10.05.2013.

Problēmas rūpniecībā nav ietekmējušas IKP izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī

  • Igors Kasjanovs

    Igors Kasjanovs

    Latvijas Bankas ekonomists

Iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 1. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu ir pieaudzis par 1.2% (salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi). Gada pieauguma temps samazinājās līdz 3.1%. Pēdējo divu gadu vidējais IKP ceturkšņa pieaugums ir bijis 1.4%, tādējādi var teikt, ka šā gada 1. ceturksnī ekonomiskā izaugsme, neskatoties uz nelabvēlīgām norisēm gan ārējā, gan iekšējā vidē, ir palēninājusies vien nedaudz.

Iepriekš pieejamā operatīvā informācija gan liecināja, ka IKP pieauguma tempi šā gada 1. ceturksnī varētu būt mazinājušies straujāk. Uz to norādīja:

  • Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu dati, kas šā gada 1. ceturksnī uzrādīja samazinājumu par 3.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Turklāt šie dati vēl neietver būtiskāko ražošanas apjomu kritumu AS "Liepājas metalurgs", kur ražošanas jaudu noslodze būtiski mazinājās, sākot ar aprīli.
  • Par pakāpenisku situācijas maiņu liecināja arī Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas ir atkāpušies no tiem augstumiem, kuros bija gadu mijā.
  • Transporta nozares operatīvie rādītāji par kravu apgrozījumu dzelzceļā un kravu pārkraušanas apjomiem Latvijas ostās arī norādīja uz turpmāku pieprasījuma pēc transporta pakalpojumiem mazināšanos.

Tikmēr mazumtirdzniecības apgrozījums liecina par iekšējās aktivitātes saglabāšanos. Arī būvniecības nozarē turpinās aktivitātes pieaugums.

Tas, ka IKP izaugsmes tempi saglabājušies salīdzinoši augsti, ir zināms pārsteigums. Acīmredzot pārējās nozarēs, par kurām vēl nav pieejami pilnvērtīgi dati, ir straujš pievienotās vērtības pieaugums. Kā galvenā kandidāte straujākai izaugsmei ir nekustamā īpašuma nozare, kas pēdējos ceturkšņos uzrāda apbrīnojamu pievienotās vērtības pieaugumu, par ko ir izbrīnīti pat nozares eksperti. Straujāka, nekā iepriekš prognozēts, izaugsme varētu būt arī transporta nozarē, bet tādā gadījumā tā balstās galvenokārt uz autopārvadājumiem, jo kravu apgrozījuma dati dzelzceļā un ostās neliecina par būtisku izrāvienu.

Tomēr, neskatoties uz šodien publicētajiem datiem, visticamāk, 2013. gadā IKP izaugsme nebūs tik strauja, kāda tā ir bijusi 2012. un 2011. gadā. Par to liecina vairāki faktori:

  • AS "Liepājas metalurgs" problēmas atspoguļosies galvenokārt šā gada 2. ceturkšņa apstrādes rūpniecības datos, kas ļauj domāt, ka arī gada 2. ceturksnī IKP pieauguma temps būs zemāks, nekā pēdējā laikā pierasts.
  • Globālajā ekonomiskajā konjunktūrā joprojām nav nepārprotamu signālu, kas liecinātu par būtisku situācijas uzlabošanos un pieprasījuma pēc Latvijas eksporta kāpuma. Lai arī esam vairākkārtīgi iepriekšējās publikācijās uzsvēruši, ka Latvijas eksportētāji ir spējuši vismaz daļēji pārorientēt savas produkcijas realizāciju uz citiem tirgiem, tomēr pilnībā pasargāti no zema kopējā ārējā pieprasījuma izaugsmes neesam.
  • Arī kokmateriālu ražotāji atzīst, ka 2013. gadā izaugsmes iespējas ir ierobežotas – no vienas puses, traucē pieprasījuma pieauguma trūkums, no otras – vietējo resursu (zāģmateriālu) un atsevišķos gadījumos arī ražošanas jaudu trūkums.
  • Arī lauksaimniecībā šis gads varētu nebūt tik veiksmīgs kā iepriekšējais gads, kad tika piedzīvotas rekordražas. Tas var gada otrajā pusē negatīvi ietekmēt preču eksporta apjomus.

Mazumtirdzniecības pēdējā laika straujā izaugsme, būvniecības stabilā izaugsme, rūpniecības realizācijas dati (pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecības realizācija straujāk aug vietējā tirgū) liek aizdomāties par to, ka apstākļos, kad ārējā ekonomiskā vide vairs nestimulē strauju eksporta izaugsmi, arvien lielāka nozīme tautsaimniecības izaugsmē tuvākajos periodos būs tieši iekšējam pieprasījumam – privātajam patēriņam un investīcijām. Tomēr, kā esam norādījuši jau iepriekš, iekšējais pieprasījums Latvijā nespēs ilgstoši uzturēt ekonomisko izaugsmi ilgākā laika periodā, ja ārējais pieprasījums nākotnē neatsāks augt.

Attēls. IKP pieaugums (pret iepriekšējo ceturksni, salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati)

IKP pieaugums (pret iepriekšējo ceturksni, salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati)

Avots: CSP

* CSP ātrais novērtējums

APA: Kasjanovs, I. (2020, 04. aug.). Problēmas rūpniecībā nav ietekmējušas IKP izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1078
MLA: Kasjanovs, Igors. "Problēmas rūpniecībā nav ietekmējušas IKP izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/1078>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up