09.04.2021.

Valsts atbalsts dod grūdienu tautsaimniecībai

Foto: Shutterstock

Lai uzņēmumi un iedzīvotāji nepaliktu bez ienākumiem pandēmijas apkarošanas ierobežojumu laikā, bez valsts atbalsta neiztikt.  Latvijas Bankas vērtējumā Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmes pārvarēšanai atbalsts tautsaimniecībā varētu sasniegt trīs miljardus eiro.

 

Politikas veidotājiem priekšā misija – Saeimas vēlēšanu priekšvakarā “nepārdegt”. Proti, šo un nākamo atkopšanās gadu nepārvērst par valsts tēriņu "salūtu" pāris gadu garumā, kas lieka un kaitīga, kad izaugsme jau atjaunota.

Risks, ka uz vēlēšanu viļņa atbalsta programmas var tikt pavilktas garumā - pastāv. Te divreiz jāmēra, regulārajā Latvijas Bankas prognožu publiskošanā marta beigās uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Svarīgi turpmāk -  kā un kur investējam drīzumā gaidāmās Eiropas Atveseļošanas fonda naudas – audzējam prasmes un jaudu turpmākai pelnīšanai, nevis ļaujam valsts tēriņiem uzpūst cenu u.tml. burbuli. Tādu risku šobrīd nav, bet svarīgi izvairīties arī turpmāk: ja tautsaimniecībai valsts atbalstu sniegsim pārmērīgi, kad tā jau aug, sāksim to karsēt.

"Lai nav divi gadi karstas vasaras, un turpmāk mērens rudens ar diezgan vēsiem vakariem," atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas simulācija rezultāti rāda: Covid-19 otrā viļņa atbalsta pasākumi palielina  iekšzemes kopproduktu (IKP) par 3.5%, kas ir samērīgi un šobrīd - pietiekoši.

 

Krīzē valsts parāda apjoms pietuvojies 50% no IKP, kas pagaidām paceļams. Bet šie 50% ir pieļaujamie griesti, ne mērķis. Tāpēc divtik svarīgi  spēt valsts parādu atkal nodabūt uz 35-40% no IKP, lai nākamajā krīzē valstij atkal būtu iespēja – "fiskālā telpa" uzņēmējus un iedzīvotājus atbalstīt – stimulēt izaugsmi.  Un panākt to caur tautsaimniecības izaugsmi, ne budžeta izdevumu griešanu - jostu savilkšanu.

Vairāk par valsts finansiālo atbalstu Covid-19 pandēmijas otrā viļņa laikā un tā ietekmi uz tautsaimniecību lasiet Latvijas Bankas "Makroekonomisko Norišu Pārskatā”.

Pārskatā  centrālās bankas ekonomisti vērtē norises tautsaimniecības ārējā sektorā – kas mijiedarbojas ar ārvalstīm, eksportā un finanšu tirgos, iekšzemes pieprasījumu un piedāvājumu, izmaksas un cenas, kā arī maksājumu bilances norises. Pārskatā apkopotas arī aktuālās tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes, to scenāriji.

APA: (2021, 10. may.). Valsts atbalsts dod grūdienu tautsaimniecībai. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5184
MLA: "Valsts atbalsts dod grūdienu tautsaimniecībai" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.05.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5184>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up