23.04.2012.

"Sputņiks" avarē virs Baltkrievijas, nesasniedzis orbītu

Ir.lv slejās uzņēmējs Jānis Ošlejs 18. aprīlī kareivīgi kritizē fiksētā lata kursa politiku, pierakstot tai visas Latvijas ekonomikas likstas. Viņaprāt, Latviju kā neveiksmīgas politikas piemēru labi demonstrējot mūsu valsts ekonomikas rādītāju salīdzinājums ar Baltkrieviju. Neiedziļinoties analīze varētu šķist visai pārliecinoša, turklāt dati iegūti no respektabla starptautiska avota – Starptautiskā Valūtas fonda WEO (World Economic Outlook) datu bāzes. Bet stāsts neesot par Baltkrievijas veiksmi, bet par to, ka "lielākajai daļai pasaules ir veiksmīgāks izaugsmes modelis nekā mums". Ekonomikas izaugsme Latvijā ir tēma, kas noteikti pelnījusi argumentētu diskusiju. Tāpēc šajā rakstā centīsimies apskatīt, kā ir klājies lielākajai pasaules daļai un kā – Latvijai, izmantojot tieši tos pašus SVF datus, kurus licis lietā uzņēmējs, bet parādot tos kopskatā, nevis kā meistarīgi atlasītu piemēru, kas it kā pierāda autora hipotēzi.

No WEO datu bāzes ņemsim visas pasaules valstis, kurām pieejami IKP dati uz vienu iedzīvotāju, ASV dolāros, pēc pirktspējas paritātes par pēdējiem 17 gadiem (1995. gads līdz 2011. gads). Tādas kopumā ir 165 valstis; atlikušajām 19 valstīm nav datu par šī perioda sākuma vai beigu posmu. Kādēļ tieši pēdējie 17 gadi? Pirmkārt, lai spriestu par viena vai otra izaugsmes modeļa veiksmi, jāapskata ilgstošs laika periods. Otrkārt, atsevišķām mūsu reģiona valstīm dati par agrāku laika posmu izmantotajā datu bāzē nav pieejami[1]. Tomēr šo valstu iekļaušana analīzē ir būtiska, lai redzētu Latvijas attīstību uz mums līdzīgu valstu fona. Treškārt, ap 1995. gadu jau vairumā postpadomju telpas valstu (kā vēlāk redzēsim, vairākas šīs grupas valstis spējušas panākt strauju ienākumu pieaugumu) bija pārdzīvojušas Padomju Savienības sabrukuma šoku un sākušas jaunu ekonomiskās attīstības posmu. Ceturtkārt, izvēlētais periods ietver gan izaugsmes, gan krīzes gadus, tais skaitā – kas īpaši uzsverams – arī pēdējo krīzi. Līdz ar to laika periods aptver pilnu biznesa ciklu.

Ko mums parāda augstāk minētie dati? IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pēc pirktspējas paritātes (turpmāk – IKP), ir viens no valstu labklājības mēriem. Tas atspoguļo valsts tautsaimniecībā gada laikā nopelnīto ienākumu reālo pirktspēju, sadalot tos uz valsts iedzīvotāju skaitu, un šis rādītājs ir starptautiski salīdzināms. Jo lielāka rādītāja vērtība, jo lielāku preču un pakalpojumu apjomu vidēji ikkatrs valsts iedzīvotājs var iegādāties par gada laikā nopelnīto. Jo straujāk šis rādītājs pieaug, jo straujāk arī palielinās iedzīvotāju reālā pirktspēja.

