12.04.2012.

Pēc sezonāla kāpuma reģistrētais bezdarbs turpina samazināties

Pēc ierastā, sezonālo faktoru izsauktā nelielā kāpuma gada sākumā, bezdarbs martā atkal samazinājās (par 0.1 pp., līdz 11.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Vismaz tuvākā pusgada laikā bezdarbnieku skaits turpinās sarukt, reģistrētā bezdarba līmenim pakāpeniski pietuvojoties viencipara skaitlim.

Jāatzīmē, ka tautas skaitīšanas dati vēl nav atspoguļoti reģistrētā bezdarba statistikā. Proti, reģistrētā bezdarba aprēķinam izmanto pārvērtēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis atbilstoši tautskaites rezultātiem ir par apmēram 2 procentu punktiem (p.p.) augstāks.

Paredzams, ka jaunie tautas skaitīšanas rezultāti ietekmēs arī bezdarba reģionālo sadalījumu. Lielākās korekcijas skars Latgales reģionu, kur vērojama vislielākā iedzīvotāju skaita nesakritība starp tautas skaitīšanas un iedzīvotāju reģistra datiem (gan migrācijas valsts iekšienē, gan starptautiskās migrācijas dēļ). Piemēram, mūsu operatīvie aprēķini rāda, ka, Rīgā reģistrētais bezdarbs ir par 1.3 p.p., Zemgalē par 2.5 p.p., Vidzemē un Kurzemē par 2.9 p.p. un Latgalē par 5.7 p.p. augstāks.[1]

Šī korekcija attiecas tikai uz reģistrēto bezdarbu, bet ne uz faktisko bezdarbu jeb darba meklētāju īpatsvaru. Darba meklētāju īpatsvars Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma ietvaros novērtēts aptaujājot mājsaimniecību izlasi, un iedzīvotāju skaita pārmaiņas to neietekmē. Kopš 2010. gada sākuma līdz 2011. gada beigām darba meklētāju īpatsvars sarucis no 20.5% līdz 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šis samazinājums, noticis uz nodarbinātības kāpuma rēķina, kas vērojams visos statistikas datu avotos (VID aprēķinātais darba ņēmēju skaits: pieaugums par 41.6 tūkst.; CSP uzņēmumu apsekojums – par 52.1 tūkst; Eurostat nacionālo kontu dati – par 69.8 tūkst.; CSP darbaspēka apsekojuma dati – par 70.5 tūkst.). Jaunākais Eurostat pārskats apstiprina, ka nodarbinātības pieaugums Latvijā ir viens no straujākajiem ES.

Reģistrētā bezdarbnieka statusu var iegūt ne tikai darba meklētāji, bet arī ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji (bezdarbnieka statuss kalpo kā darba neesamības apliecinājums, kas ļauj pretendēt uz sociāliem pabalstiem). Šajā gadījumā, attiecinot reģistrēto bezdarbnieku skaitu tikai pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, var iegūt visai augstu bezdarba līmeni, kas gan nenorāda uz plašu darba roku pieejamību. Piemēram, Latgalē un Vidzemē pat oficiālais reģistrētā bezdarba līmenis ir augstāks par CSP darbaspēka apsekojumā iegūto darba meklētāju īpatsvaru.

Uzskatu, ka nodarbinātības politikas jomā jābūt skaidrai vīzijai gan par tālāko aktīvās nodarbinātības politikas pasākumu efektivitātes veicināšanu. Nepieciešams tieši Latgalei veltīts plāns ar skaidru uzstādījumu: palīdzēt reģionam tikt laukā no ilgstoša "sliktā līdzsvara", kad privātajā sektorā trūkst gan kvalitatīvas darba vietas, gan atbilstoši darbinieki.

Reģistrētā bezdarba līmenis 2012.g. martā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
 

[1] Jāatzīmē, ka aprēķiniem ir tikai indikatīvs raksturs un to mērķis nav apšaubīt oficiālo statistiku, bet gan, iespējams, reālistiskāk raksturot šī brīža situāciju pirms tautas skaitīšanas dati tiks atspoguļoti reģistrētā bezdarba līmeņa aprēķinā. Aprēķini pamatojas uz 2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem, CSP darbaspēka apsekojuma 2011. gada rezultātiem un mūsu novērtējumu par iedzīvotāju migrāciju kopš tautas skaitīšanas brīža.  

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 20. nov.). Pēc sezonāla kāpuma reģistrētais bezdarbs turpina samazināties. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1187
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Pēc sezonāla kāpuma reģistrētais bezdarbs turpina samazināties" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1187>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up