07.09.2015.

Uz Latvijas prezidentūru atskatoties: regula par indeksiem un finanšu etaloniem

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir beigusies gandrīz pirms diviem mēnešiem. Mūsu pašu mājās, šķiet, biežāk tā tika pamanīta saistībā ar ik pa laikam esošajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem. Lieki teikt, ka prezidentūras laikā tika daudz arī paveikts, un šajā rakstā pastāstīšu tikai par vienu no darbiem, kuram ir liela loma finanšu tirgus uzticamības veicināšanā. Tas bija kopīgs darbs pie Finanšu etalonu un indeksu regulas izstrādes jeb pilnā vārdā "Regulas par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un līgumos". Pie šī projekta, sākot ar janvāri, plecu pie pleca strādāja dažādas Latvijas institūcijas, tajā skaitā Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

 

Finanšu etalonu un indeksu regula – kāda ir tās būtība?

Atbilde uz šo jautājumu ir salīdzinoši vienkārša. Regulas izpratnē etaloni ir finanšu sektora pakalpojums, kuru mēs lietojam – tieši vai pastarpināti. Kredītu ņēmējiem ar etalona (piemēram, trīs mēnešu Euribor indeksa) palīdzību kredītiestādes aprēķina maksājamos procentus par kredīta līdzekļu izmantošanu, arī ieguldījumi un noguldījumi var būt piesaistīti kādam finanšu etalonam. Finanšu un nefinanšu sektora uzņēmumi mēdz izmantot plašāk pieejamos finanšu indeksus, lai novērtētu savās bilancēs esošos instrumentus pēc tā brīža tirgus vērtības. Runājot plašāk, etaloni un indeksi atspoguļo norises dažnedažādos finanšu un preču tirgos un pastarpināti norāda uz reālās ekonomikas stāvokli, kā arī sniedz informāciju par tirgus dalībnieku nākotnes gaidām – pie nosacījuma, ka ar tiem nenotiek kādas manipulācijas (domājams, daudzi būs dzirdējuši par skandālu ar LIBOR indeksu).

Indekss ir jebkurš cipars, kuru nosaka, pielietojot noteiktu aprēķina metodoloģiju, izmantojot skaidri definētu datu klāstu. Tas atspoguļo kādas realitātes, kāda tirgus vai parādības vērtību noteiktā laika periodā. Piemēru finanšu tirgos ir daudz – sākot no zelta, metālu un citu resursu cenām, beidzot ar akciju indeksiem, valūtas kursiem un bieži izmantotiem naudas tirgus indeksiem, kas atspoguļo naudas cenu starpbanku tirgū. Kā piemēru naudas tirgus indeksiem var minēt Euribor [1], Libor [2] vai mūsu pašu ierasto Rigibor [3] indeksu, kas atspoguļoja situāciju latu naudas tirgū no 1998. gada līdz eiro ieviešanai 2014. gadā.

Pats par sevi indekss vēl nav etalons. Indekss kļūst par etalonu brīdī, kad tas tiek izmantots finanšu instrumentos un līgumos – piemēram, kad tiek aprēķināta maksa par kredītu. Eiro kredītu gadījumā bieži tiek izmantots Euribor indekss, kas šajā gadījumā kļūst par etalonu, jo, balstoties uz tā vērtību, tiek pārskatīti par kredīta izmantošanu maksājamie procenti. Indekss kļūst par etalonu, kad to izmanto, lai novērtētu kāda finanšu instrumenta vērtību bilancē vai lai noteiktu ieguldījumu fondu ienesīgumu salīdzinājumā ar iepriekš definēto etalonu.

Eiropas Komisija 2013. gada rudenī, reaģējot uz sabiedrībā plaši izskanējušiem skandāliem saistībā ar dažādām indeksu manipulācijām, izstrādāja priekšlikumu indeksu-etalonu pakalpojumu regulējumam. Mērķis ir pasargāt sabiedrību no tā, lai atkal kāds gudrinieks nepamēģinātu niecīgi pakustināt indeksu sev vēlamajā virzienā.

Lai gan regulas projekts par finanšu etaloniem apspriešanas gaitā ES Padomē ir ievērojami mainījies salīdzinājumā ar sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu, tomēr joprojām paredzēts, ka tā regulēs gan iesniedzamo datu kvalitāti, gan iesaistīto darbinieku kompetenci un atbildību, kā arī nodrošinās finanšu etalonu administratoru uzraudzību. Atsevišķi noteikumu punkti regulē interešu konfliktu novēršanu, informācijas pieejamību, caurspīdīgumu un atklātības nodrošināšanu.

Gadījumos, kad kāds finanšu etalons tiek atzīts par tirgum ļoti nozīmīgu, proti, to pārtraukšana vai manipulācijas ar datiem vai aprēķiniem var ietekmēt ļoti daudzu tirgus instrumentu vērtību, lielu skaitu kredītu vai noguldījumu līgumu vai arī tas ir īpašs un ir vienīgais, kas atspoguļo norises kādā finanšu jomā (piemēram, tas būtu Rigibor gadījumā, kas bija vienīgais latu naudas tirgus norises atspoguļojošais indekss, vai dāņu, poļu, čehu, ungāru naudas tirgus indeksu gadījumā), tam tiktu piemērotas atsevišķas papildu prasības, lai nodrošinātu to nepārtrauktību.


