06.09.2013.

Privātais patēriņš 2. ceturksnī uzrādījis lielisku sniegumu

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uzrāda straujāku tautsaimniecības izaugsmi, nekā iepriekš lēsts. IKP 2013. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni audzis par 0.7% (koriģēts par 0.2 procentu punktiem uz augšu), savukārt salīdzinājumā ar 2012. gada 2. ceturksni pieaugums bijis 4.4% (koriģēts par 0.6 procentu punktiem uz augšu).

Jau 2013. gada 1. ceturksnī par galveno izaugsmes nodrošinātāju kļuva privātais patēriņš, bet 2. ceturksnī tā kāpums (par 6.6%) nodrošinājis 4.7 procentu punktu devumu IKP izaugsmē. Privātā patēriņa izaugsmi galvenokārt nodrošina rīcībā esošo ienākumu pieaugums, jo īpaši – pēdējos ceturkšņos straujāk augošais darba samaksas fonds, ko noteikuši gan vidējās algas palielinājums, gan nodarbinātības uzlabojums. Turklāt, atšķirībā no trekno gadu ienākumu kāpuma, patlaban vērojamā izaugsme vērtējama kā ilgtspējīgāka un pamatojas uz atbilstošu darba ražīguma uzlabojumu.

Ir vēl kāds aspekts, kas papildus veicina patēriņa kāpumu, – iepriekšējo uzkrājumu mazināšana. Šajā gadījumā galvenokārt runājam par skaidras naudas uzkrājumiem latos, kam vērojams pakāpenisks sarukums eiro ieviešanas gaidās. Mājsaimniecības izvēlas dažādus veidos, kā sagatavoties eiro ieviešanai. Daļa no iedzīvotājiem skaidrās naudas uzkrājumus nogulda banku kontos, daļa - steidz uz valūtas maiņas punktiem, bet vēl daļa – tērē iekrāto pirkumos. Gaidāms, ka gada nogalē šī dinamika vēl pastiprināsies. Swedbank jūnijā veiktā aptauja[1] rāda, ka 51% Latvijas iedzīvotāju skaidro naudu latos plāno iztērēt.

Ar bažām un interesi šoreiz gaidīju investīciju datus, jo dažādi investīcijas raksturojoši rādītāji pēdējā laikā ir ļoti svārstīgi un ar pretējiem pārmaiņu vektoriem. Šā gada 1. ceturksnī investīcijas strauji saruka, bet 2. ceturkšņa operatīvie dati lielu skaidrību par turpmākām norisēm neiezīmēja. 2. ceturksnī saruka satiksmes līdzekļu imports, tomēr gan tirgotāju sniegtā informācija, gan transportlīdzekļu reģistrāciju un detalizētāka ārējās tirdzniecības datu analīze norādīja, ka tas daļēji attiecināms uz reeksportu, neietekmējot investīcijas. Savukārt būvniecības produkcija arī 2. ceturksnī uzrādīja labu sniegumu. Šodien publicētie dati rāda, ka 2. ceturksnī kopējā pamatkapitāla veidošana sarukusi par 1.8%. Ņemot vērā investīciju svārstīgumu, šāds mērens kritums drīzāk vērtējams kā iepriekšējā līmeņa saglabāšanās.

Lai gan ar sarūkošu pieauguma tempu, tomēr joprojām spītīgu pretošanos vājajam ārējam pieprasījumam un pašmāju ķibelēm uzrāda eksports. Reālais preču un pakalpojumu eksports 2. ceturksnī palielinājies par 2.3% Lai gan eksportā un rūpniecībā varēja gaidīt pasliktinājumu Liepājas Metalurga nedienu dēļ, tomēr šoreiz negatīvos rādītājus neitralizējis kāds cits uzņēmums - Rīgas Kuģu būvētava, kas 2. ceturksnī nodrošinājusi vairāku kuģu eksportu uz Krieviju. Lielu pozitīvo devumu preču eksportā sniedza arī augu valsts produktu eksports un citi eksportētāji, apliecinot konkurētspējas noturīgumu un spēju rast jaunus produkcijas noieta tirgus. Eksportam lielāku sparu šogad sniedz arī tūristu viesošanās kuplākā skaitā un strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare.

Reālais preču un pakalpojumu imports 2. ceturksnī sarucis par 4.2%. Sajūtas par šo importa kritumu nav viennozīmīgas. Ciktāl tas attiecas uz aizvietošanu ar pašmāju ražojumiem, tad par to varam vien priecāties. Par iespējamu reeksporta samazināšanos atsevišķās preču grupās – varam vismaz pārlieku nebēdāties, lai gan kādam tirgotājam tas, protams, mazina peļņas iespējas. Nopietnākas bažas ir par jau minētajām investīcijām, jo lielā mērā kapitālpreču imports iet roku rokā ar jauniem ieguldījumiem un cerībām uz augstāku pievienoto vērtību nākotnē. Tomēr arī par šo izsamist ir pāragri, jo nereti patīkamus pārsteigumus sagādā iepriekš klusi loloti un publiski neapspriesti apjomīgi investīciju projekti.

Šoreiz pārsteigumus sagādājis sabiedriskais patēriņš un krājumu pārmaiņas. Sabiedriskais patēriņš atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem ir parādījis dzīvības pazīmes (+5.8%, +0.8 pp), tiesa, augstākus pieauguma tempus varēja gaidīt jau iepriekš. Savukārt krājumu pārmaiņas noteikušas milzīgu negatīvo devumu (-4.9 pp). Krājumu kritums varētu būt skaidrojams ar jau minētajiem notikumiem ārējā tirdzniecībā:

a) Liepājas Metalurgs mazinājis izejvielu importu (attiecīgi arī krājumus),

b) Rīgas Kuģu būvētavas ražotie kuģi ir nodoti ekspluatācijā un eksportēti, samazinot krājumu līmeni,

c) arī pērnās sezonas augu produktu eksports ir samazinājis krājumus.

No nozaru viedokļa joprojām straujāko gada izaugsmi uzrāda operāciju ar nekustamā īpašumu nozare (13.2%; devums IKP gada izaugsmē - 1.3 procentu punkti). Tāpat augsti izaugsmes tempi bija sabiedrisko pakalpojumu nozarēs (valsts pārvalde, medicīna, izglītība; 9.1%; 0.4 pp), būvniecībā (5.3%; 0.3 pp), tirdzniecībā (6.2%; 1.1 pp), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (5.9%; 0.1 pp). Negatīvu pārsteigumu sarūpēja lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare (-4.8%; -0.2 pp), kur negatīvas tendences gan mežsaimniecībā (mazāki cirsmu apjomi), gan lauksaimniecībā (mazākas ražas).

Runājot par turpmākajiem ceturkšņiem, visticamāk, tautsaimniecība turpinās virzīties jau iezīmētajās sliedēs - ar privāto patēriņu kā galveno izaugsmes balstu un eksportu kā nepieciešamu papildinājumu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.


[1] Swedbank iedzīvotāju aptauja veikta 2013.gada jūnijā sadarbībā ar TNS Latvia “Latvijas eiro gatavības indeksa” mērījuma ietvaros, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 480 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. http://www.swedbank.lv/zinas/20.08.2013/

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Privātais patēriņš 2. ceturksnī uzrādījis lielisku sniegumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1045
MLA: Rutkovska, Agnese. "Privātais patēriņš 2. ceturksnī uzrādījis lielisku sniegumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1045>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up