28.01.2019.

Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās: klupšanas akmeņi un izmaksas

Foto: Shutterstock

Pagājuši jau vairāk nekā divi gadi kopš liktenīgā 2016. gada 23. jūnija referenduma, kurā Apvienotās Karalistes tauta nolēma pamest Eiropas Savienību (ES). Referendumā abu pušu balsojums bija visai tuvs, tomēr uzvaru guva izstāšanās piekritēji ar rezultātu 51.8% pret 48.1%.

Lai gan referendums nebija juridiski saistošs, tomēr vairākuma balss tika sadzirdēta un 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par nodomu atstāt ES. Tā rezultātā tika iedarbināts vienošanās par ES 50. pants, kas paredz dalībvalstu izstāšanos no ES un nosaka divu gadu termiņu, kurā jāpanāk izstāšanās vienošanās. Cik tālu sarunas ir tikušas, ko gaidīt nākotnē un kāda būs izstāšanās ietekme uz Apvienotās Karalistes, eiro zonas un Latvijas ekonomiku, par to vairāk šajā rakstā.[1]

Kas izdarīts līdz šim

ES un Apvienotās Karalistes valdība panākusi vienošanos (Brexit vienošanos) par izstāšanās nosacījumiem, tomēr, lai vienošanās stātos spēkā, to nepieciešams apstiprināt Apvienotās Karalistes parlamentam, kas izskatās aizvien sarežģītāk. Sarunu gaitā jau atkāpušies vairāki Terēzas Mejas vadītās valdības ministri. Iemesli – neticība panāktajam vienošanās līgumam vai neticība, ka šī vienošanās spēs gūt parlamenta vairākuma atbalstu, kas apstiprinājās 15. janvāra balsojumā, kur parlaments ar nospiedošu pārsvaru vienošanos noraidīja. Par šo vienošanos bija plānots balsot jau iepriekš, 11. decembrī, tomēr Apvienotās Karalistes premjerministre, redzot, ka atbalsts nav pietiekams, toreiz lēma balsojumu atlikt. Neskatoties uz 15. janvāra noraidošo balsojumu par Apvienotās Karalistes valdības vienošanos ar ES, šī vienošanās vēl ir "dzīva", tomēr, lai tā stātos spēkā, nepieciešams atbalstošs Apvienotās Karalistes parlamenta balsojums.[2] [3] [4]

Galvenās domstarpības

Kas īsti nepatīk Mejas oponentiem? Pirmkārt, Mejas nespēja panākt vienošanos, kas viņas oponentiem būtu pieņemama, kas kaut nedaudz līdzinātos tam, ko solīja Brexit kampaņas pārstāvji referenduma laikā. Populistiskie saukļi par robežu slēgšanu viesstrādniekiem, palikšanu ES brīvās tirdzniecības zonā un vienlaikus tiesībām pašiem slēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm, kā arī solījumi par nepakļaušanos kopējiem ES noteikumiem nav piepildījušies. ES dalībvalstis skaidri pateikušas, ka šobrīd Eiropadomes apstiprinātā vienošanās ir vienīgā, ko ES gatava piedāvāt, un tā neparedz iespēju īstenot visus iepriekšminētos solījumus vienlaikus.