Kas tika paveikts?

Latvijas prezidentūras laikā par šīs regulas tekstu, pie kura tika strādāts gan Grieķijas, gan Itālijas prezidentūras laikā, tika panākta 28 ES dalībvalstu vienošanās ES Padomē. Taču atbilstoši ES lēmumu pieņemšanas mehānismam, lai regula stātos spēkā, pēc vienošanās ES Padomē prezidentūrai (patlaban Luksemburga) par šo tekstu ir jāvienojas ar ES Parlamentu un Eiropas Komisiju.

Latvijas prezidentūra darbā ar šo regulu pārņēma stafeti no Itālijas prezidentūras, kuras pēdējais regulas teksta priekšlikums tika noraidīts. Līdz ar to Latvijas prezidentūras komandai bija jādomā pavisam atšķirīga pieeja, kam dalībvalstis varētu piekrist. Daudz laika un spēka tika veltīts sarunās ar dalībvalstīm, kā arī ieinteresētajām personām, tostarp dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, kur katram bija stāsts par savu vīziju un pieredzi. Pats par sevi saprotams, ka vislielākā iesaiste tika novērota no tām valstīm, kurām šis jautājums ir ļoti aktuāls, taču ļoti noderīgus komentārus un priekšlikumus sniedza arī citas ES valstis. Lai arī sākotnēji likās, ka ceļš uz kompromisu ir samērā viegls, Latvijai nācās kopumā likt uz galda divus regulas teksta priekšlikumus, no kuriem pēdējais arī tika apstiprināts kā kopīgā ES Padomes nostāja par regulas būtību. Sarunas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, pārstāvot šo nostāju, turpinās jau nākamā – Luksemburgas prezidentūra.

 

Vai etalonu regula ir vajadzīga?

Mērķis, ko "Brisele" vēlas sasniegt ar Finanšu etalonu un indeksu regulu, ir visai cēls. Šis regulējums kalpos finanšu tirgus uzticamības veicināšanai, turklāt tas palīdzēs nodrošināt vienādus spēles noteikumus Eiropas finanšu pakalpojumu tirgū.

Skaidrs, ka regula pati par sevi nevar pasargāt no iespējamām manipulācijām nākotnē un no negodīgiem darboņiem, kas var gribēt nedaudz nopelnīt, citiem, vēlams, nemanot. Tomēr tajā iekļautās prasības noteikti sarežģīs dzīvi tiem, kuriem gribētos nedaudz paspēlēties (lasi – manipulēt) ar cipariem. Lai gan sākotnēji, un šeit gan jāpiekrīt atsevišķiem finanšu tirgu pārstāvjiem, tas sarežģīs dzīvi visai etalonu un indeksu nozarei – galvenokārt tāpēc, ka liks izkustēties no aizsērējušiem nepārbaudītājiem un neuzraugāmajiem rāmjiem, kuros ir tik ierasti un ērti strādāt.

Kad šī regula stāsies spēkā, kredītiestādēm būs pienākums piemērot visatbilstošāko etalonu un indeksu savam pakalpojumam, savukārt visiem klientiem būs pieejams katra etalona un indeksa detalizēts apraksts. Finanšu etalonu un indeksu lietotāji būs pasargāti no nekorektiem maksu aprēķiniem (jo regulas mērķis ir samazināt manipulācijas risku) un arī no zināmām raizēm etalona pārtraukšanas gadījumos, jo, piemēram, regulā ir paredzēts iestrādāt prasību līgumos norādīt alternatīvo etalonu vai indeksu, ja tāds ir pieejams. Augustā Eiropas Savienības institūcijās bija atvaļinājuma periods, bet jau pavisam drīz intensīvais darbs atsāksies un tiks lemts arī par etalonu un indeksu regulas galīgo variantu. Par to būs kāds stāsts citā rakstā.



[1] Euribor ir eiro starpbanku naudas tirgus, ko administrē un aprēķina EMMI (European Money Market Institute). Par metodoloģiju, banku sarakstu, kotācijām un indeksa publikāciju var lasīt EMMI mājās lapā www.emmi-benchmarks.eu

[2] Libor – ir dažādu valūtu Londonā rēķināts starpbanku naudas tirgus indekss, ko pēc Libor skandāla administrē ICE birža (Intercontinental Exchange mājas lapā ir sadaļa, kas veltīta Libor indeksiem https://www.theice.com/iba/libor 

[3] Rigibor – latu starpbanku kredītu naudas tirgus indekss, ko līdz eiro ieviešanai aprēķināja un publicēja Latvijas Banka. 

APA: Nola, L. (2019, 24. apr.). Uz Latvijas prezidentūru atskatoties: regula par indeksiem un finanšu etaloniem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/256
MLA: Nola, Ludmila. "Uz Latvijas prezidentūru atskatoties: regula par indeksiem un finanšu etaloniem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.04.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/256>.

Līdzīgi raksti

Up