15.01.2018.

Vieslekciju tēmas

2017./2018. mācību gadā Latvijas Bankas ekonomikas eksperti Latvijas augstskolu studentiem piedāvā noklausīties lekcijas par šādām tēmām.

Ekonomika – zinātne vai māksla?

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists

Lekcijā būs iespējams uzzināt, cik svarīga ekonomikā ir datu un pētījumu interpretācija. Pētniecībā bez matemātiskiem modeļiem neiztikt, bet tie nav pietiekami viennozīmīgi secinājuma iegūšanai.

Lekcijā tiks apskatīti šādi jautājumi: vai jauniešu bezdarbs ir svarīga problēma un kur šajā ziņā kļūdās Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics? Vai Latvijā tiešām vērojama ekonomistu un juristu pārprodukcija? Ja tāda ir vērojama, tad, kāpēc tik daudz cilvēku tomēr turpina studēt sociālās zinātnes? Kāpēc vidējās algas statistika Latvijā nepatika Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam? Kādas kļūdas tika atrastas ASV ekonomistu Karmenas Reinhartes un Keneta Rogova pētījumā par valsts parāda ietekmi uz ekonomikas izaugsmi? Un par kādiem zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā vispār var saņemt Nobela prēmiju?

 

Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski

Daina Paula, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

Agnese Rutkovska, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Pirms aptuveni desmit gadiem strauja izaugsme un ienākumu pieaugums Latvijā tika analizēts komplektā ar tautsaimniecības pārkaršanu un nelīdzsvarotību vairākos sektoros. Kas šobrīd notiek savādāk pieprasījuma un piedāvājuma pusē, par to šajā prezentācijā, analizējot:

  • Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošos faktorus;
  • Tautsaimniecības attīstību raksturojošus strukturālos rādītājus;
  • Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
  • Nākotnes iespējas.

 

Netradicionālie monetārās politikas instrumenti

Andrejs Zlobins, Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas ekonometrists

Lai nodrošinātu cenu stabilitāti, centrālās bankas tradicionāli izmanto monetārās politikas instrumentus, kuri ir vērsti uz īstermiņa procentu likmju virzību vēlamajā virzienā. Taču īstermiņa procentu likmēm tuvojoties nulles robežai, tradicionālie monetārās politikas instrumenti zaudē efektivitāti.

Lai novērstu deflāciju un izlaides kritumu Lielās recesijas ietekmē, vairākas attīstīto valstu centrālās bankas ir sākušas izmantot netradicionālus monetārās politikas instrumentus, tostarp kvantitatīvo stimulēšanu. 2014. gada beigās un 2015. gada sākumā kā pēdējā starp lielajām centrālajām bankām aktīvu pirkumus uzsāka Eirosistēma. Tās mērķis bija novērst inflācijas attālināšanos no mērķa vērtības.

Lekcijā auditorija tiks iepazīstināta ar netradicionālo monetārās politikas instrumentu būtību un transmisijas mehānismu, kā arī to praktisko īstenošanu eiro zonā un ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

ES ekonomikas un monetārās savienības darbība un reformas tās pilnveidošanai

Inese Allika, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes, Starptautisko attiecību un protokola daļas galvenā ekonomiste

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) rīcībā esošie eiro zonas ekonomikas pārvaldības, fiskālās disciplīnas, banku savienības un krīžu risināšanas instrumenti, kas finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē kopš 2010. gada, ir ievērojami pārskatīti un uzlaboti.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes un eiro zonas nākotnes izaicinājumi. ES institūciju un dalībvalstu ierosinātās reformas EMS stiprināšanai, lai veicinātu eiro zonas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstītu, finanšu stabilitāti un dalībvalstu konverģenci.

 

Globālās ekonomikas tendences

Ieva Skrīvere, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Starptautisko attiecību un protokola daļa galvenā ekonomiste

Andris Strazds, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks

Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.

 

Kā D. Trampa prezidentūra ietekmē Eiropu? Par tvītu plašākas atbildes

Ieva Skrīvere, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Starptautisko attiecību un protokola daļa galvenā ekonomiste

Andris Strazds, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks

ASV ir lielākā pasaules tautsaimniecība, nozīmīgākā tirdzniecības partnervalsts un būtisks investīciju avots ES. Savukārt ASV dolārs un eiro ir dominējošās globālās rezervju valūtas. Tāpēc norises ASV būtiski ietekmē Eiropu, t.sk. Latviju. Ietekmi izjūtam, lai gan ASV un Latvijas tiešie ekonomiskie sakari (tirdzniecība un finanšu plūsmas) ir diezgan nelieli.

Kopš Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, šķiet, katru dienu plašsaziņas līdzekļi pievērš sabiedrības uzmanību prezidenta kārtējam izteiksmīgajam tvītam vai komentāram. Taču vai vienmēr vārdiem seko darbi?

  • Kādi bijuši būtiskākie prezidenta D. Trampa administrācijas lēmumi līdz šim?
  • Kādu ASV prezidenta administrācijas rīcību varētu gaidīt turpmāk?
  • Kāda varētu būt tās ietekme uz ASV, pasaules un Eiropas ekonomisko attīstību?

Lekcija sniegs atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par ASV ekonomisko attīstību.

 

Lai pieteiktos lekcijai, augstskolas pārstāvi aicinām iepazīties ar noteikumiem un aizpildīt pieteikšanās anketu.

 

APA: (2018, 17. aug.). Vieslekciju tēmas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1693
MLA: "Vieslekciju tēmas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.08.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/1693>.
Up