08.04.2011.

Portugāle: iespējams, beidzamais domino kauliņš

  • Juris Kravalis
    Juris Kravalis
    Latvijas Bankas ekonomists

Finanšu tirgus nedēļas vidū pāršalkusi ziņa: Portugāle vērsusies pēc finansiāla atbalsta! Ilgi no tā vairījusies, šī Ibērijas pussalas valsts tomēr nespēja maksāt arvien augošos aizdevuma procentus, kādus par finansējumu prasīja starptautiskie finanšu tirgi (tā piemēram, 6 mēnešu parādzīmēm pēdējā izsolē salīdzinot ar marta sākumu likmes gandrīz dubultojās, pieaugot no 2.98% līdz 5.12%!). Šādu finansējuma cenas pieaugumu ietekmēja gan nepietiekama izlēmība budžeta konsolidācijas veikšanā, gan nepietiekama spēja panākt politisku konsensu valsts tautsaimniecībai izšķirošajā momentā, gan arī kopēja finanšu tirgu nervozitāte uz Grieķijas un Īrijas problēmu fona.

Ja raugāmies pēc Portugāles problēmu dziļākā cēloņa, tad tā ir ilgstoši neefektīva ekonomiska politika jeb slikti paveikti mājas darbi: portugāļi ilgus gadus izmantoja eiro zonas valstīm pieejamo iespēju aizņemties par zemām likmēm, bet savlaicīgi nedz sāka, nedz īstenoja strukturālās reformas, tā kropļojot valsts konkurētspēju. 

Starptautiskas palīdzības lūdzēju sarakstā Portugāle eiro zonā ir trešais krītošais domino kauliņš pēc Grieķijas un Īrijas. Finanšu tirgi jau kādu laiku šādu notikumu gaitu tikai gaidījuši kā neizbēgamu un jau to iekļāvuši finanšu instrumentu cenās – diez vai šajā ziņā sagaidīsim kādas pārspīlētas reakcijas. Arī līdzekļi Portugāles finanšu atbalstam ir pieejami un neapdraudēs nedz ES, nedz SVF kā līdzekļu avotu stabilitāti: ES finanšu atbalsta mehānisms ir pietiekami jaudīgs, lai tiktu galā ar nelielās Portugāles atbalstu. Arī SVF patlaban ir pietiekami daudz finanšu resursu palīdzībai dalībvalstīm.

Aktuālākais jautājums, kas paliek neatbildēts un nodarbina finanšu tirgu prātus: vai finansiālu palīdzību būs spiesta meklēt vēl kāda eiro zonas valsts. Es teiktu, ka Portugāles sen gaidītais solis šajā ziņā drīzāk mierinās tirgus nervozitāti, viešot skaidrību par šis valsts problēmu apjomu un risinājumiem. Optimistiskais scenārijs būtu, ka riski paliktu "iegrožoti" trīs atbalsta saņēmēju (Grieķija, Īrija, Portugāle) lokā. Citas eiro zonas valstis, kuras iepriekš minētas problēmu kandidātu sarakstos, tagad intensīvi plāno un īsteno politikas, kas vērstas uz finanšu tirgus uzticēšanās noturēšanu un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu. Šie centieni tirgiem būtu jānovērtē, bet, protams, šo valstu ievērojams parādu apjoms, kas acumirklī nesamazināsies, joprojām paliek riska zonā.

Portugālei šobrīd savukārt atliek vēlēt veiksmi politiskas stabilitātes un saliedētības atgūšanā, kas tai ir viens no svarīgākajiem mājas darbiem (tuvākajos mēnešos gaidāmas vēlēšanas). Un, protams, prātīgi izmantot saņemto atbalstu, lai ātri tiktu uz kājām un atgūtu finanšu tirgu uzticēšanos.

APA: Kravalis, J. (2024, 29. mar.). Portugāle: iespējams, beidzamais domino kauliņš. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/639
MLA: Kravalis, Juris. "Portugāle: iespējams, beidzamais domino kauliņš" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/639>.
Up