09.11.2012.

Septembra eksporta dati turpina priecēt

Laikā, kad globālā izaugsme saglabājas nestabila un kopējais pieprasījums ārējos tirgos ir zems, pateicoties ražotāju krīzes laikā atgūtajai konkurētspējai, Latvijas preču ārējai tirdzniecībai gada un 3. ceturkšņa laikā joprojām saglabājās atzīstami izaugsmes tempi. Kopumā 2012. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksporta apjomi pieauguši par 12.6%, bet importa - par 12.8%.

Šā gada septembrī preču eksports ir pieaudzis par 4.7%, bet imports krities par 2.1%. Gada izteiksmē septembrī Latvijas eksporta gada pieaugums sasniedzis 16.5%, kas ir izcils rādītājs, it sevišķi uz nestabilās ārējās vides fona.

Tomēr septembrī iezīmējušās eksporta atšķirības starp preču grupām: atsevišķu preču grupu, piemēram, minerālproduktu un koksnes izstrādājumu, eksporta vērtības kāpums būtiski palēninājies, ko nosaka līdzšinējās straujās izaugsmes sasniegtais augstais līmenis. Septembrī, tāpat kā augustā, graudaugu cenu kāpums globālajā tirgū sekmēja strauju augu valsts produktu eksporta pieaugumu. Vēl preču eksportā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums bija parastiem metāliem un satiksmes līdzekļiem. Tādas Latvijai nozīmīgākas eksporta preču grupas kā koksne un tās izstrādājumi, mehānismi un elektriskās iekārtas septembrī samazinājās attiecīgi par 4.6% un 1.3% salīdzinājumā ar augustu, taču gada pieauguma tempi joprojām saglabājās pozitīvi - attiecīgi 1.1% un 13.2%.

Lai gan Eiropas būvniecības tirgū vērojama lejupslīde, dabas izraisītie notikumi ASV turpmākajos mēnešos varētu palielināt būvniecības materiālu pieprasījuma pieaugumu ASV tirgū. Tas Latvijas būvmateriālu eksportu varētu ietekmēt pozitīvā virzienā, jo eksportā uz ASV celtniecības materiāli 2011. gadā bija ir 3.-4. lielākā eksportpreču grupa jeb 7.8% no kopējā eksporta uz ASV.

Septembrī preču eksports visstraujāk pieauga Vāciju un Krieviju, Norvēģiju un Nīderlandi. Pēdējos mēnešos Latvijas eksports uz tām eksporta partnervalstīm, kas ir ārpus ES, pieaug straujāk. Esošā Latvijas eksporta diversificētā struktūra palīdz pašreizējos apstākļos kaut daļēji kompensēt importa pieprasījuma kritumu atsevišķās ES valstīs.

Septembrī preču importa gada pieaugumu par 3.0 % noteica gan starppatēriņa preču importa, gan patēriņa preču importa pieaugums iekšzemes pieprasījuma aktivitāšu rezultātā. Gada pieaugums preču importā saglabājās pārtikas produktiem, tekstila izstrādājumiem un apģērbam, koksnei, minerālproduktiem, parastiem metāliem un tā izstrādājumiem. Latvijas importā septembrī salīdzinājumā ar augustu importa vērtības kritumu piedzīvoja gandrīz visas preču grupas, izņemot parasto metālus, augu valsts produktus un tekstila izstrādājumus.

Līdz šim Latvijas uzņēmumi spējuši sekmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem un palielinājuši eksporta tirgus daļas ne tikai nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs, bet arī iekarojuši jaunus eksporta tirgus. Sarežģītie apstākļi globālajos tirgos, ieilgušā problēmas eiro zonā un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes palēnināšanās vājinājusi ārējo pieprasījumu, kā arī ietekmējusi Latvijas uzņēmēju un patērētāju konfidenci. Eiropas Komisijas publicētie oktobra un 4. ceturkšņa konfidences dati liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums pasliktinājies gan saražotās un sagaidāmās produkcijas apjoma izmaiņu tendencēm, gan eksporta pasūtījumu apjomu un konkurētspējas novērtējumiem ārpus valsts robežām. Arī Eiro zonas klimata rādītājs BCI septembrī un oktobrī būtiski krities, atspoguļojot ražotāju negatīvo nākotnes redzējumu par eksporta pasūtījumiem un nodarbinātības gaidu samazināšanos un skaudrāk iezīmējot ārējā pieprasījuma vājināšanos. Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanai ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Āzijas valstīs. Būtiski ir arī turpināt eksporta paplašināšanu uz Krieviju un NVS valstīm (Baltkrieviju, Ukrainu, Azerbaidžānu, Kazahstānu), kur jau ir labas iestrādes vairākiem Latvijas uzņēmumiem, katru mēnesi uzrādot eksporta kāpumu. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Septembra eksporta dati turpina priecēt . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1126
MLA: Pelēce, Daina. "Septembra eksporta dati turpina priecēt " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1126>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up