24.01.2013.

Riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā

  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Kopš eiro ieviešanas Igaunija spējusi piesaistīt visvairāk ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) starp Baltijas valstīm. No 16 eiro zonas valstīm un Baltijas valstīm piesaistītās ĀTI nominālā izteiksmē pieauga par 1,225 miljardiem eiro, kas ir aptuveni 8% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā to, ka ĀTI vidēji uz vienu iedzīvotāju 2004.-2011. gadā Igaunijā bija aptuveni trīs reizes lielākas nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kā arī vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI 2004.-2011. gadā Igaunijā bija 1.6 reizes lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs, neieviešot eiro, riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas ĀTI piesaistes un līdz ar to arī nākotnē gaidāmās izaugsmes ziņā.

ĀTI gan no 16 eiro zonas valstīm, gan no Baltijas valstīm visvairāk Baltijas valstu vidū ir pieaugušas uz Igauniju kopš eiro ieviešanas šajā valstī. Tas attiecas gan uz pieaugumu nominālā izteiksmē (1. attēls), gan uz pieaugumu procentos no IKP (2. attēls), gan uz procentuālo pieaugumu.

1. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs (miljonos eiro)

Ārējās tiešās investīcijas pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs - Igaunija, Lietuva, Latvija(miljonos eiro)

Avots: nacionālās centrālās bankas

2. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs (% no IKP)

Ārējo tiešo investīciju pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs - Igaunija, Lietuva, Latvija (% no IKP)

Avots: nacionālās centrālās bankas, Eurostat

ĀTI no eiro zonas uz Igauniju veicināja uzticības pieaugums. Kā norāda Enterprise Estonia, 2011. gadā Igaunijā ieplūda finansējums 50 nozīmīgiem investīciju projektiem, kas ir par 20% vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt vairāk nekā puse no šiem projektiem bija rūpniecības investīciju projekti, galvenokārt no Somijas, Spānijas un Vācijas. Piemēram, Spānijas uzņēmums Atienza & Climent Group (Hello Kitty zīmola pārstāvis) investēja 10 miljonus eiro rūpnīcā Igaunijā, nosaucot eiro kā vienu no galvenajiem faktoriem, kāpēc kompānija izvēlējās investēt šajā valstī.

Uzticības pieaugums Igaunijai veicināja arī ĀTI piesaisti no pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, Latvijas Finieris investēja 20 miljonus eiro rūpnīcā Igaunijā.

Tajā paša laikā ļoti liels ĀTI kritums Latvijā un Lietuvā galvenokārt atspoguļo Swedbank restrukturizāciju. Igaunijas Swedbank, kas iepriekš bija māte Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumiem, formālā darījumā pārdeva savas meitasuzņēmumu akcijas Zviedrijas Swedbank, tā saskaņā ar maksājumu bilances veidošanas principiem ievērojami samazinot ĀTI uz Latviju un Lietuvu (faktisko investīciju apjoms nemainījās). Tomēr, pat ja Swedbank restrukturizācija netiktu ņemta vērā (un ĀTI plūsmas finanšu sektorā tiktu izņemtas no aprēķina), Baltijas valstu ĀTI pieaugums uz Igauniju joprojām būtu lielāks nekā investīciju kāpums uz Latviju, savukārt uz Lietuvu būtu vērojams pat kritums (3. attēls).

3. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra (%) no pārējām Baltijas valstīm, izņemot finanšu starpniecības sektoru[2]

Ārējo tiešo investīciju pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra (%) no pārējām Baltijas valstīm, izņemot finanšu starpniecības sektoru; Latvija, Lietuva, Igaunija

Avots: nacionālās centrālās bankas

Neskaitot uzticības pieaugumu kopš eiro ieviešanas, ir arī daži citi iemesli, kas stimulē ĀTI piesaisti Igaunijā. Pirmkārt, kā rāda 4. attēls, vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI uz Baltijas valstīm 2004.-2011. gadā vislielākie ir Igaunijā (aptuveni 1.6 reizes lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs). Otrkārt, Igaunijā ir uzņēmumiem labvēlīga ienākumu nodokļa sistēma, kā to atzīmē Igaunijas centrālās bankas ekonomists Kaspars Oja.[3] Treškārt, Igaunija turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku arī pēc iestāšanās eiro zonā.

