14.09.2020.

Vieslekciju tēmas

2021./2022. mācību gadā Latvijas Bankas ekonomikas eksperti Latvijas augstskolu ekonomikas un finanšu programmu studentiem studentiem piedāvā noklausīties lekcijas par 7 tēmām.

Lekciju tēmas un lektori

Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā

  • Agnese Rutkovska, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
  • Ieva Opmane, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste

Lekcija par aktuālajām norisēm tautsaimniecībā turpina ciklu, kas savulaik aizsākās ar prezentāciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski". Šajā laikā ekonomiskais cikls ir piedzīvojis gan kāpumu, gan kritumu, ir mainījušies iedzīvotāju un uzņēmēju paradumi, un kopš Covid-19 krīzes makroekonomiskie rādītāji ir apmetuši pamatīgus kūleņus. Kas noticis šajā laikā un kurp patlaban virzās tautsaimniecība, to aplūkosim un analizēsim lekcijās.

Eiro zonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju

  • Krista Kalnbērziņa, Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas galvenā ekonomiste

Lekcijā būs iespēja iepazīties ar eiro zonas ekonomikas aktualitātēm un Eiropas Centrālās bankas realizēto monetāro politiku. Prezentācija sniedz visaptverošu ieskatu par eiro zonas monetārās politikas galveno mērķi – cenu stabilitāti, monetārās politikas transmisijas mehānismu un ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī atklāj monetārās politikas praktiskās īstenošanas principus, galvenos instrumentus un īstenošanas pieredzi Latvijā.

Vai Rīga ir nogājusi no trases? Saruna par Rīgas ekonomikas attīstību Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā

  • Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists

Rīgā un Pierīgā koncentrējas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu. Kāda ir bijusi reģiona attīstības dinamika? Ar ko Rīga atšķiras no Tallinas un Viļņas – ienākumu līmeņa, dzīves kvalitātes, vides, infrastruktūras un pārvaldības ziņā? Kuras pilsētas iedzīvotāji ir laimīgāki un vairāk uzticas viens otram? Un vai pastāv indikatori, kas liecina, ka Rīga ir “nogājusi no trases”?

Maksājumu bilance: ko tā rāda?

  • Aigars Kalniņš,  Statistikas pārvaldes Statistikas sagatavošanas daļas galvenais finanšu statistiķis

Lekcijā tiek skaidrota maksājumu bilances uzbūve un sastāvdaļas, maksājumu bilances sagatavošanā izmantotie galvenie datu avoti Latvijā, maksājumu bilancē atrodamie rādītāji, maksājumu bilances sasaiste ar starptautisko investīciju bilanci.

Mūsdienīgi maksājumi – kā tos ietekmē inovācijas, tehnoloģiju attīstība un ikdienas digitālā transformācija

Oktobrī  lekcija pieejama tikai video formātā ar iespēju pēc lekcijas noskatīšanās saņemt atbildes uz jautājumiem tiešsaistē.

  • Atbildes uz jautājumiem sniegs Deniss Fiļipovs, Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs
  • No novembra lekciju lasīs Emīls Dārziņš, Maksājumu sistēmu pārvaldes galvenais maksājumu un finanšu tirgus analītiķis

Kas īsti ir maksājums? Kādi ir jaunākie sasniegumi maksājumu tehnoloģiju jomā? Kā attīstījušies maksājumi pēdējo 25 gadu laikā? Šie ir svarīgi jautājumi, kurus aplūkosim lekcijā. Tāpat analizēsim, kā, iespējams, iepirksimies jau tuvākajā nākotnē, un diskutēsim, kuri no aplūkotajiem norēķinu veidiem ir pieņemami un, visticamāk, tiks ieviesti arī Latvijā.

Aplūkojot maksājumu digitālo transformāciju, jārunā arī par to, kā mainās nauda – kopīgi izpratīsim, kāda ir atšķirība starp kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām, kā arī vērtēsim motivāciju, kāpēc nepieciešamas centrālo banku digitālās valūtas. Visbeidzot – izrunāsim, kāda ir Latvijas Bankas loma maksājumu attīstībā.

Globālās ekonomikas tendences

Lekcija tiks piedāvāta pavasara semestrī.

  • Andris Strazds, Latvijas Bankas padomes padomnieks
  • Juris Kravalis, ģenerālsekretariāta vadītājs
  • Lija Strašuna, vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas galvenā ekonomiste

Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.

Eiropas ekonomikas atveseļošanās – priekšnosacījumi ilgtspējīgai attīstībai

Lekcija tiks piedāvāta pavasara semestrī.

  • Miķelis Zondaks, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas galvenais ekonomists

Lekcijā tiek analizētas svarīgākās norises Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskās situācijas izvērtējumam un politikas risinājumiem atveseļošanās procesā no COVID-19 pandēmijas radītajām sekām. Runājot par nākotnes attīstības perspektīvām, apskatīsim ES "zaļā kursa" un digitalizācijas iniciatīvu lomu ES ekonomikas atveseļošanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tāpat arī vērtēsim iniciatīvas ES ekonomiskās autonomijas stiprināšanai globālo izaicinājumu laikā, kā arī Brexit ietekmi un nākotnes sadarbību ar Apvienoto Karalisti.

APA: (2021, 23. sep.). Vieslekciju tēmas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1693
MLA: "Vieslekciju tēmas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.09.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/1693>.
Up