6.0% 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6.0%.

VIEDOKLIS

Daina Paula

Latvijas Bankas ekonomiste
Pēc neveiksmīgā gada sākuma izaugsme ir atjaunojusies un stabilizējusies, tomēr īstermiņa dati ļauj noprast, ka izaugsmi drīzāk uzturējuši īslaicīgas iedarbības faktori.

Oļegs Krasnopjorovs

Latvijas Bankas ekonomists

Andrejs Bessonovs

Latvijas Bankas ekonomists
Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%. Naftas cenas pieauguma ietekmē palielinās enerģijas, pārtikas produktu, pakalpojumu cenas.

Kristofers Pone

Latvijas Bankas ekonomists
Tekošā konta deficītu 2. ceturksnī veidoja preču tirdzniecības bilances deficīts, ko izraisīja eksporta vērtības kritums un importa pieaugums. Preču eksporta vērtība saruka galvenokārt ar reeksportu saistībām preču grupām.

Miķelis Zondaks

Latvijas Bankas ekonomists
Lai gan bezdarbnieku skaits Latvijā kopumā mazinās, atsevišķās vecuma grupās tas tomēr pieaug. Ne visi strādāt gribētāji šobrīd atrod sev vēlamu vai piemērotu darba vietu.

Daina Pelēce

Latvijas Bankas ekonomiste
Preču eksports pēc neliela klupiena septembrī oktobrī atkal demonstrēja labu sniegumu, tomēr sezonāli un kalendāri izlīdzinātajos datos esošais mīnuss liedz pārlieku priecāties. Preču eksportā lielāko pozitīvo devumu joprojām sniedz kokapstrādes veiksmīgā darbība.
  • Reālais IKP (g/g; %)

  • Gada inflācija (%, SPCI)

  • Tekošā konta saldo attiecība pret IKP (%)

  • Darba meklētāju īpatsvars (%)

  • Eksports (g/g; %)

Up