1995. gadā Latvija ieņēma 73. vietu 165. valstu starpā iedzīvotāju pirktspējas ziņā. 2011. gadā mēs jau bijām pakāpušies uz 54. vietu – tātad par 19 pozīcijām. Tas ir daudz vai maz? Vairāk par Latviju šajā pašā laikā pakāpušās vien 8 valstis, pārējās 156 valstis savu relatīvo pozīciju ir vai nu palielinājušas mazākā mērā, vai to samazinājušas. Tādēļ secinājums "… lielākajai daļai pasaules ir veiksmīgāks izaugsmes modelis nekā mums" ir visai skaļš apgalvojums. Līdzīgu ainu iegūstam, ja apskatām ne tikai valstu relatīvo pozīciju pēc IKP līmeņa, bet arī paša IKP izmaiņas apskatāmajā laika periodā (sk. 1. tabulu). Sarindojot valstis pēc IKP gada vidējā pieauguma tempa, Latvija ieņem 17. vietu 165 valstu starpā vidējās iedzīvotāju pirktspējas izaugsmes ziņā kopš 1995. gada. Atšķirībā no iepriekš minētā valstu ranžējuma, skatoties pēc relatīvās ienākumu pozīcijas pārmaiņām, Latvijai priekšā aizsteidzas dažas ļoti nabadzīgas valstis, kuru ienākumi pieauguši strauji procentu izteiksmē, bet pavisam maz absolūtā (preču un pakalpojumu vienību) izteiksmē, kas nav ļāvis uzlabot to pozīciju citu valstu starpā. Kas tad ir šīs 16 valstis, kas ir priekšā Latvijai, un kādi ir šo valstu izaugsmes modeļi?

Pirmkārt, tā ir nabadzīgu un vidēju ienākumu valstu grupa, kurām pieder apjomīgi dabas resursu krājumi. Pēdējo gadu energoresursu un citu izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū ļāvis šīm valstīm būtiski palielināt savus ienākumus. Šo valstu starpā ir Ekvatoriālā Gvineja (atklāja milzīgas naftas iegulas 1996. gadā), Azerbaidžāna (nafta un dabasgāze, 1994. gadā parakstīti apjomīgi līgumi par naftas izstrādi), Turkmenistāna (pasaulē ceturtie lielākie dabasgāzes krājumi, arī nafta), Kazahstāna (nafta, dabasgāze un liela daļa no Mendeļejeva tabulā sastopamajiem elementiem), Butāna (pieder milzīga hidroelektrostacija, salīdzinot ar valsts izmēriem, kas ražo un pārdod elektrību Indijai). Šo valstu, izņemot Ekvatoriālo Gvineju, ienākumu līmenis 2011. gadā bija ievērojami zemāks nekā Latvijā – vidēji par vairāk nekā trešdaļu.

Otrkārt, tā ir nabadzīgu un ļoti nabadzīgu valstu grupa, kas liberalizējušas savu tirgu, veikušas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un piesaistījušas apjomīgas ārvalstu investīcijas. Šajā valstu grupā iekļaujas Armēnija (milzīga armēņu diaspora ārvalstīs, kas atbalsta ar naudas pārvedumiem ģimenes locekļus, ārvalstu investīcijas), Gruzija (Pasaules Banka nosaukusi Gruziju par pasaules reformu līderi, jo tā viena gada laikā spējusi uzlabot savu pozīciju Doing Business pētījumā no 112. uz 18. vietu), Mozambika (atkopšanās pēc pilsoņu kara, masveida privatizācija, valsts monopolsektoru liberalizācija), Kambodža (apjomīgas investīcijas no Ķīnas), Vjetnama (apjomīgas ārvalstu investīciju ieplūdes, 3. lielākā naftas ieguves valsts DA Āzijā) un Maldīvu salas (pakāpeniska ekonomikas liberalizācija kopš 1989. gada). Minēto valstu grupas vidējais ienākumu līmenis 2011. gadā joprojām bija gandrīz 4 reizes zemāks nekā Latvijā.

Redzams, ka abu iepriekš minēto valstu grupu straujās attīstības tendences noteikusi virkne specifisku faktoru un valūtas devalvēšanai vai nedevalvēšanai, kā arī valūtas kursa režīmam šeit nav bijusi izšķiroša loma. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, gandrīz visas šīs valstis ir ar daudz zemāku ienākumu līmeni nekā Latvijā. Vienkārša patiesība ir, ka valstīm ar zemākiem ienākumiem ir daudz vieglāk panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Tādēļ 2. tabulā piedāvāju apskatīt valstu ranžējumu pēc tā paša IKP vidējā gada pieauguma tempa, tikai šeit Latvija ir kopā ar valstīm, kas apskatāmā laika perioda sākumā bija Latvijai līdzīgas pēc to ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju (iekļaujot 20 par Latviju nedaudz bagātākas un 20 – nedaudz nabadzīgākas valstis). Šajā gadījumā Latvija ir jau daudz tuvāk saraksta augšgalam, liecinot par to, ka mūsu izvēlētā ekonomiskās attīstības stratēģija nav bijusi nemaz tik neveiksmīga – sacenšoties ar ienākumu līmeņa ziņā līdzīgām valstīm, esam sasnieguši atzīstamu rezultātu.

