09.01.2013.

Slovākija attīstās straujāk nekā peldošā valūtas kursa valstis

  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Gribu dalīties ar pozitīvo Slovākijas pieredzi. Neskatoties uz to, ka, pievienojoties eiro zonai, Slovākija zaudēja iespēju devalvēt savu valūtu, tajā apstrādes rūpniecība, eksports un IKP pieauga straujāk kopš iestāšanās eiro zonā nekā Polijā, Čehijā un Ungārijā (pārējās Višegradas valstīs). Slovākijas veiksmi lielā mērā noteica orientēšanās uz eiro ieviešanu un ekonomikas atvēršanu ārzemju investoriem, kā arī ļoti straujš reālās darba produktivitātes un apstrādes rūpniecības pieaugums.

Tā sauktais Tatru Tīģeris (Slovākija) par savu veiksmi var pateikties premjerministra Mikulaša Dzurindas valdībai, kura vadīja valsti 1998.-2006. gadā. Šī valdība veica daudz strukturālo reformu. Tostarp tā veica nozīmīgu fiskālo konsolidāciju, kuras rezultātā vidējais budžeta deficīts 2002.-2007. gadā Slovākijā bija viszemākais starp Višegradas valstīm (1. attēls). Turklāt šī valdība izlēma par to, ka jāpievienojas eiro zonai. Un, ņemot vērā to, ka Slovākijai bija noteikts stingrs mērķis ieviest eiro 2009. gadā, tai bija vairāk motivācijas pildīt Māstrihtas kritērijus.

1. attēls. Vidējais budžeta deficīts 2002.-2007. gadā (% no IKP)

Vidējais budžeta deficīts Višegradas valstīs 2002.-2007. gadā (% no IKP)

Viens no galvenajiem valdības mērķiem bija piesaistīt vairāk ārzemju tiešo investīciju un, virzoties uz to, Slovākijā kā pirmā starp Višegradas valstīm ievērojami samazināja uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (no 25% uz 19%) 2004. gadā. Tas noveda pie domino efekta ne vien kaimiņvalstīs, bet arī citās valstīs, piemēram, Austrijā. Turklāt Slovākijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme bija mainīta robežās no 10%-38% uz 19% 2004. gadā, kamēr pārejās Višegradas valstīs šī likme 2004. gadā joprojām bija augsta. Rezultātā nodokļu slogs Slovākijā ir mazāks nekā citās Višegradas valstīs un Slovākija 2002.-2007. gadā piesaistīja visvairāk ārvalstu tiešo investīciju procentos no IKP (2. attēls).

2. attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas 2002.-2007. gadā (% no IKP)

Ārvalstu tiešās investīcijas Višegradas valstīs 2002.-2007. gadā (% no IKP)

Piesaistīt visvairāk ārzemju tiešo investīciju palīdzēja arī tas, ka Slovākijā no 2002. gada līdz 2007. gada bija vislielākais reālās darba produktivitātes pieauguma temps starp Višegradas valstīm. Turklāt reālās darba produktivitātes pieaugums gandrīz divreiz pārsniedza reālo algu pieaugumu no 2002. gada līdz 2007. gada (3. attēls).

3. attēls. Reālās darba produktivitātes pieaugums pret reālo algu pieaugumu 2007. gadā pret 2002. gadu (%)

Reālās darba produktivitātes pieaugums pret reālo algu pieaugumu Višegradas valstīs 2007. gadā pret 2002. gadu (%)

Pārdomāta Slovākijas ekonomiskā politika rezultējās ne vien eiro ieviešanā 2009. gadā, bet arī palīdzēja sasniegt straujāku izaugsmi pēc eiro ieviešanas salīdzinājumā ar citām Višegradas valstīm. Slovākijā investīcijas, apstrādes rūpniecība, eksports un IKP pieauga daudz straujāk nekā tās trijās kaimiņvalstīs (4.-7. attēli). Tātad, neskatoties uz krīzi, Slovākija ir realizējusi izaugsmei labvēlīgu ekonomisko politiku, ko papildus motivēja eiro ieviešanas mērķis, kas palīdzēja sakārtot ekonomiku. Šī politika 4 gadus pēc eiro ieviešanas ir nodrošinājusi valstij augstākus ienākumus, un šī pieredze liecina, ka labi pārdomāta ekonomiskā politika var palīdzēt ne vien Slovākijai, bet arī Latvijai.

