22.05.2012.

Sezonalitāte un simtlatnieku programma pieaudzē darba meklētāju skaitu

Šodien CSP publiskoja darbaspēka apsekojuma datus[1]. Darba meklētāju īpatsvars gada sākumā – pirmā ceturkšņa laikā pieauga par 1.3 pp. – līdz 16.3%. Tas skaidrojams gan ar sezonalitāti (gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs parasti ir augstāks), gan ar mazāku dalībnieku skaitu NVA pagaidu darbu jeb "simtlatnieku" programmā[2]. Sezonāli izlīdzinātais un no pagaidu darbu efekta attīrītais darba meklētāju īpatsvars 2012. g. 1. cet. turpināja samazināties, atspoguļojot noturīgo IKP kāpumu.

Šī gada pirmā ceturkšņa straujais IKP pieaugums ļauj prognozēt arī straujāku darba meklētāju īpatsvara samazinājumu nekā iepriekš lēsts. Paredzam, ka šogad darba meklētāju īpatsvara samazinājums var sasniegt pusotru procenta punktu (salīdzinot ar 2011. gada vidējo rādītāju, kas bija 16.1%). Nodarbinātības kāpums (kas ir vērojams pēc visiem statistisko datu avotiem) līdzīgi kā līdz šim mazinās ne tikai oficiālo bezdarba līmeni (darba meklētāju īpatsvaru), bet arī slēpto bezdarbu (cerības zaudējušie atrast darbu utt.).

2012.g. 20. aprīlī CSP publiskoja precizētus 2011. gada darbaspēka apsekojuma datus saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem. Korekcija galvenokārt skārusi absolūtos skaitļus – piemēram, nodarbināto skaits 2011. gada 4. ceturksnī tika samazināts – kā varēja sagaidīt – un konkrēti par 110 tūkst.. Tam par iemeslu pamatā ir mazāks iedzīvotāju skaits (nenovērtētās emigrācijas dēļ) nekā tika lēsts pēc iedzīvotāju reģistra.

Tika nedaudz precizēti arī relatīvie lielumi. Piemēram, darba meklētāju īpatsvars 2011.g. 4.cet. paaugstināts par 0.7 procentu punktiem – līdz 15.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Savukārt ekonomiskās aktivitātes līmenis – samazināts par 1.0 procenta punktu – līdz 64.7% no darbspējīgā vecuma (15-74 gadi) iedzīvotājiem. Relatīvo skaitļu korekcijas iemesls – statistikā neuztvertajā emigrācijā dominē iedzīvotāju grupas ar augstu ekonomisko aktivitāti un zemu bezdarbu[3].

 


[1]  Dati ir salīdzināmi ar pārrēķinātiem 2011. gada datiem, bet nav salīdzināmi ar iepriekšējo periodu datiem (CSP plāno veikt iepriekšējo gadu datu pārrēķinu 2013. gada otrajā pusē).

[2] NVA reģistrētie bezdarbnieki, kas piedalās pagaidu darbos, CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros tiek uzskatīti par nodarbinātajiem.

[3] Autors pateicas CSP Matemātiskā nodrošinājuma daļas vadītājam Mārtiņam Libertam par izsmeļošo paskaidrojumu. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 19. apr.). Sezonalitāte un simtlatnieku programma pieaudzē darba meklētāju skaitu . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1177
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Sezonalitāte un simtlatnieku programma pieaudzē darba meklētāju skaitu " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1177>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Skolnieciņš
    04.09.2020 18:11

    "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" ir ļoti neglīta un bezkaunīga valdības rīcība. Šīs programmas dēļ visnabadzīgākie kļuva vel nabadzīgāki. Kamēr ierēdņi saņēma lielās algas un biezie vienā ēdienreizē caur kuņgi "Vincentā" izlaida 80Ls, tikmēr simtlatniekiem vajadzēja šos 80Ls nopelnīt, strādājot smagu darbu. Vai tas ir godīgi? Ēdušais neēdušo nesapratīs!!!
    Ar skaudību, Skolnieciņš #Skolnieciņš #Simtlatnieki

  • LV Skolnieciņš LV
    04.09.2020 18:12

    "Arbeit macht frei" skandējot šos vārdus mūsu valdība izgudroja simtlatnieku programmu. Diemžēl pilnas slodzes darbs par 80Ls, kad minimālā alga ir 200Ls bruto, ir spīdzināšana. Simtlatnieku programma ir diezgan noziedzīga rīcība no valdības puses. Vārdu sakot, šī valdības kampaņa ir klajš cilvēktiesību pārkāpums... Ar skaudību, Skolnieciņš
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) #Simtlatnieks

Restricted HTML

Up