Pat ja atliek malā populistiskos referenduma saukļus, viens no jautājumiem, par ko joprojām turpinās debates Apvienotās Karalistes parlamentā, ir Ziemeļīrijas statuss pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un pārejas perioda beigām. Tiekoties ar citu ES valstu līderiem, Meja lūgusi skaidrību par pagaidu risinājumu pēc izstāšanās no ES gadījumā, ja līdz pārejas perioda beigām netiks panākts brīvās tirdzniecības līgums. Sagatavotajā ES un Apvienotās Karalistes vienošanās līgumā paredzēts: ja netiks panākts brīvās tirdzniecības līgums, Ziemeļīrijai kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti tiks piemērots pagaidu statuss, proti, tās paliks vienotā tarifu zonā arī pēc pārejas perioda beigām. Pārejas periods ilgs divus gadus, un tā laikā ES un Apvienotā Karaliste centīsies panākt vienošanos par turpmākiem tirdzniecības nosacījumiem. Iemesls pagaidu statusa piemērošanai ir Ziemeļīrija. Apvienotās Karalistes valdība nav gatava pieļaut situāciju, ka Ziemeļīrija un pārējā karaliste atrodas atsevišķās tarifu un regulējumu zonās.  Ziemeļīrijai ir vienīgā Apvienotās Karalistes sauszemes robeža ar ES, kā rezultātā ir neiespējami kontrolēt dažādas tarifu un regulējuma zonas, neatjaunojot robežkontroles punktus. Tomēr atjaunot robežu, kas ir pretrunā 1998. gadā noslēgtajam miera līgumam Good Friday Agreement, kas tika panākts pēc vairākas desmitgades ilgstošas vardarbības Īrijas salas ziemeļu daļā, neliekas pievilcīgs risinājums nevienai no iesaistītajām pusēm. Lai būtu garantijas, ka netiks atjaunota fiziska robežkontrole, ES un Apvienotās Karalistes valdība vienojušās, ka būs pagaidu risinājums uz nenoteiktu laiku un Apvienotā Karaliste turpinās atrasties vienotā tarifu zonā ar ES gadījumā, ja netiks panākts brīvās tirdzniecības līgums. Taču Mejas oponenti satraucas, ka pagaidu statuss var turpināties mūžīgi, ja netiek atrunāts konkrēts pagaidu risinājuma laiks.[5]

Iespējamie turpmākās attīstības scenāriji pēc parlamenta balsojuma 15. janvārī

Brexit attīstības scenāriji
Avots: autora zīmējums

Iespējamie attīstības scenāriji

Turpmākās attīstības scenārijs ir atkarīgs no Apvienotās Karalistes valdības spējas saglabāt parlamenta uzticību un panākt atbalstu Brexit vienošanās līgumam. Neskatoties uz to, ka 16. janvāra parlamenta balsojums par neuzticības izteikšanu Mejai bija neveiksmīgs, tas nepasargā viņas vadīto valdību no šāda balsojuma arī nākotnē (atšķirībā no partijas iekšējiem neuzticības balsojumiem – pēc pērn decembrī izturētā partijas uzticības balsojuma Konservatīvās partijas līdere Meja nevar tikt nomainīta pret pašas gribu vēl vismaz 12 mēnešus). Ja Meja saglabās premjerministres krēslu un lems Brexit vienošanos atkārtoti virzīt parlamenta balsojumam, un izdosies panākt parlamenta vairākuma atbalstu vienošanās līgumam, tad sekos regulēta izstāšanās no ES. Šādā gadījumā Apvienotā Karaliste oficiāli izstāsies šī gada 29. martā, pēc tam sekos divu gadu pārejas periods, kurā Apvienotā Karaliste paliks vienotā tarifu un regulējuma zonā ar ES, tomēr tai vairs nebūs balsstiesību ES. Šajā laikā paredzēts panākt jaunu tirdzniecības līgumu ar ES, tāpat Apvienotai Karalistei būs iespēja slēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, kuri varēs stāties spēkā pēc pārejas perioda beigām. Gadījumā, ja optimistiskais scenārijs nepiepildās un valdība zaudē parlamenta uzticību, iespējami vairāki attīstības scenāriji. Viens ir jaunas valdības izveidošana, tomēr, ja tas neizdodas 14 dienu laikā, tad seko parlamenta vēlēšanas, kas var notikt ne ātrāk kā 25 dienas pēc to izsludināšanas. Tāpat pastāv iespēja virzīties uz atkārtotu referendumu, kurā iedzīvotāji lemtu par tālāku Brexit virzību. Vēl viens iespējamais variants paredz šo pašu vai grozītu Brexit vienošanos virzīt parlamentā atkārtotai balsošanai. Sliktākais scenārijs būtu, ja līdz šī gada 29. martam netiek panākta ne jauna vienošanās, ne arī izstāšanās pārrunu perioda pagarinājums. Šāds scenārijs novestu pie automātiskas robežkontroles atjaunošanas, savukārt ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecība noritētu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Iespējamo attīstības scenāriju ir pārāk daudz, lai varētu precīzi prognozēt notikumu turpmākās attīstības gaitu, tomēr ir skaidrs: jo ilgāk turpināsies neskaidrība, jo vairāk cietīs gan Apvienotās Karalistes, gan – mazākā mērā – tās sadarbības partneru ekonomikas.