4. attēls. Vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI uz Baltijas valstīm 2004.-2011. gadā

Vidējie procentuālie ienākumi no rējām tiešām investīcijām uz Baltijas valstīm 2004.-2011. gadā (Latvija, Lietuva, Igaunija)

Avots: Igaunijas centrālā banka

Lai gan atbildīgu fiskālo politiku var realizēt arī ārpus eiro zonas, un eiro ieviešana stimulē investīcijas pie nosacījuma, ka valsts īsteno atbildīgu ekonomisko politiku, tomēr domāju, ka gadījumā, ja Latvija nepievienotos eiro zonai, tā riskētu arvien vairāk atpalikt no igauņiem ĀTI piesaistes ziņā. Pirmkārt, tāpēc, ka jau pirms krīzes Igaunijā reinvestētā peļņa procentos no ienākumiem no ĀTI bija ievērojami lielāka nekā Lietuvā un Latvijā, kas nozīmē to, ka reiz jau ieguldītā nauda Igaunija ekonomikā tur paliek arī turpmāk un turpina sekmēt ekonomisko izaugsmi valstī (5. attēls). Turklāt, Latvijai un Lietuvai ciešot daudz lielākus zaudējumus krīzes laikā banku sektorā nekā Igaunijā, šo valstu situācija šajā ziņā pēdējos gados ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Otrkārt, jāņem vērā, ka ĀTI ieplūdes vidēji uz vienu iedzīvotāju Igaunijā jau laika periodā no 2004.-2011. gadam ir bijušas aptuveni trīs reizes lielākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas nozīmē, ka Latvija jau tagad pamatīgi atpaliek no Igaunijas (6. attēls), un, šādai situācijai saglabājoties, riskējam arvien vairāk padziļināt arī ienākumu līmeņu atšķirības starp Latviju un Igauniju.

5. attēls. Reinvestētā peļņa % no ienākumiem no ĀTI 2004.-2007. gadā Baltijas valstīs (%)

Reinvestētā peļņa % no ienākumiem no ārējām tiešām investīcijām 2004.-2007. gadā Baltijas valstīs (%) - Latvija, Lietuva, Igaunija

Avots: Eurostat

6. attēls. Vidējās ĀTI uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2004.-2011. gadā (Igaunija=100)

Vidējās ārējās tiešās investīcijas uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2004.-2011. gadā (Igaunija=100)

Avots: Eurostat

 

 

[2] ĀTI pieaugums no Baltijas valstīm uz Igauniju kopumā un izņemot finanšu starpniecības sektoru ir vienāds divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Swedbank restrukturizācija neietekmēja Latvijas un Lietuvas ĀTI uz Igauniju finanšu starpniecības sektorā. Otrkārt, nav pieejami dati par Lietuvas un Latvijas ĀTI uz Igauniju finanšu starpniecības sektorā.

APA: Cērpa, R. (2024, 28. mar.). Riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/612
MLA: Cērpa, Ramune. "Riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/612>.

Komentāri ( 4 )

  • smaka
    26.01.2013 19:00

    Vai arī šis raksts balstīts uz izdomātiem skaitļiem,analogi pļeperējumam par Slovākiju?

    Tikko publicēti izcili dati par Slovākiju: Valsts parāds palielinājies par 9%
    Q3 2012/2011. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-23012013-AP/EN/2-23…

    No kā ta lai maksā 4 miljardus ESM???

    Un bezdarbnieku skaits aug griezdamies http://www.reuters.com/article/2013/01/21/slovakia-factors-idUSSLOVAK20…
    http://www.bloomberg.com/news/2012-12-20/slovakia-s-jobless-rate-jumps-…

  • kindzulis
    27.01.2013 12:49

    Kā tad eiro ieviešana veicina investīciju piesaisti? Te atbildes nav Ir taču acīmredzami, ka galvenais ir pamatīgs, saprātīgs un rezultatīvs darbs, lai piesaistītu investīcijas. Igaunijā tāds acīmredzami ir un eiro ieviešana tur šim darbam netraucēja un varbūt palīdzēja. Latvijā pastāv ačgārna, murgaina sistēma, no kuras investīcijas labprāt bēg prom. Ja ieviesīs eiro un sistēma nemainīsies, tad kā tad investīcijas varēs vairāk piesaistīt!? Tāpat uzticības pieaugumu joprojām pastāvošam murgam nevar veicināt ne eiro, ne citas valūtas ieviešana. Pēc būtības manuprāt te aplamības sarakstītas.

  • Artūrs
    14.03.2013 20:16

    Eiro ieviešana piesaista investīcijas, jo:
    1. Latvijas eksportētājiem zudīs valūtas maiņas izmaksas = investoriem interese eksportētāju un to piegādātāju uzņēmumos, jo tiem attiecīgi mazinās izmaksas un palielinās apgrozījums, kas ir provizorisks rādītājs lielākai peļņai.
    2. Palielināsies kredītreitings = vispārīgs rādītājs potenciālajiem un esošajiem investoriem.
    3. Nav valūtas devalvācijas bažas.
    4. Mazāki % maksājumi par ārvalstu parādsaistībām = vairāk naudas budžetam = iespēja saprāta robežās palielināt valdības izdevumus = IKP pieaugums = investoru interese.

    Gribēju teikt, ka fiskālajā un monetārajā politikā veiktās darbības vienmēr atstāj sekas, kas nereti veido notikumu ķēdes reakciju tautsaimniecībā. Manuprāt, 2014. gadā, ieviešot eiro, redzēsim pozitīvas izmaiņas.

Up