Atgriežamies pie valstu uzskaitījuma 1. tabulā, kur vēl palikušas neapskatītas četras mūs apsteigušas valstis. Viena ir ziemeļu kaimiņiene Igaunija, kas ieņēma 13. vietu 165 valstu starpā IKP gada vidējā pieauguma tempa ziņā. Igaunija arī īsti neiederas Jāņa Ošleja devalvācijas modelī, jo kopumā Latvijas un Igaunijas ekonomiskā pieeja sakrīt, nedaudz atšķiras vien izpildījums.

Atlikušo valstu starpā virs Latvijas ar 3. vietu ierindojas Ķīna, ar 5. vietu Baltkrievija un ar 14. vietu Indija. Ķīnas un Indijas fenomenu lielā mērā balstījis gandrīz neierobežotais lēta darbaspēka resurss, ko šīs valstis spējušas efektīvi izmantot. Starp citu, Ķīnai ir fiksēta, bet Indijai – peldoša valūtas kursa politika.

Baltkrievija ilgus gadus no Krievijas saņēmusi subsidētus energoresursus gan pašu vajadzībai, uzturot mākslīgi zemas ražošanas izmaksas, gan eksportam, starpību starp subsidēto un tirgus cenu novirzot ekonomikas attīstībai. Varam, protams, diskutēt par to, cik uzturams vai atkārtojams (replicējams) ir šāds ekonomikas izaugsmes modelis, bet nenoliedzami visas trīs minētās valstis ir spējušas nodrošināt strauju izaugsmi ilgstošā laika posmā, un daudzas lietas tur veiktas pārdomāti. Tomēr atgriežoties pie Baltkrievijas salīdzinājuma ar Latviju, jāatgādina, ka arī mēs esam straujāk augošo valstu galvgalī, un šādu attīstību esam panākuši demokrātiskas valsts iekārtas un brīvas tirgus ekonomikas apstākļos, neveicot manipulācijas, kādas var atļauties tikai "stingrās rokas" režīmi. Izaugsme Baltkrievijas modelī ir nesaraujami saistīta ar autoritārismu, aizvien lielāku savas tautas apspiešanu un noslēgšanos no pārejās pasaules.

Ja dziļāk palūkojamies Baltkrievijas neseno krīzes gadu norisēs, pavisam skaidri iezīmējas tie ekonomiskie faktori, kas ļāvuši šai valstij nodrošināt IKP izaugsmes turpināšanos pretstatā vairumam pārējo pasaules valstu, kas piedzīvojušas lielāku vai mazāku IKP kritumu. Taču to pamatā nav nodrošinājusi Baltkrievijas rubeļa devalvācija.

Pretstatā Latvijai Baltkrievija krīzes gados saglabāja un pat pieaudzēja tekošā konta deficītu. Kā tas ir izdevies? (Sk. 1. attēlu.) Tekošā konta deficīts nozīmē, ka tam pretī ir atbilstoša apjoma ārvalstu valūtas ieplūdes. Attēlā redzams, ka Latvijā straujās izaugsmes gados tekošā konta deficīts būtiski pieauga. To lielā mērā noteica banku finansējuma ieplūde valstī lētu eiro kredītu veidā, kas nodrošināja gan strauju ekonomikas izaugsmi, gan pārmērīgu importa kāpumu, tam būtiski pārsniedzot eksportu. Diemžēl šie līdzekļi tika izmantoti nekustamo īpašumu burbuļa pūšanā, ne investīcijās, kas attīstītu tautsaimniecības ražošanas spēju. Naudas ieplūdei apsīkstot, arī ekonomiskā izaugsme un tekošā konta deficīts Latvijā izkūpēja. Nācās veikt sāpīgus, bet nepieciešamus pārkārtojumus tautsaimniecībā. Taču pašlaik Latvija ir atkal nostājusies uz savām kājām, ekonomika atsākusi izaugsmi uz ražošanas rēķina, tekošā konta bilance saglabājas tuvu sabalansētam stāvoklim.

