15.07.2014.

Laika prognoze ekonomikai

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Noteikti esat dzirdējuši anekdotes (un stāstus no dzīves) par neveiksmīgajiem prognozētājiem – ekonomistiem un sinoptiķiem… Interesanti, bet anekdotes nav vienīgā saistība starp abām profesijām. Laika apstākļu prognozes, visticamāk, tiešā veidā nebūs atkarīgas no ekonomikas prognozēm (lai gan pilnībā saistību nevar izslēgt)… Bet - kā ir otrādi?

Kādu laiku atpakaļ ar kolēģi Agnesi Rutkovsku spriedām, ka lielā daļā skaidrojumu par to, kāpēc viena vai otra nozare piedzīvo kāpumus un kritumus, pieminam laikapstākļus. Skaidrs, ka laika apstākļi ietekmē lauksaimniecības ražas un enerģētiku, bet par plašāku kontekstu līdz šim nebiju domājis.

Domājot par šo jautājumu, rodas loģisks jautājums – kādi ir labi laika apstākļi ekonomikai? Pirms sāku šķetināt šo jautājumu, šķita, ka atbilde būs viegli atrodama, taču - nekā… Katri specifiskie laikapstākļi ir labvēlīgi vienām, bet nelabvēlīgi citām nozarēm, turklāt ietekmes apmērs atšķiras. Vēl vairāk – dažādi laika apstākļi dažādi ietekmē pat norises vienas nozares ietvaros, piemēram, dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanu – kaut vai pērn, kad runāja par labu graudu ražu un ne tik sekmīgu sniegumu kartupeļiem.

Tādējādi ir ārkārtīgi grūti novērtēt - konkrētie laika apstākļi ir labvēlīgi tautsaimniecībai vai, tieši otrādi, – kaitē ekonomiskajai attīstībai. Lielākā laikapstākļu ietekme galvenokārt ir uz tā saucamajām tirgojamajām nozarēm, mazāk – uz pakalpojumu nozarēm.

Salīdzinoši būtisku laika apstākļu ietekmi var novērtēt šādās nozarēs:

  • Lauksaimniecība, mežsaimniecība – tā ir nozare, kurai ir vistiešākā saistība ar laikapstākļu pārmaiņām. Lauksaimniecības izlaide ir atkarīga no tā, cik daudz ir bijis saulaino dienu, vai nokrišņu daudzums ir bijis normas robežās, vai nav bijuši pārāk gari sausuma vai, tieši otrādi, – mitruma periodi.
  • Būvniecība. Īpaši inženierbūvju (ceļu, komunikāciju, cauruļvadu izbūve utt.) gadījumā laika apstākļu ietekme var būt ļoti būtiska, kas arī nosaka būtisku nozares sezonalitātes raksturu. Enerģētika. Nozare, ko laikapstākļi ietekmē ne tikai no piedāvājuma, bet arī no pieprasījuma puses. T.i., enerģētikas veiksmes vai neveiksmes nav atkarīgas vien no ražošanas ierobežojumiem. Piemēram, šī ziema ir bijusi ļoti slikta enerģētikai, jo laiks bija silts un vājā siltuma pieprasījuma dēļ termoelektrostacijas ražoja mazāk siltuma (un rezultātā arī elektrību, jo efektīvai ražošanai jāražo abi enerģijas veidi vienā ciklā), bet mazā nokrišņu apjoma dēļ ziemas mēnešos upēs vērojama zema ūdens pietece, kas negatīvi ietekmē hidroelektrostaciju darbību.
  • Transporta pakalpojumi. Nozarei, protams, ir liela atkarība no laika apstākļiem, tomēr tie nerada būtisku sezonalitāti. Laika apstākļu ietekme nozarē jāvērtē plašākā, reģionālā, kontekstā. Piemēram, aizsalstot Baltijas jūras ziemeļu daļai, daļa kravu, kas tiktu virzītas caur Krievijas ostām, nonāk Baltijas valstu ostās. Arī citās nozarēs ir vērojama, lai arī mazāka, tomēr laikapstākļu ietekme. Piemēram, neraksturīgi labie laikapstākļi 2014. gada maijā būtiski uzlaboja tirdzniecības rādītājus (būtiski auga degvielas patēriņš). Protams, tūrisma nozare ir atkarīga no laikapstākļiem, vairāk gan vietējā tūrisma, jo starptautiskajā tūrismā ceļotāju biļetes un viesnīcas rezervē labu laiku pirms ceļošanas. Arī apstrādes rūpniecības atsevišķas apakšnozares ir atkarīgas no laikapstākļiem. Piemēram, tradicionāli kuģu būve ir būtiski atkarīga no ziemas barguma. Mazāka laikapstākļu ietekme vērojama pakalpojumu nozarēs, tomēr nevar pilnībā to izslēgt arī te. Piemēram, lielais sniega daudzums noteikti atspoguļojas komunālo dienestu darbībā.  