Cik nozīmīga sadarbības partnere ir Apvienotā Karaliste eiro zonai un otrādi

Eiro zona ir nozīmīgākais Apvienotās Karalistes tirdzniecības partneris. Eiro zona ir noieta tirgus 45% Apvienotās Karalistes eksporta, bet no Apvienotās Karalistes importa eiro zona veido 49%. Savukārt eiro zonas tirdzniecības bilancē redzams: lai gan Apvienotā Karaliste ir nozīmīgs tirdzniecības partneris eiro zonai, tomēr nesamērīgo ekonomiku izmēru dēļ Apvienotās Karalistes loma eiro zonai ir daudz mazāk nozīmīga. Eiro zona eksportē 13% no kopējā eksporta apjoma uz Apvienoto Karalisti, savukārt importē 9% no kopējā importa apjoma.

Apvienotās Karalistes un eiro zonas preču eksports un imports vienai ar otru, salīdzinot ar kopējo apjomu

Eiro zonas un Lielbritānijas tirdzniecība
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

 

Apvienotai Karalistei ir pozitīva tirdzniecības bilance ar eiro zonu pakalpojumu sadaļā, bet negatīva – preču sadaļā.

Eiro zonas preču tirdzniecības bilance ar Apvienoto Karalisti (mljrd. eiro)

Eiro zonas un Lielbritānijas preču tirdzniecības bilance
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

Eiro zonas pakalpojumu tirdzniecības bilance ar Apvienoto Karalisti (mljrd. eiro)

Eiro zonas un Apvienotās Karalistes pakalpojumu tirdzniecības bilance
Avots: ONS, Pink Book, Latvijas Bankas aprēķini

Eiro zonas preču tirdzniecības bilances pozitīvo pārpalikumu ar Apvienoto Karalisti lielākoties nodrošina mašīnu un transporta iekārtu tirdzniecība un citu rūpniecības preču tirdzniecība. Savukārt Apvienotās Karalistes pozitīvo tirdzniecības bilanci pakalpojumu sektorā nodrošina finanšu sektors un citi biznesa pakalpojumi. Londona jau kopš seniem laikiem sniegusi finanšu pakalpojumus visā Eiropā, taču gadījumā, ja pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES netiks panāktas nekādas vienošanās, tad finanšu pakalpojumu sniedzējiem būs jāiegūst jaunas atļaujas, lai tie varētu turpināt nodrošināt finanšu pakalpojumus ES. Londonas finanšu centrs šobrīd izskatās viens no lielākajiem cietējiem no ES pamešanas un lielās neskaidrības, kas pavada izstāšanās procesu. Tomēr arī ES dalībvalstu ekonomikas – kāda vairāk, cita mazāk – ir cieši saistītas ar Londonas finanšu centru, kas raisa bažas, ka vienošanās trūkuma gadījumā atsevišķās ES dalībvalstīs varētu būt finanšu pakalpojumu sadārdzinājums. Lai neriskētu ar lieliem zaudējumiem gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pamestu ES bez vienošanās, vairums Londonā bāzēto banku izskata vai jau ir paziņojušas par kādas biznesa daļas pārvietošanu uz ES, kā alternatīvas Londonai minot Dublinu, Frankfurti un Parīzi. Pārvietojot daļu sava biznesa uz ES valstīm, uzņēmumi iegūst atļauju pakalpojumu sniegšanai ES vienotajā tirgū, piemēram, Google uzņēmums ieguvis elektroniskās naudas institūcijas licenci gan Apvienotajā Karalistē, gan Lietuvā. Vienlaikus Apvienotās Karalistes finanšu institūcijas ir brīdinātas: lai sniegtu pakalpojumus ES vienotajā tirgū, ar meitasuzņēmumu vien nepietiks un arī  vairumam operāciju būs jānotiek bloka valstīs, kas nozīmē, ka arī darbinieki būtu jāpārceļ vai no jauna jāalgo jaunajās mītnes zemēs. [6]

