06.03.2013.

Lai gan apstrādes rūpniecība gadu iesāk ar kritumu, nākotnes izredzes nepasliktinās

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2013. gada janvārī samazinājās par 3.6% (pret iepriekšējo mēnesi, izslēdzot sezonālo ietekmi). Savukārt gada pieauguma temps būtiski saruka, kā rezultātā šā gada janvārī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir bijis līdzvērtīgs iepriekšējā gada janvāra rezultātam. Gads ir iesācies ar mīnusu, tomēr nevarētu teikt, ka tas iezīmē kādu būtisku tendenci vai pagrieziena punktu - konjunktūras dati un rūpnieku paustie viedokļi pagaidām neliecina par būtisku situācijas pasliktināšanos nozarē.

Būtisku apjomu samazinājumu janvārī piedzīvoja farmācijas apakšnozare (mīnus 17.1% pret iepriekšējo mēnesi, sezonāli izlīdzināti dati) un iekārtu un ierīču remonta apakšnozare (mīnus 18.3%; sevī iekļauj arī kuģu un laivu remontu). Šo abu nozaru lielie kritumi gan nav nekas pārsteidzošs - nozares jau mūs ir pieradinājušas pie augsta svārstīguma. Turklāt farmācijas nozares izlaidē kritums gada sākumā jau tika prognozēts, jo veiksmīgā realizācija 2012. gada 4. ceturksnī, pēc uzņēmumu teiktā, notika nedaudz uz nākotnes rēķina. Tomēr arī lielākās apstrādes rūpniecības nozarēs pieauguma tempi ir bijuši negatīvi. Tā apjomi samazinājās arī būvmateriālu ražošanā, ķīmisko vielu ražošanā, kokmateriālu ražošanā, kā arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā. Nelieli pieaugumi janvārī ir bijuši vien mēbeļu ražošanā, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī pārtikas ražošanā.

Eiropas Komisijas apkopotais noskaņojuma rādītājs februārī norāda uz turpmāku rūpnieku noskaņojuma uzlabojumu, ko nosaka galvenokārt pozitīvāks nekā iepriekš redzējums par pasūtījumu apjomu nākotnē. Rūpnieku noskaņojuma rādītājs patlaban ir augstākais kopš 2008. gada janvāra, kad tas sāka būtiski pasliktināties. Šāds, nu jau ilgstošs, rūpnieku pozitīvais noskaņojums par spīti problēmām eiro zonā var šķist pārspīlēts, tomēr, ja raugās uz operatīvajiem peļņas rādītājiem, ko uzņēmumi pamazām sāk publicēt par 2012. gadu, tad kļūst skaidrs, kādēļ šāds optimisms – uzņēmumu peļņas rādītāji ir labi. Pozitīvā ziņa ir tā, ka rūpnieku noskaņojums uzlabojas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kas var liecināt par pakāpenisku ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Nav noslēpums, ka Latvijas apstrādes rūpniecības veiksmes un neveiksmes ir saistītas ar eksporta tirgiem. Tā 2012. gadā apstrādes rūpniecības realizācija eksportā nostabilizējās ap 63.5% no kopējās realizācijas. Ja raugās pa apakšnozarēm, tad visvairāk uz eksportu orientētās apakšnozares ir bijušas automobiļu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī apģērbu ražošana, savukārt visvairāk uz vietēju tirgo orientētās apakšnozares ir bijušas pārtikas ražošana un būvmateriālu ražošana. Šie fakti jāpatur prātā, kad analizē apakšnozaru izredzes 2013. gadā. Ņemot vērā krīzi Eiropas būvniecības nozarē un tādējādi arī mazāku pieprasījumu pēc būvmateriāliem, sagaidāms, ka 2013. gadā vājāku nekā iepriekšējā gadā izaugsmi piedzīvos kokmateriālu ražotāji (īpaši tie, kas ražo zemā pievienotās vērtības gala segmentu), metālu ražotāji un iespējams arī gumijas, plastmasas izstrādājumu ražotāji. Tikmēr autoindustrijas lejupslīde, visticamāk, negatīvi ietekmēs tos ražotājus, kas Latvijā ražo dažādus komponentus, kas nepieciešami tieši automobiļu ražošanā. Sagaidāms, ka pārtikas rūpniecība turpinās attīstīties stabili, taču ar salīdzinoši zemiem pieauguma tempiem. Apakšnozares izaugsmi ierobežo privātā patēriņa lēzenais kāpums. Straujāk varētu augt farmācijas nozare, kura jau 2012. gada nogalē uzrādīja ļoti atzīstamu izaugsmi. Tāpat sagaidāms, ka turpināsies izaugsme arī elektrisko iekārtu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu ražošanā.

Pozitīvu grūdienu apstrādes rūpniecības nozarei var dot 2012. gadā aizsāktie investīciju projekti. Ir uzsākti salīdzinoši daudz vidēja lieluma (3-5 miljonu latu vērti) investīciju projektu. Kas īpaši priecē - tie nav investīciju projekti vien kokrūpniecībā vai metālapstrādē. Ir projekti arī tā saucamajās augsti tehnoloģiskajās nozarēs. Šo projektu veiksmīga realizācija ļautu vēl vairāk kāpināt un diversificēt Latvijas apstrādes rūpniecības izlaidi.

APA: Kasjanovs, I. (2024, 25. apr.). Lai gan apstrādes rūpniecība gadu iesāk ar kritumu, nākotnes izredzes nepasliktinās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1092
MLA: Kasjanovs, Igors. "Lai gan apstrādes rūpniecība gadu iesāk ar kritumu, nākotnes izredzes nepasliktinās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1092>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up