24.10.2022.

Starptautiskā Valūtas fonda skatījums uz globālo dzīves dārdzības krīzi

Ilustratīvs attēls SVF
Foto: Shutterstock

Ik gadu oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds (turpmāk tekstā SVF) publicē jaunākas ekonomikas prognozes, kā arī  savu skatījumu uz aktuālākajām globālajām tendencēm un izaicinājumiem. Šo redzējumu SVF gada sanāksmēs (šogad tās notika no 10. līdz 16. oktobrim) pārrunā centrālo banku prezidenti, ministri, privātā sektora, universitāšu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas pasaules.

Ko tad šogad uzsvēra SVF? Pirmkārt jau to, ka nākotnes skatījums uz globālas ekonomikas izaugsmi ir pasliktinājies. Ievērojami pieaugusi inflācija globālā līmenī, un pašlaik tā sasniegusi pēdējās desmitgadēs nepieredzētu līmeni. Šis dzīves dārdzības krīzes galvenais iemesls ir Krievijas izraisītais karš, kura rezultātā pieaugušas pārtikas un izejvielu cenas. Tas devis papildu impulsu cenu kāpumam, ko raisīja Covid-19 krīze un piegādes ķēžu pārrāvumi. Cīnoties ar inflācijas iesakņošanos, daudzas valstis ir sākušas monetārās un fiskālās politikas normalizāciju, tās rezultātā varam sagaidīt kopējā pieprasījuma kritumu un vispārēju izaugsmes bremzēšanos. Papildus tam, vienā no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīnā, novērojama tautsaimniecības bremzēšanās Covid-19 ierobežojumu dēļ.

Lai arī kopējā aina rādās negatīva, tā tomēr ir atstājusi nelielu ietekmi uz 2022. gada prognozēm, jo daudzās valstīs veiksmīgāka, nekā gaidīts, bija gada pirmā puse (piemēram, eirozonā, daudzos attīstības valstu tirgos), kā arī straujā izejvielu cenu kāpuma negatīvā ietekme uz ražošanu ir sagaidāma tikai 2023. gadā. Attiecīgi, SVF skatījums uz ekonomisko izaugsmi šajā gadā ir palicis nemainīgs – 3.2% līmenī.
Sagaidāms, ka Krievijas izraisītā kara Ukrainā, globālās dzīves dārdzības krīzes kā arī monetārās un fiskālās politikas normalizācijas negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku, būs vairāk novērojama 2023. gadā. Līdz ar to par 0.2 procentpunktiem ir samazinātas prognozes nākamajam gadam un tiek sagaidīta visai pieticīga globālā izaugsme 2.7% apmērā. Papildus tam, SVF skatījumā riski ir nozīmīgi un lejupvērsti. Iepriekš minētās prognozes apraksta scenāriju, kurā tiek pieņemts, ka:

  •  lielākajām ekonomikām, kas veic politikas normalizāciju, izdosies neizraisīt recesiju,
  • situācija Ukrainā ievērojami nesaasināsies, 
  • Ķīnā valdībai izdosies ierobežot riskus nekustamā īpašuma sektorā. 

Kā papildus risks jāmin tas, ka Covid-19 krīzes rezultātā vairumā valstu pieauguši valsts parādi. Valstīs ar izteikti zemu ienākumu līmeni tas ierobežo politiskos instrumentus, kas palīdzētu iedzīvotājiem mazināt liela cenu kāpuma sekas, kā arī, tas paaugstina parādu krīzes risku.

Atbilstoši šim skatījumam ir arī SVF politikas ieteikumi. Valstīs, kurās ir augsts inflācijas risks, cīņai ar cenu kāpumu jābūt prioritātei. Monetārai politikai jāturpina inflāciju ierobežojošs virziens. Arī fiskālai politikai ir jābūt pietiekami ierobežojošai, lai nekonfliktētu ar monetārās politikas kursu. Tajā pašā laikā, strauja cenu kāpuma apstākļos, fiskālās politikas uzdevums ir mērķēti atbalstīt neaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Laikā, kad tiek celtas procentu likmes, finanšu sektorā jāturpina monitorēt iespējamos riskus, tostarp augstais parādu līmenis valstīs ar zemiem ienākumiem norāda uz nepieciešamību veikt uzlabojumu globālos parāda restrukturizācijas mehānismos. Uz šo vidēja termiņa izaicinājumu fona nedrīkst aizmirst, ka jāturpina strādāt arī pie risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanā.
 

APA: Dāvidsons, G. (2022, 05. dec.). Starptautiskā Valūtas fonda skatījums uz globālo dzīves dārdzības krīzi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5725
MLA: Dāvidsons, Gundars. "Starptautiskā Valūtas fonda skatījums uz globālo dzīves dārdzības krīzi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5725>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up