25.09.2020.

Piesardzība pirmajā vietā

Foto: Shutterstock

Ar Covid-19 saistītie procesi joprojām diezgan lielā mērā diktē mūsu ikdienas dzīvi, pat neskatoties uz to, ka daļa ierobežojumu tikuši atcelti vai atviegloti. Tomēr tautsaimniecības veselību vērtējot kopumā, šobrīd jau var spriest, ka tā ir cietusi mazāk, nekā tika lēsts ārkārtējās situācijas laikā pavasarī. Tajā, ka situācija nav izvērtusies kritiska, nozīme bijusi gan fiskālajiem stimuliem un atvieglojumiem no valdības puses, gan Eirosistēmas atbalstošajai monetārajai politikai, kas nodrošinājusi finanšu sektoru ar papildu naudas resursiem.

Viens no galvenajiem krīzes laiku raksturojošajiem procesiem bijusi piesardzīgā banku, uzņēmēju un mājsaimniecību finanšu politika. Lēnāks ienākumu kāpums un bezdarba pieaugums mudinājis uzkrāt, vienlaikus atturot no pārdrošas kredītsaistību uzņemšanās. Uzņēmumi nav aktīvi izmantojuši īstermiņa aizņemšanos kā risinājumu krīzes kulminācijas laikā, tomēr visai plaši izmantojuši kredītiestāžu piedāvāto saistību izpildes atlikšanu. Līdz ar to visai pesimistiskais patērētāju un banku noskaņojums krīzes pirmajos mēnešos nav izraisījis būtisku kredītportfeļa samazinājumu, bet riski atvirzīti par 6-12 mēnešiem. Augustā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pandēmijas spiedienam vismaz uz laiku atkāpjoties un uzlabojoties gan patērētāju, gan uzņēmēju noskaņojuma rādītājiem, jau bija vērojams neliels kreditēšanas pieaugums.  

Iekšzemes kredītportfelis jūnijā – augustā saruka par 0.5%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim pieaugot par 0.1% (t.sk. mājokļa kredītiem par 0.5%). Šajā laikā auga arī nebanku finanšu iestādēm izsniegtie kredīti (par 1.2%). Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, turpināja nostiprināties negatīvajā sektorā (augustā -2.8% kredītiem kopā, -3.7% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un -0.2% kredītiem mājsaimniecībām. Lai gan pārskatīto kredītu apjoms joprojām bija augsts, sākot ar jūniju atkal palielinājās no jauna izsniegtie kredīti, kas bija krasi sarukuši krīzes pirmajos mēnešos. Līdz ar to šā gada jūnijā – augustā jauno kredītu kopā izsniegts pat par 6% vairāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā.

Iekšzemes noguldījumu atlikums jūnijā - augustā palielinājās par 1.5%, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumi – par 1.3%, savukārt nefinanšu sabiedrību noguldījumi – par 5.0%. Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps augustā veidoja 6.6%, t.sk. mājsaimniecību sektorā 8.4% un nefinanšu sabiedrību sektorā – 4.9%.

Augstie ārējie riski un neskaidrība par pieprasījuma turpmāko attīstību liek vērā ņemamu kreditēšanas izaugsmi Latvijā gaidīt ne ātrāk kā 2022. gadā. Paplašinoties tēriņu iespējām un atkopjoties mazumtirdzniecības nozarei, gan augusi līdzekļu plūsma no mājsaimniecību uz uzņēmumu kontiem, tomēr jauna Covid-19 uzliesmojuma riski krasas noguldījumu dinamikas pārmaiņas tuvākajos mēnešos nesola – noguldījumi turpinās pieaugt, tomēr to kāpuma temps pakāpeniski palēnināsies.

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)
Avots: Latvijas Banka

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.

 

APA: Purviņš, V. (2020, 23. oct.). Piesardzība pirmajā vietā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4930
MLA: Purviņš, Vilnis. "Piesardzība pirmajā vietā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4930>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up