Arī Eiropā, analizējot ekonomiskos procesus, parasti pievērš pastiprinātu uzmanību laika apstākļiem. To parasti nedara prognozēšanas vajadzībām, bet gan izskaidrojošajai analītikai. Tā 2014. gada sākumā vairākās Eiropas valstīs valdīja neraksturīgi laika apstākļi, kas ietekmēja gan lauksaimniecības ražu prognozes, gan būvniecības izlaidi, gan arī enerģētikas nozares, kas tādējādi radīja lielākus vai mazākus pārsteigumus iekšzemes kopprodukta (IKP)rezultātos.

Iepriekš minēto sezonalitātes faktoru dēļ, analizējot datus, bieži tiek lietota sezonālā izlīdzināšana, kas "izslēdz" sezonalitātes radītos efektus. Tādējādi ir iespējams savā starpā salīdzināt, piemēram, būvniecības izlaidi decembrī un jūnijā, vai tūrisma nozares pievienoto vērtību aprīlī salīdzinājumā ar martu. Tomēr skaidrs, ka sezonalitāte laiku no laika mainās, tieši tāpat kā laikapstākļu efekti. Sezonālā izlīdzināšana daļēji izslēdz arī laikapstākļu radīto sezonalitāti, tomēr neapšaubāmi tā nespēj tikt galā ar sezonai neraksturīgiem laikapstākļiem.

Tādēļ pēdējā laikā arvien vairāk sastopos ar ziņām, ka ekonomisti domā par metodēm, ar kuru palīdzību varētu veikt sava veida "laika apstākļu izlīdzināšanu" laika rindās. Savā ziņā tas notiek jau patlaban un ir noticis vienmēr – ekonomiskie procesi un rezultāti tiek skaidroti ar atrunu par laikapstākļiem. T.i., tiek mēģināts ņemt vērā vidējo temperatūru, nokrišņu daudzumu, vēja virzienu un stiprumu, lai izskaidrotu, piemēram, enerģētikas sektora veiksmes vai neveiksmes. Idejas par tālāku metodes attīstīšanu laiku pa laikam uzvirmo, īpaši pēc kādām laikapstākļu kataklizmām. Arī šogad, pēc neraksturīga aukstuma perioda ASV, cirkulēja vairāki raksti par to, kā strādāt ar datiem, kas ir pakļauti tik būtiskam laikapstākļu šokam. Īpaši svarīga šāda veida analītika ir valstīs, kurām lielu pievienotās vērtības īpatsvaru veido nozares, kas būtiski atkarīgas no laikapstākļiem – enerģētika, lauksaimniecība un ieguves rūpniecība.

Ideja par nopietnāku "laika apstākļu izlīdzināšanu", iespējams, nav slikta, tomēr tas neatrisina apstākli, ka gadījumā, ja tiešām praktiski tiktu lietoti šādi "laika apstākļu izlīdzināti" dati, tad, veidojot prognozes, nāktos šos laika apstākļus prognozēt… Tomēr šāda rīka izstrāde, visticamāk, ir arī ļoti sarežģīta no metodoloģiskā viedokļa - galvenokārt datu pieejamības dēļ. Kāpēc? Jo tas nozīmē, ka laikapstākļu raksturojošie dati un atbilstošie ekonomiskie rādītāji ir nepieciešami visai detalizētā reģionālā griezumā (jo laika apstākļu ietekme var būtiski atšķirties atkarībā no reģionālā aspekta), kas ne vienmēr ir pieejams. Empīriskajā literatūrā galvenokārt sastopami pētījumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomisko izaugsmi vai ekstremālu laika apstākļu ietekmi uz ekonomiku.

Salīdzinoši nesen, 2009. gadā, Eiropas Centrālā banka publicēja pētījumu par ekstremālu laika apstākļu ietekmi uz budžeta bilancēm. Tomēr pētījumā aprakstītā laikapstākļu ietekmes novērtējuma metode ir visai vispārīga un galvenokārt apskata ļoti ekstremālus laika apstākļus, kas noveduši pie dabas katastrofām. Galvenais pētījuma secinājums - ekstremālo laikapstākļu ietekmē IKP zaudē 0.23%. Tikmēr faktiski nav pieejamu pētījumu vai novērtējumu ikdienišķu laikapstākļu svārstību ietekmei uz tautsaimniecību. Tomēr vairākas analītiskas institūcijas Eiropā ir pievērsušas uzmanību laika apstākļu ietekmei uz ekonomiku ne tikai ekstremālajos gadījumos. Esmu dzirdējis, ka vairākās Eiropas valstu centrālajās bankās ir mēģinājumi veikt "laikapstākļu izlīdzināšanu" vai vismaz laikapstākļu ietekmes novērtējumu uz IKP. Savukārt Nīderlandes statistikas birojs pat ir nopublicējis publisku diskusiju papīru šajā sakarā. Šī diskusiju papīra autori ar dažādu laikapstākļus raksturojošu rādītāju palīdzību cenšas izskaidrot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atkarību no laikapstākļiem. Tas darīts tādēļ, ka kopējā IKP pārmaiņas pret laikapstākļiem ir grūti ekonometriski uztveramas un visbiežāk "dzēšas" starp dažādām nozarēm. Tādēļ tika aplūkotas atsevišķas nozares, kuru ietekmes pēcāk summētas, lai iegūtu laikapstākļu ietekmi uz IKP. Viena no pētījuma atziņām ir tāda, ka laika apstākļiem ir ietekme uz atsevišķajām nozarēm, bet galvenokārt efekti "izslēdz" viens otru, tādēļ kopējā IKP laika rindā to gandrīz neredz. Piemēram, auksta ziema dod papildu izlaidi enerģētikā, bet to "noēd" izlaides samazinājums būvniecībā, ieguves rūpniecībā un mazāk – apstrādes rūpniecībā.

