04.06.2019.

1. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 4.2% no IKP

Foto: Shutterstock

Negaidīti vājā preču importa izaugsme kombinācijā ar noturīgāku, nekā gaidīts, preču un pakalpojumu eksporta izaugsmi 2019. gada 1. ceturksnī veicināja neraksturīgu tirdzniecības bilances un attiecīgi arī tekošā konta pārpalikumu.

2019. gada 1. ceturksnī tekošā konta bilances pārpalikums bija 288.4 milj. eiro jeb 4.2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Neraksturīgi zemu preču bilances deficītu (-6.7% no IKP) 2019. gada 1. ceturksnī sekmēja noturīga preču eksporta izaugsme (6.8%) un, salīdzinot ar 2018. gada tendencēm, negaidīta un īpaši vāja preču importa izaugsme. Joprojām  galvenais eksporta izaugsmes virzītājs ir kokmateriālu eksports, taču turpmāk, sarūkot eksporta cenām un vājāka ārējā pieprasījuma ietekmē, paredzama izaugsmes tempu palēnināšanās. Starp citām preču grupām jāizceļ pagājušā gadā un īpaši iepriekšējā ceturksnī vāju izaugsmi uzrādošās lauksaimniecības preces (īpaši graudaugi), kas 2019. gada martā ļoti strauji pieauga (par 61.9%), taču tas bija vienreizēju faktoru ietekmē (zema bāze 2018. gada martā), un kopējā eksporta vērtība sliktās ražas dēļ bija aptuveni 2016. un 2017. gada marta līmenī. Vājo preču importa izaugsmi šā gada 1. ceturksnī noteica vāja izaugsme visu preču grupu dalījumā. Izņēmums bija marts, kad importēts mazāk minerālvielu nekā attiecīgajā periodā 2018. gadā, un lielākoties saruka minerālā kurināmā imports no Krievijas (-80.7% g/g).

Pakalpojumu importam pieaugot mazliet straujāk par eksportu, 2019. gada 1. ceturksnī bilancē joprojām saglabājas raksturīgs pārpalikums (8.2%). Neskatoties uz joprojām negatīvajām tendencēm finanšu pakalpojumu eksportā (-42.7% g/g), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un citu biznesa pakalpojumu divciparu izaugsme balstīja 2019. gada 1. ceturkšņa izaugsmes tempu (6.7% g/g). Kā gaidīts, transporta pakalpojumu eksporta izaugsme palēninās, sarūkot jūras un palēninoties dzelzceļa transporta izaugsmei. Taču arī līdz šim strauji augošais gaisa transporta pakalpojumu eksports piedzīvoja kritumu (-24.8%). Kopumā gan redzējums par gaisa transporta nozari saglabājas pozitīvs un šis uzskatāms par vienreizēju vai īslaicīgu efektu (2018. gada 1. ceturksnī bija augsta bāze). Līdzīgas tendences raksturo arī pakalpojumu importu 1. ceturksnī - turpinās finanšu pakalpojuma importa vērtības kritums (-30%), izaugsmi balstījis IKT un citu biznesa pakalpojumu imports, kā arī, sarūkot dzelzceļa pakalpojumu importa vērtībai, mazinājies transporta pakalpojumu importa izaugsmes temps. 

Sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontā, kā tas raksturīgi 1. ceturksnim, veidojies pārpalikums (attiecīgi 2.5 un 0.2 procenti no IKP). Kā ierasts, lielākās ienākošās plūsmas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) fondu un zemnieku saimniecību subsīdiju apguvi, bet starp izejošām plūsmām jāmin Latvijas iemaksas ES budžetā, kā arī salīdzinoši lielākas muitas nodokļa iemaksas ES, kas liecina par lielāku aktivitāti uz Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju (ārpus ES). Vairs nav vērojama tendence, ka aug ārvalstu dividenžu izmaksas, un šogad pirmajā ceturksnī tās bija ievērojami mazākas nekā pērn atbilstošā periodā.

1. ceturksnī pieauga gan finanšu konta aktīvu, gan pasīvu apjoms. Aktīvu pieaugumu nodrošināja valdības īstermiņa un monetāro finanšu institūciju noguldījumu pieaugums (pretēji iepriekš novērotajai tendencei). Vēl aktīvu pieaugumu ietekmēja tirdzniecības kredītu un portfeļieguldījumu pieaugums gan parāda, gan līdzdalību apstiprinošo vērstpapīru formā. Savukārt saistību pieaugumu lielākoties noteica valdības parāda vērtspapīru emisija.

Ārvalstu tiešās investīcijas šā gada 1. ceturksnī neto izteiksmē ieplūdušas 132 milj. eiro apmērā (1.9% no IKP). Lielākās ieplūdes nākušas no Igaunijas, Vācijas un Lietuvas un bijušas šādās nozarēs: operācijas ar nekustamo īpašumu, tirdzniecība un IKT.

Tirdzniecības bilance (% no IKP)

Tekošā konta pārpalikums 1. ceturksnī bija 4.2% no IKP
Avots: Latvijas Banka

 

APA: Pone, K. (2019, 17. jul.). 1. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 4.2% no IKP. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4495
MLA: Pone, Kristofers. "1. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 4.2% no IKP" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.07.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4495>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up