Cik nozīmīga tirdzniecības partnere Apvienotā Karaliste ir Latvijai

No 2017. gada Latvijas maksājumu bilances datiem izriet, ka Latvijas eksportā nozīmīgāka loma ir preču eksportam, kas ir aptuveni 70% no kopējā eksporta, savukārt pakalpojumu eksports ir 30%. Apvienotā Karaliste ir sestais lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un trešais lielākais – pakalpojumiem.

Top 10 valstu īpatsvars Latvijas eksportā 2018. gadā (12 mēn. slīdošais vidējais, %)

Nozīmīgākās valstis Latvijas eksportā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Lielākā daļa no eksporta precēm uz Apvienoto Karalisti ir koksne un tās izstrādājumi un metāls un tā izstrādājumi. Koksne un tās izstrādājumi un metāli un tā izstrādājumi veido attiecīgi 18% un 9% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Savukārt uz Apvienoto Karalisti tiek eksportēti aptuveni 20% no visa Latvijas koksnes un to izstrādājumu eksporta. Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā uz Apvienoto Karalisti dominē transporta un braucienu (tūrisms – viesu tēriņi Latvijā) nozares, kas attiecīgi aizņem 42.5% un 24.2%. Transporta nozarē dominē auto loģistikas un gaisa satiksmes pakalpojumi, kas ir attiecīgi 40% un 25% no kopējā transporta pakalpojuma eksporta. Kopumā skatoties, Apvienotajai Karalistei ir mērena loma Latvijas eksporta struktūrā. No maksājumu bilances datiem redzams, ka vairums norēķinu notiek eiro valūtā, kas nozīmē – riski Latvijas eksportētājiem saņemt mazāku summu eiro izteiksmē par savām precēm ir ierobežoti, tomēr ilgākā laikā Apvienotās Karalistes ekonomikas lēnāka izaugsme neizbēgami atstās ietekmi uz pieprasījumu, kas savukārt ietekmēs visus preču un pakalpojumu eksportētājus uz Apvienoto Karalisti.

Latvijas imports no Apvienotās Karalistes ir relatīvi mazs pret kopējo Latvijas importa apjomu – aptuveni 2.3%. Lielākā importētā preču grupa no Apvienotās Karalistes ir alkoholiskie dzērieni (27%), automobiļi un citi mehāniski transportlīdzekļi, kas paredzēti mazāk nekā desmit cilvēku pārvadāšanai, (5.7%) un lietoti apģērbi (3.6%). Kopumā imports no Apvienotās Karalistes ir neliels, un iepriekš minētās preču grupas pārsvarā ir gala produkti un ir salīdzinoši viegli aizstājami. Tādējādi importa pusē Latvijas riski ir zemi. Daudz nepatīkamāk būtu, ja mēs importētu daudz starppatēriņa preču, kas varētu radīt riskus ražošanas piegāžu ķēdēs, ja Brexit notiktu bez vienošanās.

Izstāšanās cena jeb ietekme uz ekonomikas izaugsmi 

Vairākas starptautiskās un Apvienotās Karalistes institūcijas veikušas optimistiskā un pesimistiskā izstāšanās scenārija analīzi. Rezultāti rāda, ka abos gadījumos Apvienotajai Karalistei būs lielas izmaksas. Jāņem gan vērā, ka institūciju prognozes nav salīdzināmas absolūtos skaitļos un vairāk rāda ietekmes virzienu. Visbiežāk optimistiskais scenārijs paredz, ka Apvienotajai Karalistei saglabājas brīvās tirdzniecības pieeja ES vienotajam tirgum, turpretim pesimistiskais scenārijs paredz, ka izstāšanās notiek bez vienošanās. Vairums institūciju savu Brexit scenāriju analīzē paredz zaudējumus ilgākā laikā, tomēr Anglijas Centrālā banka norāda, ka negatīvais efekts būs tūlītējs gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās. Tāpat Anglijas Banka arī brīdina, ka sliktākā scenārija gadījumā Lielbritānijas mārciņa varētu zaudēt aptuveni 25% no savas vērtības. [7] [8]