Baltkrievijā līdz 2007. gadam bija vērojamas līdzīgas tendences kā Latvijā, un arī tur tekošā konta deficīts strauji pieauga. Atšķīrās vien ārvalstu kapitāla ieplūžu avoti. Tomēr kopš 2008. gada, kad abām valstīm vairs brīvā tirgū neviens naudu aizdot negrasījās un Latvijā notika tekošā konta korekcija, Baltkrievija saglabāja milzīgu tekošā konta deficītu[2]. Sākotnēji to finansēja ar centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervēm un piespiedu kārtā komercbankām de facto atsavinātajiem ārzemju aktīviem. Šiem līdzekļiem strauji izsīkstot, arī Baltkrievijas vadītājam nācās vērsties pēc aizdevuma pie Starptautiskā Valūtas fonda. Sadarbībai ar SVF īsti labi nevedoties jeb, citiem vārdiem, Baltkrievijai atsakoties izbeigt pirmsvēlēšanu ekspansiju uz svešas naudas rēķina, nācās griezties arī pēc "draudzīgo" valstu palīdzības. Ballīte varēja turpināties un var vēl arī šobaltdien. Kādas apņemšanās Baltkrievijas vadītājs parakstījis līdzās šiem aizdevuma līgumiem, to varam tikai minēt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šāds ekonomikas modelis nav ilglaicīgi uzturams. Kā mēs visi jau 2008. gada nogalē esam pieredzējuši, nenopelnīta nauda kādreiz beidzas, un, beidzoties naudai, beidzas arī izaugsme. Izaugsmes atjaunošanai tad jāmeklē jau pavisam cits ekonomikas modelis.

1. tabula. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes: 2011. gada līmenis (USD) un gada vidējais pieauguma temps (%) laika posmā no 1995. gada līdz 2011. gadam.