4. attēls. Bruto pamatkapitāla veidošanas apjoma pieauguma tempi 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

Bruto pamatkapitāla veidošanas apjoma pieauguma tempi Višegradas valstīs 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

5. attēls. Apstrādes rūpniecības apjoma pieauguma tempi 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

Apstrādes rūpniecības apjoma pieauguma tempi Višegradas valstīs 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

6. attēls. Nominālā eksporta pieauguma tempi 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

Nominālā eksporta pieauguma tempi Višegradas valstīs 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

7. attēls. Reālā IKP pieauguma tempi 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

Reālā IKP pieauguma tempi Višegradas valstīs 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%)

APA: Cērpa, R. (2024, 25. apr.). Slovākija attīstās straujāk nekā peldošā valūtas kursa valstis. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/615
MLA: Cērpa, Ramune. "Slovākija attīstās straujāk nekā peldošā valūtas kursa valstis" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/615>.

Komentāri ( 14 )

  • Vilnis Zakrevs…
    10.01.2013 22:41

    Apbrīnojami, kā cilvēks, kurš sevi uzskata par ekonomistu, var uzskaitīt visas tās labās lietas, ko Mikulaša Dzurindas valdība veica 1998.-2006. gadā un tad apgalvot, ka Slovākija attīstās straujāk pateicoties ... eiro valūtas ieviešanai.
    Tad jau varētu apgalvot, ka mācītāju algu pieaugums Bavārijā bija cēlonis alus patēriņa pieagumam.

    Tad vēl tā nebūtiskā ņemšanās ap īstermiņa datiem, un tas runājot par ekonomikas augsmi!
    Un kāpēc par tāds dīvains periods - 2012. gada 3. ceturksnis, pret 2009. gada 1. ceturksni? Vai ne tāpēc, ka Slovākijas Reālā IKP pieauguma tempi salīdzinot ar 2008. gada 4. ceturksni sanāktu 3.5%, bet Polijas joprojām virs 12%?

    Cita starpā, neskatoties uz nepievienošanos eiro zonai, Lietuvas 2012. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni (%) bija 11,3%, bet Slovēnijai -1,2%, Spānijai, -2.4%, Portugālei -2.5%, neskatoties uz tājās izmantoto lielisko eiro naudu. Kopā eirozonas 17 valstu Reālā IKP pieauguma tempi bija 3.1%, pret 4.8% 10 ne-eirozonas valstīm.

    Vai tiešām tā gribās izkalpoties bosa priekšā?

  • Ramune Rimgailaite
    11.01.2013 11:32

    Paldies par komentāru un aprēķiniem! Acīmredzot, esat ieguldījis darbu un laiku komentāra rakstīšanā. 2009. Gada 1. ceturksnis bija izmantots tāpēc, ka tas ir ceturksnis, kopš kura Slovākija ir eiro zonā. Ja tā būtu iestājusies eiro zonā pirms 10 gadiem, būtu analizēts 10 gadu periods. Turklāt, arī kopš 2000. gada Slovākijas ekonomika ir augusi daudz straujāk nekā Polijas, Čehijas un Ungārijas ekonomikas.

  • Andis Vaičulis
    12.01.2013 16:08

    Ar šādu atbildi jūs diskreditējat augstākās izglitības kvalitāti. Ja viss stāsts ir par ekonomisko izaugsmi ko izraisīja ekonomiskās reformas, tad datus jāsniedz sākot no reformu sākuma, lai parādītu kā veicot reformas notiek izmaiņas ekonomikā. Vienlaicīgi labais tonis prasa dot ne tikai procentuālo izaugsmi, bet arī absolūtos skaitļus. Jo procentuāli var izrādīties strauja izaugsme, bet absolūtos skaitļos tā var būt nožēlojama. Piemēram, labu laiku atpakaļ tika prezentēts, ka kopš iestāšanās ES Latvijas vidējā stundas alga pieaugusi kaut kur par 50 %, bet Vācijā par nieka 5 %. Bet absolūtos skaitļos Latvijā situācija bīja tāda, ka Latvijā pieauga par kaut kur 1 latu, bet Vācijā par 1,05 latiem. Faktiski Latvija atpalika no Vācijas vel par 0,05 latiem.

