkarīga tieši no piedāvājuma un pieprasījuma attīstības.

Pārtikas patēriņa cenas Latvijā veidojas mūsu pašu saražoto izejvielu daudzuma, darbinieku algu, enerģijas un loģistikas izmaksu, Latvijas patērētāju pieprasījuma, kā arī lielveikalu tirgus stāvokļa un dažādu akciju ietekmē. Tomēr cenas ļoti atkarīgas arī no ražām, laikapstākļiem un pieprasījuma pasaulē, jo tie ietekmē pārtikas ražošanas izejvielu iepirkuma cenu Latvijā, kas attiecīgi atbalsojas mazumtirdzniecības cenās.

 

[1] Pasaulē plaši izmantots pārtikas cenu mērs ir Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss (FAO Food Price Index). Tajā ietilpst piecas pārtikas produktu grupas: graudaugi, augu eļļas, piens, gaļa, cukurs.

APA: Zorgenfreija, L. (2024, 19. apr.). Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/326
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/326>.

Līdzīgi raksti

Up