06.07.2020.

Rūpnieki sāk ražot vairāk, tomēr ceļi kā uz Madonu, tā Romu ir bedraini

Foto: Shutterstock

Pirmie vēstneši situācijas uzlabojumam valstī bija ekonomiskā noskaņojuma rādītāji, kas liecināja, ka gan tirgotāji un rūpnieki, gan patērētāji, kopš maija par esošo situāciju un nākotni ir kļuvuši optimistiskāki. Pirms nedēļas uzlabojumu, turklāt pat negaidīti strauju, apliecināja dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu maijā – tātad veikalos aktivitāte aug un iedzīvotāji drošāk sper soļus ārpus mājas un atver maciņus.

Ar nepacietību gaidījām rūpniecības datus, kur arī bija cerēts uzlabojums, par ko jau iepriekš vēstīja rūpnieku noskaņojuma dati. Tomēr tik strauju uzlabojumu kā mazumtirdzniecībā, rūpniecībā nebija pamata gaidīt, jo līdzās vietējo iedzīvotāju tēriņiem, ražošanu nozīmīgāk ietekmē arī eksports.

Par eksporta sekmēm tik lielas pārliecības nebija, jo rūpnieku noskaņojuma datos eksporta pasūtījumu novērtējums neuzlabojās, vēl vairāk – tas jūnijā pat vēl pasliktinājās (1. attēls).

Jūlijs Cēzars savulaik teica: "Labāk pirmais ciemā, nekā otrais Romā". Ņemot vērā noieta tirgu potenciālu, pelnītspēju, ražošanas jaudu paplašināšanas un ražīguma uzlabošanas iespējas, rūpniekiem nebūtu prātīgi sekot Cēzara priekšlikumam.

Pat ja patlaban ciemā jeb pašmāju tirgū situācija atgūstas straujāk (ko gan šodien publicētie apgrozījuma dati īsti neapstiprina (2. attēls)), tas ir īslaicīgs periods, un iespējas ārvalstu tirgos būs plašākas. Ne velti ilgtermiņā eksporta apgrozījums aug straujāk, un arī gada sākumā eksportētāji bija samērā tālu tikuši līdz Romai un citiem ārvalstu tirgiem. Jāpiebilst, ka 2. attēlā redzamais uzlabojums mēneša laikā fiziskā apjoma indeksam un kritums apgrozījumam, nav tulkojami kā pretruna, tas ir skaidrojams ar ražotājcenu kritumu.

Protams, ne katra ražotā prece ir eksportējama, tām ir atšķirīgi derīguma termiņi, pārvadāšanas izmaksas u.c. ekonomiski apsvērumi. Turklāt eksports var bremzēties gan vājāka kopējā ārējā pieprasījuma dēļ (arī citas valstis cieš krīzē), gan tādēļ, ka mūsu ražotās preces šobrīd nav pircējiem aktuālas (piemēram, krīzes periodā maz tiek pirkti automobiļi, tāpēc nav pieprasītas arī mūsu ražotās to komplektējošās daļas), gan cenu konkurētspējas pārmaiņu rezultātā un vēl dažādu iemeslu dēļ.

Kas vēl interesants vērojams pieprasīto preču klāstā? Ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējas, atgriežoties pie pirms vīrusa ražošanas jaudām un pieprasījuma. Tomēr ir arī jomas, kuras uztur jauni paradumi un idejas, kā piemēram spēcīgs joprojām ir "Dari pats!" (Do It Yourself) segments, kā Latvijā, tā pasaulē iedzīvotājiem vairāk pievēršoties dažādu remontdarbu un mājokļu labiekārtošanas jautājumiem. Attiecīgi ražotāji un tirgotāji, kas piedāvā produkciju šajā jomā – kokmateriālus, furnitūru, apdares krāsas utt., par pieprasījumu nesūdzas. Kamēr visas robežas nav atvērtas un brīva ceļošana ir ierobežota, cilvēki būs ieinteresēti gan sevi nodarbināt mājās, gan radīt tur papildu komfortu un atpūtas iespējas – mājās top sauna, tiek aprīkota jauna laiva makšķerēšanai vai uzstādītas stelles aušanai.

Domājams, ka jūnijā šī aina zīmēsies tālāka uzlabojuma virzienā. Ražotājiem joprojām būs svarīgs valdības atbalsts, jo par krīzes pārvarēšanu tik dziļa krituma gadījumā ar neskaidru vīrusa ietekmi pasaulē runāt ir pāragri.

 

1. attēls. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %

Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %
Avots: Eiropas Komisija.

2. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2015=100%

Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2015=100%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

 

APA: Rutkovska, A. (2020, 03. aug.). Rūpnieki sāk ražot vairāk, tomēr ceļi kā uz Madonu, tā Romu ir bedraini. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4854
MLA: Rutkovska, Agnese. "Rūpnieki sāk ražot vairāk, tomēr ceļi kā uz Madonu, tā Romu ir bedraini" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4854>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up