02.08.2012.

Vai emigrācijas vilnis izsīkst?

Otrdien (31.07.2012) CSP precizēja migrācijas statistiku par 2000. – 2010. gadu un tā kļuva salīdzināma ar pirms dažām dienām publicētajiem 2011. gada datiem. Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējums migrācijas dēļ 2011. gadā bija aptuveni 2008. gada līmenī un daudz mazāks nekā 2009. un 2010. gadā. Šādu iznākumu mēs paredzējām jau 2011. gada decembrī, balstoties uz pasažieru plūsmas datiem Rīgas lidostā un ostā. Kā jau tobrīd teicu, operatīvās migrācijas novērtēšanas metodes nav precīzas (piemēram, pasažieru plūsmas metode mēdz parādīt migrāciju vēlāk nekā tā faktiski ir notikusi), bet joprojām noderīgas, migrācijas tendences atspoguļojot daudz ātrāk par oficiāliem datiem.

Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējums mogrācijas dēļ

 

Avots: CSP dati

Pasažieru plūsmas metode iepriekšējo gadu migrācijas galvenās tendences raksturoja pietiekami labi. Ko tā pasaka par 2012. gadu? Diemžēl, sākot ar 2012. gadu CSP mainījusi pasažieru plūsmas uzskaites metodoloģiju Rīgas ostā, uzskaitot tranzītpasažierus tikai vienu reizi – iebraucot (līdz tam – gan iebraucot, gan izbraucot, līdz ar to tranzītpasažieru plūsmai nebija ietekmes uz izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpību). Tādējādi turpmāk operatīvajam migrācijas novērtējumam jāpamatojas uz Rīgas lidostas datiem.

Rīgas lidostas dati uzrāda arvien mazāku Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumu migrācijas dēļ. Šādu iznākumu diez vai būtiski ietekmē Air Baltic problēmas: pasažieru apgrozījums Rīgas lidostā šogad pirmajā pusgadā bija vien par 6% mazāks nekā pērn un tas nevar izskaidrot izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpības kritumu, kas sarukusi vairākas reizes. Kā metodes trūkums šeit gan jāmin neuzskaitītā sauszemes pasažieru plūsma (attiecīgi dati nav pieejami), tomēr pat ja būtu novērojama gara autobusu karavāna, piemēram, ceļā uz Vāciju (lai gan lidmašīnas biļete nav būtiski dārgāka par autobusa biļeti), tendence visticamāk būtiski nemainītos: migrācijas vilnis izsīkst. Par 2012. gada migrācijas tendencēm CSP informēs tikai pēc gada, tomēr operatīvie dati ļauj jau tagad paredzēt, ka šogad iedzīvotāju skaita samazinājums migrācijas dēļ būs vēl (daudz, daudz) mazāks nekā pērn.

Migrācijas oficiālā un operatīvā statistika

Ilgtermiņa emigrācijas pārsvara pār imigrāciju ceturkšņu dati tiek iegūti izdalot CSP gada datus ar četri. Lai attīrītu pasažieru plūsmu starpību no gadījuma un sezonālām svārstībām, tiek attēlots 4 ceturkšņu slīdošais vidējais rādītājs.

Avots: CSP dati, Lielbritānijas statistikas birojs, Īrijas Sociālās Aizsardzības Departaments, autora novērtējums

Sava loma šeit ir ne tikai emigrācijas samazinājumam, bet arī nelielam imigrācijas pieaugumam, kas visticamāk atspoguļo galvenokārt Latvijas emigrantu atgriešanos.

CSP ilgtermiņa migrācijas plūsmu novērtējums

Avots: CSP dati 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 18. nov.). Vai emigrācijas vilnis izsīkst? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/619
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Vai emigrācijas vilnis izsīkst? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/619>.

Komentāri ( 2 )

  • Ilmārs Mežs

    02.08.2012 19:20

    Tendence protams ir cerīga - kaut jāapzinās, ka no jaunākā vecuma darbaspēka (20-35 g) jau ir izbraukuši ap 20-30% no to kopskaita. Tātad - ja mēs lielāko daļu no aizbraukušajiem nedabūsim atpakaļ jau tuvākajos 2-3 gados, tad vēlāk būs lielas problēmas. Tad vēl par autobusu satiksmi - ir pārāk optimistiki cerēt ka tikai "gara autobusu karavāna" nozīmētu emigrantu pārsviešanos no lidmašīnām uz autobusiem. Būtībā 10000 emigranti ietilptu tikai vienā pašā 30 vietīgā autobusā, kas ik dienas visu gadu brauktu no Rīgas uz Vāciju. Tāpēc vajag tomēr pievienot iespējamo daļu,kuri brauc ar autobusiem, prāmjiem un privātām automašīnām, utml. Vēl jo vairāk tāpēc, ka cenas uz lidmašīnām pēdējā gadā ir būtiski augušas.
    Un vēl - ja pēc 20-30% jauno cilvēku aizbraukšanas nemazinātos emigrācijas tempi, tad situācija būtu kritiski bezcerīga - jo tīri fiziski tuvojas iespējamās emigrācijas apjoma piesātinājums.
    Bet nu labi - gaidīsim nākamos ziņojumus, kas liecinātu ne vien par emigrācijas samazināšanos, bet arī par pamanāmu re-emigrāciju. Būtu arī interesanti uzzināt viedokli par ārzemnieku pieaugošo iebraukšanu, kā arī prognozes 10-20 gadiem par darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu līknēm.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    03.08.2012 18:21

    Paldies par viedokli, Ilmār! Noteikti turpināsim sekot šai svarīgai tēmai.

Up