29.12.2020.

Vai Latvijas eksports ir imūns pret jauno koronavīrusu?

Foto: Shutterstock

2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē tautsaimniecības aktivitāte un īpaši starptautiskā tirdzniecība piedzīvoja lielas svārstības. Ekonomikai kopumā, lai atgūtu šī gada likstu iecirsto robu, vēl vajadzīgs laiks līdz nākamā gada beigām, bet eksports jau gada pēdējā ceturksnī jau varētu būt pirmskrīzes līmenī. Tas skan nedaudz neticami pēc tam, kad pavasarī tika apsvērti katastrofiski starptautiskās tirdzniecības samazināšanās scenāriji [1].

Laikā, kad cilvēku pārvietošanās bija ierobežota un tirdzniecības plūsmas traucēja ražošanas pārrāvumi, vēl nevienam nebija skaidrs, kad un kā situācija varētu uzlaboties. Minētie notikumi visvairāk ietekmēja pārrobežu (tāpat kā pašmāju) pakalpojumu sniegšanu, kas arī noteica to, ka 2020. gada deviņos mēnešos Latvijas kopējais eksports reālā izteiksmē bija par 5% mazāks nekā pērn atbilstošajā periodā. Tajā pašā laikā – Latvijas preču eksports deviņos mēnešos jau ir pārsniedzis pērn tajā pašā laikā iespēto.

Tas panākts ar teju 7% preču eksporta gada pieaugumu 3. ceturksnī, kas būtu iespaidīgi pat labas izaugsmes gadā.

Lai gan kopumā pakalpojumu eksports palika krīzes dziļumā (tuvu 30% samazinājums 2. un 3. ceturksnī pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu), tā kā lielu daļu veido tradicionālie, ar kontaktēšanos saistītie pakalpojumi, tomēr arī pakalpojumos Latvijai krīzes situācijā bija ko piedāvāt. Dažādu apstākļu dēļ pašlaik notiek Latvijas eksporta pārorientēšanās no tradicionālajiem kontakta un finanšu pakalpojumiem uz modernajiem pakalpojumiem [2], kurus sniedz arī attālināti. Pandēmijas radītās kontaktēšanās grūtības un vispārējais ekonomikas kritums mazāk skāra telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumu eksporta apjomu, bet saimnieciskās darbības pakalpojumi aprīlī-maijā pieauga, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un strauji attīstījās turpmākajos mēnešos. Iepriekšējās tendences nepārtrūka arī būvniecībā, kas cauri krīzei turpināja audzēt eksportu.

Latvijas preču eksports krituma asākajā fāzē, 2. ceturksnī, salīdzinot ar gada 1. ceturksni, saruka par 13.2%, tomēr tas bija krietni mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tam par labu nākusi arī eksporta partneru struktūra, kurā vadošās valstis labāk pārvarējušas šī gada nedienas. 1. attēlā redzams, ka gandrīz visu lielāko Latvijas eksporta partnervalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, bija ievērojami mazāks, un arī pēc atgūšanās fāzes gada 3. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte tajās bija salīdzinoši tuvāka pirmskrīzes laikam.

 

1. attēls. Lielāko Latvijas partnervalstu IKP indekss salīdzinājumā ar 2019. gada beigām, %

Vai Latvijas eksports ir imūns pret jauno koronavīrusu?
Avots: Eurostat, Rosstat, St. Louis FED, autora aprēķini

Skaidrs, ka tautsaimniecības aktivitātes un starpvalstu tirdzniecības straujo bremzēšanos noteica ne tikai straujā infekcijas izplatīšanās, bet arī administratīvi ieviestie ierobežojumi, kas ietekmēja aktivitāti no ieviešanas dienas.

Informācija par eksporta vērtības attīstību pa mēnešiem parāda, ka kritums koncentrējās vienā mēnesī – aprīlī, maijā aktivitātei daudz nemainoties.  Kā jau minēts, vissmagāk no ierobežojumiem cieta pakalpojumi, preču tirdzniecībā – satiksmes līdzekļu un to detaļu pārdošana, kur raksturīgas komplicētas piegāžu ķēdes. Latvijas eksporta relatīvo noturību lejupslīdē sekmēja pieprasījuma saglabāšanās pamata patēriņa precēm – pārtikai, savukārt mehānismu un elektroierīču grupā, mazinoties fiziskas kontaktēšanās iespējām, pieauga pieprasījums pēc sakaru nodrošināšanas u.c. elektroiekārtām, un šīs grupas eksports samazinājās nebūtiski, bremzējot kopējo kritumu.

2. attēls. Latvijas eksporta gada pārmaiņa, % un lielāko preču grupu gada pārmaiņa milj. EUR

Latvijas eksporta gada pārmaiņas
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Jūnijā liela daļa piedāvājuma un pieprasījuma šķēršļu tika pārvarēti un preču kustība pāri robežām aktivizējās. Lai gan ekonomiskā aktivitāte joprojām atpalika no pirmskrīzes laika, vairākās preču grupās jau tika pārsniegta 2019. gada jūnija eksporta vērtība, relatīvi visvairāk pārtikas produktos, ķīmiskās rūpniecības ražojumos, mehānismos un elektroierīcēs.