    Tas attiecas arī uz to, ka apstrādes rūpniecības attīstība bija strauja, bet cik liela bija apstrādes rūpniecības daļa IKP sākot reformas un tagad. Latvija ir labs piemērs, kad apstrādes rūpniecība ir knapi pāri 10 % no IKP. Rezultātā 30 % pieaugums apstrādes rūpniecībā ir tāds nieks kopējā IKP.

    Papildus vel runāt par eksporta izaugsmi, ja izrādās ka kaimiņvalstīs apstrādes rūpniecība jau bija nozīmīga un līdz ar to arī eksports bija liels. Tad skaidrs, ka Slovākijas apstrādes rūpniecības izaugsme, kas vērsta uz eksportu radīs lielāku % izaugsmi eksportā. Ka saka, ja eksports bija niecīgs, tad katrs papildus eksportētais ķieģelis rada lielu izaugsmi %.

    Utt., u.c, ....

    Tākā secinājums ir viens, grafiki ir smuki, bet tie ir tendenciozi atlasīti, ar mērķi parādīt to ko vēlējāties parādīt, nevis objektīvi parādīt.

    Piedavām rupjā loģiskā kļūda, ko jūs ignorējat tikai apliecina to ka raksts ir nekvalitatīvs un vienkārši sakot pasūtījuma. Loģiskā ķūda ir apstāklī, ka ekonomisko izaugsmi, kas ir sekas, izraisīja ekonomikas reformas, kas ir cēlonis. Eiro šajā spēlē nepiedalās, lai kā arī jūs to mēģināt pievilkt.

  • Ramune Rimgailaite
    24.01.2013 14:22

    Paldies par komentāru! Piekrītu par to, ka lielāka procentuālā izaugsme ne vienmēr nozīmē arī lielāku izaugsmi absolūtos skaitļos. Tomēr šajā gadījumā bloga mērķis bija parādīt valstu attīstību, nevis absolūtos skaitļus. Ko mums dotu tas, ja eksportu salīdzinātu absolūtos skaitļos? Neko. Valstis taču ir atšķirīgas pēc lieluma un lielākas valstis nominālā izteiksmē, protams, eksportē vairāk.

  • Andis Vaičulis
    24.01.2013 23:54

    Turpinam izvairīties no atbildes pēc būtības.

    1. Absolūtie skaitļi. Ja tajos tiek izteikts gan IKP, gan eksports, gan aptstrādes rūpniecība un to piereizes attēlojam tādās pašās skaistās kolonnās, tad vizuāli uzreiz daudzas lietas kļūst skaidras.

    2. Par attīstību. Ja ir velme operēt ar procentiem, tad relatīvi parādot eksporta un apstrādes rūpniecību pret IKP arī kļūst skaidrs, vai rūpniecības relatīvais pieaugums ir sasniegums vai tikai attīstības no zemas sākuma punkta rezultāts.

    Debatēšanas stratēģija: piekrist vienā jautājumā, izraut vienu jautājumu no konteksta un parādīt tā nejēdzību. Šoreiz nestrādās, jo kā iepriekš rakstīju, tad nevis viena rādītāja (eksports) izteikšana absolūtajos skaitļos, bet gan vairāku rādītāju izteikšana absolūtajos skaitļos varētu dot ļoti labu ieskatu par to, kas notiek.

  • interesents
    12.01.2013 07:11

    Kas Slovākiuja tās reformas nebūtu veikusi jau no 2004. gada, vai tad arī tikai eiro garantētu ražošanas kāpumu?Slovēnija eiro ieviesa vēl agrāk, bet tur rezultāti nav tik labi.Kāpēc?

  • Ramune Rimgailaite
    24.01.2013 14:24

    Paldies par komentāru! Kā minēju blogā, orientēšanās uz eiro ieviešanu nav vienīgais iemesls straujākai pašreizējai Slovākijas ekonomikas attīstībai. Ja Slovākija nebūtu koncentrējusies uz ekonomikas atvēršanu ārzemju investoriem, reālās darba produktivitātes celšanu un apstrādes rūpniecības attīstību, diez vai tās ekonomika tagad attīstītos tik strauji. Kas attiecās uz Slovēniju, pašlaik tās ekonomiskās problēmas ir saistītas gan ar fiskālo sektoru, galvenokārt tāpēc, ka pēc iestājas eiro zonā, tās valdība caur pirkstiem skatījās uz fiskālo atbildību, kā arī banku sektoru.

