17.06.2022.

Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

  • Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls studentu konkursa laureāti
Foto: Latvijas Banka

Šodien svinīgā ceremonijā tika apbalvoti Latvijas Bankas 20. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. 

Konkursā 1. vieta tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studentēm Evelīnai Valterei un Diānai Zariņai par darbu "Greenwashing: when Climate Talk Does not Meet the Climate Walk" ("Zaļmaldināšana: kad runas par klimatu nesaskan ar darbiem").

Darbā aplūkots jēdziens "zaļmaldināšana". Sabiedrības augošās bažas par vides ilgtspējību liek uzņēmumiem attiecīgi reaģēt, apliecinot savu apņemšanos risināt zaļās ekonomikas jautājumus. Tomēr ne visi uzņēmumi patiesi cenšas cīnīties pret klimata pārmaiņām – daži no tiem tikai imitē savus nopietnos nodomus, īstenojot stratēģiju, kuru parasti dēvē par zaļmaldināšanu. Darbā pētīts jautājums par to, vai ieguldītāji var identificēt šos uzņēmumus un attiecīgi tos "sodīt". Analizējot STOXX 600 Europe uzņēmumus, autores konstatējušas, ka to uzņēmumu portfeļi, kuri nodarbojas ar zaļmaldināšanu, nodrošina konsekventi mazāku nestandarta peļņu nekā to uzņēmumu portfeļi, kuri zaļmaldināšanu neveic. Tas liecina, ka ieguldītāji spēj atšķirt zaļmaldinātājus no tiem, kuri tādi nav, un attiecīgi "atalgot" tos uzņēmumus, kuri godīgi ziņo par savu apņemšanos domāt ekoloģiski. 

Diviem darbiem piešķirta 2. vieta. 

ISM Vadības un Ekonomikas universitātes (Viļņa) studentes Ievas Vitaitītes (Ieva Vitaitytė) darbā "Financial Literacy Impact on Investment Decisions in Lithuania" ("Finanšu pratības ietekme uz ieguldījumu lēmumiem Lietuvā") pētīta mājsaimniecību finanšu pratības ietekme uz lēmumu ieguldīt savus uzkrājumus un attiecīgā ieguldījumu instrumenta izvēli. Pētījums balstīts uz Lietuvas Centrālās bankas mājsaimniecību aptaujas datiem, un tajā dažādi novērtēta gan mājsaimniecību finanšu pratība, gan finanšu pratības ietekme uz lēmumu ieguldīt uzkrājumus. Secināts, ka augstāka finanšu pratība veicina Lietuvas mājsaimniecību ieguldījumus akciju tirgos. Vienlaikus konstatēts, ka būtiska daļa Lietuvas mājsaimniecību uzkrājumus neiegulda un ka finanšu pratība ieguldījumus nekustamajā īpašumā neietekmē.

Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Artis Veldre un Elvis Ancāns darbā "Family versus Non-Family Enterprises – Evidence from Latvia" ("Ģimenes uzņēmumu salīdzinājums ar uzņēmumiem, kuri nav ģimenes uzņēmumi") novērtējuši Latvijas ģimenes uzņēmumu darbību. Rezultāti liecina, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 30% no visiem uzņēmumiem un tiem ir krietni labāki finanšu rezultāti nekā uzņēmumiem, kuri nav ģimenes uzņēmumi. Tomēr noraidīta hipotēze, ka lielāka ģimenes iesaistīšanās uzņēmuma vadībā nodrošina labāku pelnītspēju. Pēc autoru domām, labākus ģimenes uzņēmumu darbības rādītājus nosaka atšķirības uzņēmuma vadības atalgojuma un stimulu sistēmā. 

Piešķirtas trīs 3. vietas. 

Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Ēriks Kristsons un Toms Osis darbā "How Good are Multinational EU Companies at Escaping from Paying Taxes?" ("Cik veiksmīgi starptautiski ES uzņēmumi izvairās no nodokļu maksāšanas?") pēta starptautisko uzņēmumu tendenci iesaistīties peļņas novirzīšanā uz zemu nodokļu valstīm. Jautājuma aktualitāti pastiprina aplēses, ka šo procesu ietekmē Latvija zaudē aptuveni piektdaļu no uzņēmumu nodokļu ieņēmumiem. Autori aprēķina salikto nodokļu mainīgo kā rādītāju stimulam novirzīt peļņu un ar regresiju konstatē ierobežotu elastību, kas liecina par to, ka šādās darbībās iesaistās 75% uzņēmumu, turklāt lielāki uzņēmumi peļņu novirza biežāk. Tiek secināts, ka uzņēmumi peļņu visbiežāk novirza eiro zonas valstīs, taču kopējais novirzītās peļņas apjoms ilgākā laikposmā ir sarucis. 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Evita Prindule darbā "Piena pārstrādes nozares uzņēmumu saimnieciskās un finansiālās darbības analīze un risku vadības procesu novērtējums" analizē piena produktu ražošanas uzņēmumu finanšu rādītājus un riska vadības procesus. Autores ierosinātie nozares attīstības priekšlikumi ir labvēlīgi nodokļu mehānismi un regulāra finanšu analīze, turklāt autore uzsver nepieciešamību attīstīt e-komerciju un jaunus tehnoloģiskus risinājumus. 

Latvijas Universitātes studente Darja Golosuja darbā "Sociālo mediju ziņojumu ietekme uz digitālo aktīvu cenu veidošanos: ekonometriskā analīze" vērtē, vai sociālo mediju nostājai (sentimentam) ir statistiski nozīmīga ietekme uz digitālo aktīvu cenām. Autore īpaši analizē neaizstājamos žetonus (NFT jeb non-fungible token), kas nodrošina iespēju investēt naudu dažādos digitālos aktīvos – mākslas darbos, mūzikā, spēlēs –, tādējādi ļaujot izveidot vienkāršāku un caurredzamāku patentēšanas sistēmu. Pētījumā secināts, ka sociālo mediju nostāja ļauj paredzēt digitālo aktīvu dienas beigu cenu īstermiņā, bet nav iespējams paredzēt būtiskas cenu pārmaiņas. 

Veicināšanas balva piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studentēm Ilonai Čaiko (Ilona Chaiko) un Katalīnai Popesku (Catalina Popescu) par darbu "Monetary Policy in the EMU and Volatility Spillovers to the Four Non-EMU Countries" ("EMS monetārā politika un svārstīguma ietekme uz četrām valstīm, kuras nav EMS dalībvalstis"). Tajā aplūkota dažādu Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas instrumentu ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem četrās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā. Pētījumā izšķir četrus šādus monetārās politikas šokus: perspektīvas norāžu šoks, kvantitatīvās stimulēšanas šoks, mērķa šoks un laika šoks. Rezultāti liecina, ka attiecīgo makroekonomisko mainīgo reakcija mainās atkarībā no politikas šoka gan virziena un apjoma, gan reakcijas laika ziņā. 

Studentu konkursa dalībniekus svinīgā pasākumā sveica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas. 

Latvijas Banka 2021./2022. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, 20., augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā tika aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. 

Šogad konkursā iesniegti 15 darbi no 7 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA, ISM Vadības un Ekonomikas universitātes (Viļņa)). 

Ar godalgotajiem darbiem var iepazīties sadaļā Konkurss studentiem.

APA: Banka, L. (2022, 04. jul.). Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5616
MLA: Banka, Latvijas. "Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5616>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up