Nr. Valsts USD %
1 Equatorial Guinea 19355.5 22.7
2 Azerbaijan 10201.6 12.1
3 China 8382.0 11.3
4 Turkmenistan 7846.4 10.3
5 Belarus 15028.3 9.8
6 Armenia 5384.1 9.7
7 Georgia 5491.1 8.7
8 Kazakhstan 13001.4 8.1
9 Mozambique 1084.9 8.1
10 Cambodia 2215.7 8.0
11 Vietnam 3358.7 7.8
12 Angola 5894.6 7.8
13 Estonia 20379.8 7.7
14 India 3693.5 7.6
15 Bhutan 6112.0 7.5
16 Maldives 8731.2 7.5
17 Latvia 15662.4 7.2
18 Qatar 102943.3 6.9
19 Sudan 2726.4 6.9
20 Lao People's Democratic Republic 2658.9 6.8
21 Albania 7741.4 6.7
22 Cape Verde 3947.3 6.7
23 Poland 20334.2 6.6
24 Uzbekistan 3302.1 6.6
25 Ethiopia 1092.6 6.5
26 Mongolia 4743.7 6.4
27 Panama 14096.7 6.4
28 Sri Lanka 5673.7 6.3
29 Tajikistan 2066.6 6.3
30 Slovak Republic 23303.9 6.3
31 Russia 16736.0 6.2
32 Moldova 3373.3 6.1
33 Botswana 16029.8 6.1
34 Bangladesh 1693.0 6.1
35 Ghana 3083.3 6.1
36 Korea 31713.7 6.1
37 Nigeria 2578.2 6.0
38 Islamic Republic of Iran 13053.4 6.0
39 Taiwan Province of China 37719.6 5.9
40 Rwanda 1340.5 5.8
41 Uganda 1317.3 5.7
42 Tanzania 1514.9 5.7
43 Lesotho 1959.8 5.6
44 Dominican Republic 9286.7 5.6
45 Seychelles 24726.1 5.6
46 Tunisia 9477.5 5.5
47 Kyrgyz Republic 2372.4 5.5
48 Singapore 59711.2 5.5
49 Bulgaria 13597.4 5.4
50 Ukraine 7233.2 5.4
51 Mauritius 14954.0 5.4
52 Morocco 5052.3 5.4
53 Chad 1865.1 5.3
54 Peru 10062.4 5.2
55 Argentina 17516.1 5.1
56 Slovenia 28641.6 5.0
57 Egypt 6539.8 5.0
58 Chile 17221.7 5.0
59 Guyana 7465.6 5.0
60 Sćo Tomé and Prķncipe 2251.8 5.0
61 Hong Kong SAR 49137.5 5.0
62 Burkina Faso 1466.1 5.0
63 Turkey 14517.4 4.9
64 Grenada 13895.5 4.9
65 Uruguay 15112.6 4.9
66 Romania 12476.5 4.9
67 Croatia 18191.7 4.8
68 Ireland 39638.6 4.8
69 St. Vincent and the Grenadines 11490.9 4.8
70 Lebanon 15522.8 4.8
71 Czech Republic 27062.2 4.7
72 Hungary 19591.4 4.7
73 Malaysia 15567.9 4.7
74 Nepal 1328.0 4.6
75 Namibia 7363.2 4.6
76 Jordan 5899.7 4.6
77 Indonesia 4666.0 4.5
78 Finland 36236.0 4.5
79 Thailand 9396.2 4.4
80 Former Yugoslav Republic of Macedonia 10366.8 4.4
81 Dominica 13815.7 4.4
82 Mali 1127.5 4.4
83 Luxembourg 80119.1 4.3
84 Sweden 40393.6 4.3
85 Zambia 1610.7 4.3
86 Philippines 4072.9 4.2
87 Ecuador 8492.4 4.2
88 South Africa 10973.0 4.1
89 Algeria 7333.2 4.1
90 Oman 26519.4 4.1
91 Colombia 10248.6 3.9
92 Australia 40234.3 3.9
93 Pakistan 2786.9 3.9
94 Iceland 38060.8 3.9
95 United Kingdom 36089.6 3.9
96 Malawi 859.9 3.8
97 Austria 41822.0 3.8
98 Netherlands 42183.0 3.8
99 Barbados 23416.7 3.8
100 Brazil 11769.4 3.8
101 Israel 30975.1 3.7
102 Belize 8263.6 3.7
103 Spain 30625.7 3.7
104 Canada 40541.1 3.7
105 Mexico 14609.8 3.6
106 Cyprus 29074.1 3.6
107 El Salvador 7549.8 3.6
108 Greece 26293.9 3.6
109 St. Lucia 12607.1 3.6
110 Swaziland 5302.0 3.5
111 Bolivia 4789.2 3.5
112 United States 48386.7 3.5
113 Republic of Congo 4589.1 3.5
114 Norway 53470.7 3.5
115 Senegal 1871.0 3.5
116 Belgium 37736.9 3.5
117 Germany 37896.9 3.4
118 Niger 771.1 3.4
119 New Zealand 27668.4 3.3
120 The Bahamas 30958.6 3.3
121 Benin 1481.1 3.3
122 Portugal 23361.3 3.3
123 The Gambia 1943.4 3.2
124 France 35156.5 3.2
125 Switzerland 43369.7 3.2
126 Bahrain 27556.2 3.1
127 Mauritania 2178.6 3.1
128 Antigua and Barbuda 17980.7 3.1
129 Honduras 4345.1 3.1
130 Denmark 37151.5 3.0
131 Paraguay 5412.7 2.9
132 Cameroon 2257.1 2.8
133 Tonga 7344.4 2.8
134 Fiji 4620.2 2.8
135 Kenya 1746.0 2.8
136 Saudi Arabia 24237.4 2.7
137 Japan 34739.7 2.6
138 Guinea 1082.6 2.6
139 Venezuela 12568.0 2.6
140 Vanuatu 4916.2 2.6
141 Papua New Guinea 2532.2 2.5
142 Italy 30464.4 2.5
143 Kiribati 5721.6 2.4
144 Guatemala 5069.7 2.4
145 Burundi 614.5 2.4
146 United Arab Emirates 48157.8 2.3
147 St. Kitts and Nevis 15573.5 2.2
148 Djibouti 2641.5 2.2
149 Sierra Leone 848.8 2.1
150 Madagascar 933.6 2.0
151 Jamaica 9029.3 2.0
152 Republic of Yemen 2306.7 1.9
153 Comoros 1231.7 1.8
154 Togo 898.7 1.8
155 Democratic Republic of Congo 348.1 1.7
156 Haiti 1235.0 1.7
157 Gabon 16183.1 1.7
158 Solomon Islands 3191.6 1.6
159 Central African Republic 767.6 1.4
160 Brunei Darussalam 49384.4 1.0
161 Cōte d'Ivoire 1589.8 0.6
162 Kuwait 41690.6 0.4
163 Guinea-Bissau 1144.1 0.3
164 Eritrea 735.5 -0.2
165 Libya 5786.7 -2.9

Datu avots: SVF

2. tabula. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes: 1995. un 2011. gada līmenis (USD) un gada vidējais pieauguma temps (%) laikā no 1995. līdz 2011. gadam.