  • interesents
    12.01.2013 07:25

    Vai eiro ieviešana vien devusi izaugsmi Slovākij;ā, jeb tomēr kopš 2004. g. veiktās reformas?Slovēnija eiro ieviesa vēl agrāk, bet tur rezultāti nav tik labi.Kāpēc?Padomju laikā tāpat ik pa brīdim parādījās visdādi brīnumlīdzekļi, kā 'brigadnij podrjad', vai trīs atpalikušu kolhozu apvienošana vienā, tikpat atpalikušā, bet to pavadīja ar skaļu propagandas kampaņu, piemeklējot pozitīvus piemērus 'iz dzīves'', kaut patiesie rezultāti bija citādi, un tad paklusām to pasākumu, kā krievi teica-"svjortivaļi''.Retorika un pasniegšanas veids par eiro labumiem apbrīnojami līdzīgi kādreiz komunistu piekoptajiem.Liekas, ka vienās partijas skolās gājuši.Bet, kas ko brīnīties, ja bijušie zinātniskā komunisma pasniedzēj iun CK lektori pārtapuši par politologiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem.

  • Es
    12.01.2013 12:30

    Slovākijas statistikas biroja dati liecina par ļoti lēnu naudas apjoma pieaugumu maciņos, ja runa ir par sociālajiem rādītājiem. Šis pieaugums inflāciju nenosedz. Slovākijai ir arī ekonomiskie emigranti. Slovākijai ir arī saistības pret Eirozonas stabilitātes fondu, kas tai jau ir par nastu. Kāpēc cilvēkiem jārāda makroekonomikas tabulas? Tie grib zināt pavisam citas lietas.

  • Ramune Rimgailaite
    24.01.2013 14:25

    Paldies par komentāru! Gribētu iebilst, jo reālās algas (algas, kuras ņem vērā inflācijas ietekmi) Slovākijā no 2002. gada līdz 2011. gada ir pieaugušās par 25%.

  • smaka
    19.01.2013 21:26

    Kas tie par murgiem??? Slovākija nespēj iemaksas ESM veikt, jo tad tās nacionālais parāds palielināsies par 30%, un kredītreitings kritīs par vismaz 3 līmeņiem. Pēdējā ES vadītāju sanāksmē pieņemts lēmums samazināt Slovākijas iemaksas uz pusi, jo citādi tā sprāgst nost.

  • smaka
    19.01.2013 21:27

    Kāpēc netiek analizēta Slovēnija, kura pateicoties EUR ir bankrotējusi valsts, kura jau aizņēmās Emerging Markets, t.i. jau virtuāli pameta Eirozonu?

  • vilnisz
    25.01.2013 20:56

    Nupat kā saņēmu interesantu faktu, eirofaniem vajadzētu patikt:
    Slovākijā dramatisks Valsts parāda pieaugums 9%. Cēlonis - iemaksas ESM. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-23012013-AP/EN/2-23…
    Uzrunāšu personīgi - Ramune, esat taču domājoša meitene. Es aicinu jums KATRAM tur LB padomāt, kā jūs ar savām no spekulatīvajām līdz klaji muļķīgajām prognozēm jau tagad izskatāties nopietnu ekonomistu acīs? Tas, ka viņi vēl nerunā publiski, protams, ir skumji, tomēr agri vai vēlu viņi sāks runāt.
    Un kā izskatīsieties, kad rītdiena pienāks un katrs traktorists varēs redzēt jūsu kompetenci? Jebšu tiešām domājat, ka rītdiena nekad nepienāks?

  • smaka
    26.01.2013 17:18

    Ramune apskatīsies bildi trešajā lappusē un teiks - bet Grieķijai parāds būtiski samazinājies, un tā taču ir Eirozonā! Ramunīt, lai aiztaupītu pūles, atgādinu, ka tas notika PSI - pasaules vēsturē lielākā valsts defolta - rezultātā. Elliott, NML un citi vulture fondi jau aizņēmuši visus Ņujorkas tiesas numuriņus 5 gadus uz priekšu.

Up