Prognozējot tautsaimniecības makroekonomisko attīstību, galvenokārt tiek lietots neitralitātes princips, t.i., tiek pieņemts, ka prognožu horizontā nebūs nekādu laika apstākļu "šoku". Tas faktiski nozīmē to, ka vienmēr makroekonomiskajās prognozēs ir vieta potenciālajām prognožu kļūdām, kas cēlušās neraksturīgu laika apstākļu ietekmē.

Tomēr neitralitātes princips nenozīmē, ka makroekonomisko prognožu veidotājiem laika apstākļi vispār nebūtu jāņem vērā. Dažreiz laika apstākļu "šoki" sniedz informāciju par iespējamām konjunktūras pārmaiņām atsevišķās nozarēs, kas būtiski atkarīgas no laika apstākļu pārmaiņām (lauksaimniecība, enerģētika, būvniecība). Turklāt atsevišķos gadījumos šī informācija sniedz iespēju ne tikai labāk novērtēt esošā ceturkšņa IKP (nowcasting), bet arī sniedz informāciju par to, kā šīs nozares varētu attīstīties dažos tuvākajos ceturkšņos. Piemēram, jau šā gada 1. ceturksnī lauksaimnieku sniegtās ziņas par kailsala radīto postažu sniedz informāciju par nākamo ceturkšņu iespējamo iznākumu. Tāpat arī zemais nokrišņu daudzums 1. ceturksnī ļāva prognozēt vāju 2. ceturksni enerģētikā.

Tādēļ nākamreiz, kad dzirdēsiet vai lasīsiet ziņu par kādas nozares strauju izlaides apjoma pieaugumu/sarukumu vai par pārtikas cenu pēkšņu lēcienu, nesteidziet nošaut ziņnesi – apdomājiet vai nav bijuši kādi objektīvi iemesli laikapstākļu formā, kas to noteica. 

APA: Kasjanovs, I. (2024, 18. apr.). Laika prognoze ekonomikai. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/566
MLA: Kasjanovs, Igors. "Laika prognoze ekonomikai" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/566>.

Komentāri ( 1 )

  • Andis
    16.01.2015 13:46

    Runājot par prognozēm, gribētu sākt ar kādu joku. Kas kopīgs ekonomistam un sinoptiķim un kāda ietekme uz procesiem šajās sfērās. Pēc MP prezidenta ekonomista demisijas, izrādījās, ka ekonomista ietekme uz valsts izaugsmi vai tās ietekmēšanu ir tikpat liela kā meteorologa ietekme uz laika apstākļiem.
    Uzņēmējdarbības mācīšana ir jāsāk ar ģeopolitiku. Visi kari, dažādas krīzes balstoties uz sazvērestības teoriju ir/ bija organizēti, lai iegūtu kontroli par resursiem, noietiem tirgiem, cilvēku prātiem, kās arī ar mērķi vājināt ģeopolitiskos konkurentus, šo valstu uzņēmumus utt. Divas pieejas: Lai tavs kaimiņš ubago vai otra pretēja, lai tavs kaimiņš ir bagāts. Šajā gadījumā mūsu valsts attīstībā ir otrs scenārijs- tieši vai netieši, pēc mana viedokļa, ekonomiskā situācijas pasliktinās. Pieņemsim, ka IKP aug, arī IKP per capita aug, bet uz kāda cēloņa. Manā skatījumā samazinoties cilvēku skaitam, dažādu iemeslu dēļ, uz papīra patiešām kļūstam uz vienu iedzīvotāju bagātāki, bet realitātē ir stagflācija un situācijas pasliktināšanās reālajā ekonomikā, tās sektoros.
    Kā vienā atziņā teikts, lielās valstis uzvedas kā bandīti, mazās kā prostitūtas. Daļēji var piekrist- mazai valstij, kurai maz resursu, cilvēku utt. ir maz iespēju saglabāt mugurkaulu, turklāt globalizētajā pasaulē, kuru valda liberalizācija, globālais finanšu kapitāls, TNK, oligarhija iespēju vēl mazāk. Turklāt krīzes, visādi burbuļi, revolūcijas izdevīgas bagātajiem, kuri par sviestmaizi iegūst aktīvus, ķīlas utt., veicot dažādas spekulācijas un daudz gājienu kombinācijas utt., bet savukārt nabagie vai pat vidusslānis iekrīt vēl lielākā nabadzībā vai pat parādu verdzībā. Bieži izjūk ģimenes, zaudē kredītņēmējs veselību vai pat dzīvību. Kā saka no stresa, nerviem un pārdzīvojumiem visas slimības, zaudē sociālo statusu utt.

Up