Nr. Valsts USD 1995 USD 2011 %
1 Belarus 3382.2 15028.3 9.8
2 Kazakhstan 3722.8 13001.4 8.1
3 Estonia 6239.9 20379.8 7.7
4 Latvia 5179.3 15662.4 7.2
5 Poland 7259.9 20334.2 6.6
6 Panama 5216.9 14096.7 6.4
7 Russia 6421.6 16736.0 6.2
8 Botswana 6176.5 16029.8 6.1
9 Islamic Republic of Iran 5151.8 13053.4 6.0
10 Dominican Republic 3871.3 9286.7 5.6
11 Tunisia 3994.5 9477.5 5.5
12 Bulgaria 5828.5 13597.4 5.4
13 Ukraine 3123.6 7233.2 5.4
14 Mauritius 6490.6 14954.0 5.4
15 Peru 4452.8 10062.4 5.2
16 Guyana 3431.8 7465.6 5.0
17 Turkey 6709.4 14517.4 4.9
18 Grenada 6445.7 13895.5 4.9
19 Uruguay 7015.4 15112.6 4.9
20 Romania 5814.2 12476.5 4.9
21 St. Vincent and the Grenadines 5402.2 11490.9 4.8
22 Lebanon 7320.2 15522.8 4.8
23 Malaysia 7523.0 15567.9 4.7
24 Namibia 3601.6 7363.2 4.6
25 Thailand 4686.5 9396.2 4.4
26 Former Yugoslav Republic of Macedonia 5173.2 10366.8 4.4
27 Dominica 6931.3 13815.7 4.4
28 Ecuador 4418.4 8492.4 4.2
29 South Africa 5781.5 10973.0 4.1
30 Algeria 3872.4 7333.2 4.1
31 Colombia 5528.4 10248.6 3.9
32 Brazil 6469.4 11769.4 3.8
33 Belize 4605.2 8263.6 3.7
34 El Salvador 4293.5 7549.8 3.6
35 St. Lucia 7204.5 12607.1 3.6
36 Paraguay 3443.5 5412.7 2.9
37 Tonga 4734.3 7344.4 2.8
38 Vanuatu 3276.8 4916.2 2.6
39 Kiribati 3890.9 5721.6 2.4
40 Guatemala 3470.7 5069.7 2.4
41 Jamaica 6620.4 9029.3 2.0

 

1. attēls. Tekošā konta deficīts, atskaitot naftas produktu tirdzniecību, miljardos USD

Tekošā konta deficīts, atskaitot naftas produktu tirdzniecību, miljardos USD


[1] Diemžēl par Lietuvu dati pieejami vien no 1999. gada, tādēļ nākas kaimiņvalsti no analīzes izslēgt, lai vēl vairāk nesašaurinātu analizējamo laika periodu.

[2] Lai nerastos nevajadzīgas spekulācijas par un ap naftas cenu ietekmi uz tekošo kontu, kur kāds varētu gribēt argumentēt, ka Krievijas labvēlība pret Baltkrieviju šajā ziņā pēdējos gados ir mazinājusies, kas varētu izskaidrot Baltkrievijas tekošā konta deficīta saglabāšanos, attēlā gan no Baltkrievijas, gan Latvijas tekošā konta izkoriģēju ārā naftas produktu tirdzniecību.

 


Raksts publicēts www.ir.lv 2012. gada 23. aprīlī.

 

APA: Rutkaste, U. (2019, 17. jul.). "Sputņiks" avarē virs Baltkrievijas, nesasniedzis orbītu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/372
MLA: Rutkaste, Uldis. ""Sputņiks" avarē virs Baltkrievijas, nesasniedzis orbītu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.07.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/372>.

Līdzīgi raksti

Up