14.09.2020.

Vieslekciju tēmas

2020./2021. mācību gadā Latvijas Bankas ekonomikas eksperti Latvijas augstskolu ekonomikas un finanšu programmu studentiem studentiem piedāvā noklausīties lekcijas par 7 tēmām. Visas lekcija pieejamas gan klātienē, gan attālināti.

Lekciju tēmas un lektori

Globālās ekonomikas tendences

Juris Kravalis, Ģenerālsekretariāta vadītājs

Andris Strazds, Ģenerālsekretariāta padomnieks

Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.

 

Eiro zonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju

Krista Kalnbērziņa, Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas galvenā ekonomiste

Anete Kravinska, Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vecākā ekonomiste

Lekcijā būs iespēja iepazīties ar eiro zonas ekonomikas aktualitātēm un Eiropas Centrālās bankas realizēto monetāro politiku. Prezentācija sniedz visaptverošu ieskatu par eiro zonas monetārās politikas galveno mērķi – cenu stabilitāti, monetārās politikas transmisijas mehānismu un ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī atklāj monetārās politikas praktiskās īstenošanas principus, galvenos instrumentus un īstenošanas pieredzi Latvijā.
 

Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā

Agnese Rutkovska, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

Anete Migale, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomiste

Lekcija par aktuālajām norisēm tautsaimniecībā turpina lekciju ciklu, kas savulaik aizsākās ar lekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski". Šajā laikā ekonomiskais cikls ir piedzīvojis gan kāpumu, gan kritumu, ir mainījušies iedzīvotāju un uzņēmēju paradumi, un kopš Covid-19 krīzes makroekonomiskie rādītāji ir apmetuši pamatīgus kūleņus. Kas noticis šajā laikā un kurp patlaban virzās tautsaimniecība, to aplūkosim un analizēsim lekcijās.

Eiropas ekonomikas atveseļošanās – priekšnosacījumi ilgtspējīgai attīstībai

Inese Allika, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas galvenā ekonomiste

Lekcijā tiek analizētas svarīgākās norises Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskās situācijas izvērtējumam un politikas risinājumiem atveseļošanās procesā no COVID-19 pandēmijas radītajām sekām.

Runājot par nākotnes attīstības perspektīvām, apskatīsim ES "zaļā kursa" un digitalizācijas iniciatīvu lomu ES ekonomikas atveseļošanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tāpat arī vērtēsim iniciatīvas ES ekonomiskās autonomijas stiprināšanai globālo izaicinājumu laikā, kā arī Brexit ietekmi un nākotnes sadarbību ar Apvienoto Karalisti.

 

Ekonomika – zinātne vai māksla? Par ekonomisko datu un pētījumu neviennozīmīgu interpretāciju

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists

Runāsim par to, cik svarīga ekonomikā ir datu un pētījumu interpretācija. Pētniecībā bez matemātiskiem modeļiem neiztikt, bet tie nav pietiekami viennozīmīga secinājuma iegūšanai. Vai jauniešu bezdarbs ir svarīga problēma, un kur šajā sakarā kļūdās Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics? Vai Latvijā tiešām vērojama ekonomistu un juristu pārprodukcija - ja jā, tad kāpēc tik daudz cilvēku turpina studēt sociālās zinātnes? Kāpēc vidējās algas statistika Latvijā nepatika Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam? Kādas kļūdas tika atrastas ASV ekonomistu Karmenas Reinhartes un Keneta Rogova pētījumā par valsts parāda ietekmi uz ekonomikas izaugsmi? Un par kādiem zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā var saņemt Nobela prēmiju?

 

Mūsdienīgi maksājumi – kā tos ietekmē inovācijas, tehnoloģiju attīstība un ikdienas digitālā transformācija

Klāvs Ozoliņš, Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas galvenais maksājumu un finanšu tirgus

Kas īsti ir maksājums? Kādi ir jaunākie sasniegumi maksājumu tehnoloģiju jomā? Kā attīstījušies maksājumi pēdējo 25 gadu laikā? Šie ir svarīgi jautājumi, kurus aplūkosim lekcijā. Tāpat analizēsim, kā, iespējams, iepirksimies jau tuvākajā nākotnē, un diskutēsim, kuri no aplūkotajiem norēķinu veidiem ir pieņemami un, visticamāk, tiks ieviesti arī Latvijā.

Aplūkojot maksājumu digitālo transformāciju, jārunā arī par to, kā mainās nauda – kopīgi izpratīsim, kāda ir atšķirība starp kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām, kā arī vērtēsim motivāciju, kāpēc nepieciešamas centrālo banku digitālās valūtas. Visbeidzot – izrunāsim, kāda ir Latvijas Bankas loma maksājumu attīstībā.

 

Maksājumu bilance: ko tā rāda?

Aigars Kalniņš,  Statistikas pārvaldes Statistikas sagatavošanas daļas galvenais finanšu statistiķis

Lekcijā tiek skaidrota maksājumu bilances uzbūve un sastāvdaļas, maksājumu bilances sagatavošanā izmantotie galvenie datu avoti Latvijā, maksājumu bilancē atrodamie rādītāji, maksājumu bilances sasaiste ar starptautisko investīciju bilanci.

APA: (2020, 16. sep.). Vieslekciju tēmas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1693
MLA: "Vieslekciju tēmas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.09.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/1693>.
Up