30.07.2014.

Pasaules koru olimpiādes laikā tirgotāji nedzied vienu melodiju

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī saglabājis savu svārstīgo dabu ar silto Lieldienu stimulētajiem tēriņiem aprīlī, tam sekojošu kritumu maijā un jūnijā. Kopumā pārdošanas apjomi 2. ceturksnī bijuši par sprīdi lielāki nekā gada 1. ceturksnī un par pēdu lielāki nekā pērnā gada 2. ceturksnī – ceturkšņa izaugsme 2.2% apmērā, bet gada pieauguma temps – 5.1%.

Noskaņojuma rādītājos, pēc kuru dinamikas var mēģināt analizēt esošo un minēt turpmāko mēnešu pircēju aktivitāti, patlaban iezīmējas nedaudz atšķirīgs skatījums pircējiem un tirgotājiem. Patērētāji pēc straujāka noskaņojuma uzlabojuma decembrī saglabā puslīdz stabilu skatu uz dzīvi (savu rocību un valsts ekonomisko attīstību) ar pakāpenisku optimisma kāpumu. Savukārt tirgotāji pēdējos mēnešos bija kļuvuši bažīgāki, un straujāks uzlabojums vērojams vien jūlija datos (šodien Eiropas Komisija tos publiskojusi). Visticamāk, ka bažas ir saistītas ar tik grūti prognozējamajām klientu plūsmu pārmaiņām.

Piemēram, šogad vērojams ļoti straujš tūristu skaita kāpums, īpaši saistībā ar Rīgas statusu kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, tomēr to uzturēšanās laiks ir īsāks un tērēties kāre mazāka. Vienlaikus nereti medijos izskan ziņas, ka mazinājies Krievijas viesu skaits – tiesa, patlaban pieejami tikai 1. ceturkšņa dati (tie kritumu neuzrāda), tāpēc oficiāla apstiprinājuma šim faktam īsti nav.

Nav šaubu, ka šīm tūristu plūsmām ir atšķirīga ietekme uz dažādiem tirdzniecības segmentiem. Ja Krievijas viesi bija labi klienti juvelierizstrādājumu, apģērbu, mēbeļu un pat automobiļu tirgotājiem, tad Pasaules koru olimpiādes dalībnieki un citi kultūras pasākumu dalībnieki varētu būt aktīvāki suvenīru un našķu pircēji – ar mazvērtīgākiem, bet skaitā lielākiem rēķiniem. Arī viesnīcu gultasvietu un numuru noslogojums šogad ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus. Kāda būs šo pircēju kustības pievienotā vērtība un tirgotāju peļņas rādītāji, patlaban vēl grūti spriest, bet nav šaubu, ka tirgotājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem satraukumu un pārdzīvojumu netrūkst un pieprasījumu novērtēt ir grūti.

Lielāko daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma gan tomēr nosaka iedzīvotāju tēriņi un šajā jomā klientu uzvedība jau ir prognozējamāka. Pēc eiro ieviešanas ietekmes uz tēriņiem ar sākotnēju latu uzkrājumu aktīvāku tērēšanu un kritumu tirdzniecībā pirmajos gada mēnešos, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem no iedzīvotāju puses iegulstas stabilākā pakāpeniski augošā dinamikā, kuru galvenokārt nosaka vidējās algas palielinājums un stiprina patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ļaujot mazināt piesardzību un atvērt maciņu pirkumiem. Mēnešu griezumā kā vienmēr svārstības saglabājas, ko ietekmē gan laikapstākļi, gan brīvdienu skaits, gan citi faktori.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Pasaules koru olimpiādes laikā tirgotāji nedzied vienu melodiju. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/977
MLA: Rutkovska, Agnese. "Pasaules koru olimpiādes laikā tirgotāji nedzied vienu melodiju" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/977>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up