Preču eksports bez metāla nozares saglabā labu gada pieauguma tempu

2013. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1.0%. Mēneša laikā preču eksportam samazinoties par 2.5% un importam nedaudz pieaugot par 0.3%, preču tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās.

Jūnijā preču eksporta gada pieauguma temps saglabājās neliels un līdz ar ārējā pieprasījuma samazināšanos partnervalstu tirgos eksporta vērtība uzrādīja tikai 1.8% kāpumu salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājās praktiski visas galvenās eksporta preču grupas, pozitīvs eksporta pieaugums saglabājās tikai augu valsts, satiksmes līdzekļu un papīra izstrādājumu eksportā.

Eksporta kāpumā vislielāko pozitīvo devumu sniedza būtiskais augu valsts produktu eksporta pieaugums: kviešu un rudzu maisījuma eksports uz Alžīriju par 14.3 miljoniem latu, Franciju - par 4.8 miljoniem latu un Nīderlandi - par 4.3 miljoniem latu. Satiksmes līdzekļu eksporta palielināšanos turpināja nodrošināt kuģu eksports uz Krieviju (vēl divu AS "Rīgas Kuģu būvētava" pasažieru kuģa nodošana ekspluatācijā). Preču eksportā gada pieauguma tempi pozitīvi saglabājās lauksaimniecības un pārtikas produktiem, minerālproduktiem, koksnei un tās izstrādājumiem, papīra izstrādājumiem, celtniecības materiāliem, mehānismiem un elektroiekārtām. Negatīvi preču eksportu turpināja ietekmēt AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana. Preču eksporta gada pieaugums bez metāla nozares izstrādājumu eksporta jūnijā bija 7.7%, kas joprojām ir diezgan labs rādītājs.

Preču eksports turpināja sarukt praktiski uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, izņemot Krieviju, Nīderlandi un Franciju (pēdējās divās graudaugu eksporta pieaugums). Arī Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka jūlijā Latvijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāji eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumiem nemainījās, bet konfidences rādītāji par 3. ceturksni pasliktinājās gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumam Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Savukārt konkurētspējas novērtējums iekšzemes tirgū un ārpus ES uzlabojās.

Preču imports jūnijā tikai nedaudz pieauga salīdzinājumā ar maiju, bet gada laikā uzrādīja sarukumu par 9.9%. Tas saistīts ar starppatēriņa un kapitālpreču importa straujo sarukumu, kas saistīts ar uz eksportu orientēto uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšanos, ko joprojām preču importā nespēj kompensēt iekšzemes patēriņa labā izaugsme un patēriņa preču importa kāpums.

Pēdējie Eiropas valstu konjunktūras rādītāji uzrādījuši pozitīvas tendences, arī EK apkopotie ESI (Economic Sentiment Indicator - Ekonomikas sentimenta indekss) un PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji norāda uz situācijas stabilizēšanos, tajā skaitā mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Situācijas pakāpeniska uzlabošanās lielākajos Latvijas eksporta tirgos, tai skaitā eirozonā, kur uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina uzlaboties jau trešo mēnesi pēc kārtas, un līdzšinējā preču eksporta apjomu noturība ārējā pieprasījuma sarukuma laikā ļauj cerēt, ka Latvijas preču eksports spēs saglabāt līdzšinējos apmērus. Taču ilgtermiņa eksporta izaugsmei nepieciešama gan ražošanas apjomu kāpināšana, gan tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvara palielināšana. Tam nepieciešamas investīcijas. Un, lai gan starptautisko kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitingus un tā nākotnes vērtējumus, ne pēdējo ceturkšņu nefinanšu investīciju statistika, ne ārvalstu tiešo investīciju dati neuzrāda būtisku aktivitāti investīciju jomā, tāpēc arvien būtiskāk ir veidot mērķtiecīgu valsts un pašvaldību ieguldījumu ražošanas infrastruktūrā, lai vairotu Latvijas pievilcību industriālo investīciju jomā.