27.10.2021.

Apaļīgākas vai pavisam liesas: kādas kļuvušas uzņēmumu aprises starp mājsēdēm un aktīvu rosību?

Nauda ar metrmēru, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Pandēmija uzņēmējdarbībai sagādā ne mazums šķēršļu, atsevišķos gadījumos arī uzliekot “uz pauzes”, un ir nopietns pārbaudījums uzņēmēju pielāgošanās prasmēm. Šajā rakstā par to, kā šādos apstākļos mainījušās uzņēmumu finanšu aprises, tai skaitā “papildu rezerves”, kuras uzkrātas bankās.

Latvijas uzņēmumu [1] finanšu situācija, kā liecina aktuālākie 2. ceturkšņa dati, kopumā būtiski uzlabojās. Krīzes mazāk skarto nozaru uzņēmumu maksātspēja šā gada vidū bija laba, un to bankās noguldīto naudas līdzekļu apjoms sasniedza neredzētu līmeni, liecinot par mazāku nepieciešamību aizņemties, bet arī vājākām investīcijām. Savukārt krīzes vistiešāk skarto uzņēmumu naudas līdzekļi bankās nav pieauguši un finansiālais stāvoklis joprojām ir slikts, apliecinot to, ka turpmākiem valsts atbalsta pasākumiem jābūt ļoti mērķētiem.

Pārsniegts pat pirmspandēmijas līmenis

2. ceturksnī uzņēmumu apgrozījums strauji pieauga (1. attēls), un vairākās nozarēs tas jau pārsniedza pirms pandēmijas līmeni.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi noteica gan cenu pieaugums, gan kopumā labais produkcijas izlaides sniegums dažādās apakšnozarēs, t.sk. kokrūpniecībā, mēbeļu ražošanā, farmācijā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā un būvmateriālu ražošanā.

Spējā aktivitāte mājokļu segmentā kāpināja arī nekustamā īpašuma starpniekuzņēmumu apgrozījumu.

Tirdzniecības apgrozījumu uzlaboja ierobežojumu mazināšana un atlikto pirkumu īstenošana, savukārt vairumtirdzniecības – arī importa un eksporta aktivitātes kāpums.

Pieprasījums pēc e-risinājumiem veicināja IKT nozares apgrozījuma kāpumu.

Transporta nozares apgrozījums pieaudzis visnotaļ spēji, taču tas atgūstas no ļoti zema līmeņa un joprojām ir ievērojami zemāks nekā pirms pandēmijas. Kāpumu transportā noteica autotransporta kravu apgrozības straujais kāpums (2021. gada 1. pusgadā par 17.9%, salīdzinot ar 2020. gada 1. pusgadu).

Turpretī būvniecības apgrozījuma kritumu ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi 1. ceturksnī un būvmateriālu pieejamības problēmas.

Ievērojami zemāks nekā pirms pandēmijas saglabājies apgrozījuma līmenis krīzes visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā, mākslas un izklaides jomā.

 

Peļņu bremzē nerūkošās izmaksas

Pieaugot aktivitātei, uzlabojās arī uzņēmumu peļņa. Tā 2. ceturksnī teju trīs reizes pārsniedza krīzes zemāko līmeni pagājušā gada attiecīgajā periodā. Taču gandrīz visās nozarēs, izņemot apstrādes rūpniecību, rentabilitāte vēl nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni (2. attēls). Covid-19 krīzes apstākļos uzņēmumu izmaksas nesaruka tikpat strauji kā apgrozījums. Dažas izmaksu pozīcijas, piemēram, personāla izmaksas pat pieauga, tādēļ peļņas rādītāji ir sliktāki nekā apgrozījumam.

 

Ko izgaismo parādsaistību samazināšanas?

Atjaunojoties uzņēmumu peļņas rādītājiem un turpinot sarukt procentu maksājumiem [2], uzlabojās arī uzņēmumu spēja apkalpot savas kredītsaistības. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojuma datiem, uzņēmumu kopējās parādsaistības [3] pandēmijas laikā saruka par 5.2%. Parādsaistību samazināšanās krīzes periodā atspoguļo gan piesardzību un kūtrumu investēt, gan izgaismo uzņēmējdarbības vides strukturālās nepilnības – daļa parādsaistības uzņemties nevarēja, jo strādāja pelēkajā ekonomikā un/vai to bilances neļāva klasificēties ne aizdevumam, ne valsts atbalsta pasākumiem.