Laikā līdz oktobrim – atkopšanos virzošajām preču grupām pievienojās lauksaimniecības produkti, sākoties graudu eksporta sezonai. Latvijā tāpat kā visā pasaulē [3] 2020. gadā bija graudaugu rekordraža, tomēr par noietu bažu nav, jo arī pieprasījums bija rekordaugstumos, patēriņam augot visos graudu izlietošanas veidos. To sekmēja Ķīnas spēcīgais pieprasījums pēc lopbarības graudaugu produkcijas, Brazīlijā un ASV pieauga graudaugu izmantošana etanola ražošanā, arī pārtikas graudu patēriņš pieaug. Graudkopības produkcijas eksports ļāva lauksaimniecības nozarei kļūt par galveno dzinēju jūnija-oktobra atkopšanās periodā līdztekus mehānismu un elektroierīču preču grupai.

Nominālā izteiksmē 3. ceturkšņa preču eksporta pieaugums nebija tik straujš – 3.1%, jo to daļēji slāpēja cenu kritums dažās nozarēs, kas pārstāv lielas preču grupas: parastajos metālos, ķīmiskajā rūpniecībā, ko ietekmēja pārrāvumi smagās rūpniecības aktivitātē un koksnē, kur cenas slāpēja pārprodukcija Eiropas tirgos t.sk. mizgraužu postījumu ietekmē. Tikmēr lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētājiem spēcīga pieprasījuma un pakāpeniski rūkošu nākotnes ražu gaidu, kā arī pircējiem veidojot pārtikas krājumus nenoteiktības gaisotnē radušais produkcijas cenu kāpums palīdzēja audzēt ienākumus.

Jāsecina, ja ne imunitāte, tad noteikta daļa vitamīnu pret pasaules ekonomiskajām likstām Latvijas eksportā ir rodama.

Augstu tehnoloģiju un primāro preču vitamīnu kokteilis palīdzēja Latvijas eksportam stabilizēt veselību šajā trauksmainajā laikā.

Latvijas eksports kļūst komplicētāks [4], par ko, pirmkārt, domājam saistībā ar pievienotās vērtības radīšanu nākotnē. Taču, kā pierādīja pandēmijas krīze, situācijas mēdz būt dažādas un arī kapacitāte primāro lauksaimniecības preču ražošanā var dot labu pamatu eksporta ienākumu noturībai.

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošana, mazinot cilvēku fizisku kontaktēšanos, palielināja pasaules pieprasījumu arī pēc augstu tehnoloģiju un modernu pakalpojumu eksporta, kur Latvijai bija atbilde sakaru u.c. elektronisko ierīču, telesakaru, datoru, informācijas pakalpojumu, saimnieciskās darbības pakalpojumu veidā. Acīmredzami, šīs jomas salīdzinoši labāk jutās krīzē, tiks ātrāk attīstītas, pieņemtas ikdienas patēriņā un paātrinās minēto nozaru attīstību arī turpmāk, mierīgākos laikos.

Atgriežoties pie spēcīgās lauksaimniecības un pārtikas produktu “vitamīniem”, kur liela daļa ir mazāk apstrādāti produkti, nevar noliegt arī šīs nozares pievienotās vērtības attīstības potenciālu. Iedvesmojošs ir lauksaimnieku kooperatīva “Latraps” stāsts, kas apvienojis lielu skaitu Latvijas zemnieku saimniecību, sekmējis strauju graudu ražīguma attīstību un, sekojot mūsdienu pieprasījuma tendencēm, startēs augu proteīna ražošanā, būvējot pirmo tāda veida ražotni Austrumeiropā [5]. “Dobeles dzirnavnieka” piemērs, eksportējot uz 70 valstīm makaronus un graudu pārslas, ar strauji kāpjošu apjomu [6] parāda, ka tomēr ir atlikuši veidi, kā konkurēt ar pasaules pārstrādātāju lielajām jaudām arī Latvijā.

Latvijas eksportētāji sniedza argumentus gan krīzes smagākajā posmā, gan atgūstoties no tā, spējot uzrādīt visu laiku lielāko preču eksporta sniegumu 3. ceturksnī. Tomēr – jābūt reālistiem, - krīze nav beigusies un turpinājumu tās unikālā rakstura dēļ ir grūti paredzēt. Īpaši nelabvēlīga un ilgstoša ietekme gaidāma uz pakalpojumu eksportu. Tajā pašā laikā, krīzes svārstības līdz šim ļāva saskatīt diezgan daudz pozitīvu momentu Latvijas eksporta struktūrā, dažādībā, elastībā un izaugsmes potenciālā, kā arī reģiona un lielāko partnervalstu tautsaimniecību noturībā.

 

Atsauces

[1] WTO, Trade set to plunge as COVID-19 pandemic upends global economy, 08.04.2020.

[2] Santa Bērziņa, Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei, 13.06.2019.

[3] FAO Cereal Supply and Demand Brief, 03.12.2020.

[4] Harvard Kennedy School of Government, Atlas of Economic Complexity.

[5] LSM.LV, Jelgavā būvēs Austrumeiropā pirmo zirņu proteīna ražotni, 13.12.2020.

[6] ZZ.LV, AS “Dobeles dzirnavnieks” pērn sasniedzis rekordlielu apgrozījumu – 129,6 miljonus eiro, 09.07.2020.

APA: Kalniņš, G. (2021, 23. jan.). Vai Latvijas eksports ir imūns pret jauno koronavīrusu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5079
MLA: Kalniņš, Guntis. "Vai Latvijas eksports ir imūns pret jauno koronavīrusu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.01.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5079>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up