Vienlaikus to kopējais kapitāls 2020. gada otrajā pusē un šogad pieauga. To veicināja peļņas atgūšanās no zemajiem līmeņiem, kā arī uzņēmumu īpašnieku ieguldījumi pašu kapitālā. Šogad atjaunots pašu kapitāla līmenis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur zaudējumu rezultātā 2020. gada 2. ceturksnī tas bija kļuvis negatīvs (tiesa, parāda un pašu kapitāla attiecība šajā nozarē arvien saglabājas ļoti augsta, 3. attēls). Kapitāla pieaugumu transporta nozarē noteica valsts ieguldījums Air Baltic Corporation AS.

Kopumā uzņēmumu parāda un pašu kapitāla attiecība ir uzlabojusies, un krīzes mazāk skarto nozaru uzņēmumu finanšu noturība pret šokiem ir laba.

 

Krīzes smagāk skartās nozares joprojām finansiāli ievainojamas

Uzņēmumu spēja pielāgoties pandēmijas apstākļiem kopumā bijusi labāka nekā sākotnēji gaidīts. Valsts atbalsta pasākumi palīdzēja pārvarēt likviditātes problēmas pandēmijas visvairāk skartajiem uzņēmumiem, kā arī ir veicinājuši finanšu uzkrājumu naudas līdzekļu formā būtisku pieaugumu. Naudas līdzekļu pieaugumu noteica arī jaunu investīciju projektu apturēšana un traucēta preču aprite. Naudas līdzekļu (naudas kasē, norēķinu kontos un termiņnoguldījumos) īpatsvars uzņēmumu kopējos aktīvos sasniedzis rekordaugstu līmeni (4. attēls). Uzņēmumu naudas līdzekļi galvenokārt tiek turēti banku norēķinu kontos, un pandēmijas laikā tie ir būtiski pieauguši.

 

Naudas līdzekļu uzkrājumi kopš 2019. gada beigām pieauguši teju visās nozarēs (5. attēls). Tie samazinājušies tikai krīzes visskartākajās transporta un uzglabāšanas, mākslas un izklaides jomās, kā arī nelabvēlīgo laikapstākļu un būvmateriālu trūkuma ietekmētajai būvniecības nozarei. Tie gandrīz nav mainījušies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kuros tie bijuši ārkārtīgi zemi arī pirms pandēmijas.

Pieaugot uzkrātajiem naudas līdzekļiem, nozarēs ar iepriekš lieliem aizņemtajiem līdzekļiem, nozīmīgi samazinājās aizņemto līdzekļu apjoms. Izņēmums ir transporta un uzglabāšanas nozare, kur saruka gan aizņemto līdzekļu apjoms, gan naudas līdzekļu atlikums bankās.

 

Būtisks uzņēmumu naudas līdzekļu pieaugums bankas kontos daudzās tautsaimniecības nozarēs liecina par uzņēmumu piesardzību investēt. Investīciju kūtrums arī ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumu kreditēšana ir gausa. Vāja investīciju aktivitāte rada konkurētspējas pasliktināšanās riskus un kavē atgūšanos no krīzes.

Tāpat naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka turpmākajiem valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā jābūt ļoti mērķētiem  uz krīzes visbūtiskāk skartajiem uzņēmumiem.

Lielākais naudas līdzekļu īpatsvara pieaugums aktīvos vērojams tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs, kas absolūtā izteiksmē saņēma visvairāk valsts atbalsta līdzekļu (6. attēls).

Savukārt līdz šim visintensīvāk atbalstītajās (t.i., ar lielāko atbalsta pasākumu īpatsvaru kopējā apgrozījumā) un Covid-19 krīzes vissmagāk skartajās  nozarēs naudas līdzekļu īpatsvars aktīvos nav pieaudzis, to finansiālā ievainojamība aizvien ir augsta.

 

[1]Rakstā apskatīti uzņēmumi, kas nestrādā finanšu sektorā.

[2] Uzņēmumu procentu maksājumi MFI šā gada 1. pusgadā bija par 1.5% un 5.7% zemāki nekā attiecīgi 2020. un 2019. gadā.

[3] Valdībai, citiem uzņēmumiem, mājsaimniecībām, banku un nebanku finanšu sektoram. Par uzņēmumu kopējo parādsaistību samazināšanos liecina arī sektora kontu dati.

APA: Semjonovs, A., Risbergs, M. (2022, 24. may.). Apaļīgākas vai pavisam liesas: kādas kļuvušas uzņēmumu aprises starp mājsēdēm un aktīvu rosību?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5374
MLA: Semjonovs, Andrejs. Risbergs, Mārcis. "Apaļīgākas vai pavisam liesas: kādas kļuvušas uzņēmumu aprises starp mājsēdēm un aktīvu rosību?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.05.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5374>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up