Novērtējums par dažādu Brexit scenāriju ietekmi uz Apvienotās Karalistes ekonomiku

Novērtējuma avots Optimistiskais scenārijs (% no IKP) Pesimistiskais scenārijs (% no IKP)
SVF -2.3% -0.8%
OECD -2.7% -7.7%
Anglijas Banka -0.8% -7.8%
Anglijas valdība -0.2% -8.0%
Anglijas Valsts kase -3.8% -7.5%
London School of Economics -1.7% -8.1%

Avots: SVF, Anglijas Banka, Anglijas valdība, OECD, Anglijas Valsts kase, London School of Economics

Salīdzinot ar Brexit ietekmi uz Apvienoto Karalisti, ietekme uz ES kopumā neatkarīgi no Apvienotās Karalistes izvēlētā scenārija būs mērenāka. Par to liecina vairāku starptautisko institūciju novērtējumi, kas gan optimistiskā, gan pesimistiskā scenārija gadījumā redz daudz vājāku ietekmi uz ES kopējo ekonomikas izaugsmi. Taču ietekme uz visām ES bloka valstīm nebūs vienāda. Atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Īrija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Malta un Kipra izjutīs spēcīgāku Brexit ietekmi nekā ES kopumā.[9]

Novērtējums par dažādu Brexit scenāriju ietekmi uz ES ekonomiku

Novērtējuma avots Optimistiskais scenārijs Pesimistiskais scenārijs
Eiropas Komisija -0.2% -0.5%
SVF -0.2% -1.5%
IFO institūts -0.1% -0.3%
OECD -0.0% -0.8%

Avots: Eiropas Komisija, SVF, OECD, IFO

Arī Latvijas Banka jau iepriekš veikusi novērtējumu par Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Analizēti divi scenāriji, kuri abi paredzēja, ka Apvienotās Karalistes un ES tirdzniecība pāriet uz nosacījumiem, ko paredz PTO, kas nozīmē, ka Apvienotajai Karalistei un ES nav izdevies panākt vienošanos. Tāpat tika paredzēts, ka Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums sasniegs 3% vai 6% (attiecīgi vidēji nelabvēlīga un ārkārtēji nelabvēlīga scenārija gadījumā). Izvēlētais Apvienotās Karalistes IKP samazinājuma intervāls saskan ar jaunākajiem starptautisko institūciju modelētajiem novērtējumiem.

Brexit iespējamā kumulatīvā ietekme uz Latvijas IKP trīs gadu laikā pēc šoka iestāšanās (pp)

Brexit ietekme uz Latvijas IKP
Avots: Latvijas Bankas novērtējums

Latvijas Bankas novērtējuma gaitā tika izšķirti divi galvenie kanāli, caur kuriem Brexit var ietekmēt Latvijas ekonomiku, proti, tirdzniecības kanāls un nenoteiktības kanāls.

Tirdzniecības kanāls tika iedalīts tiešā un netiešā kanālā. Attiecīgi caur tirdzniecības tiešo kanālu tika novērots, ka vidēji nelabvēlīgā scenārija laikā eksports uz Apvienoto Karalisti samazinātos par 13.5%, savukārt ārkārtīgi nelabvēlīgā scenārija gadījumā – par 27.0%. Netiešais negatīvais efekts veidojas caur ES un pārējām eiro zonas valstīm. Abos apskatītajos scenārijos ES ekonomika saruktu – par attiecīgi 0.3% un 0.6%, kas savukārt mazinātu Latvijas eksportu uz ES bloka valstīm. Vienlaikus ekonomikas izaugsmes samazinājumam būtu negatīva ietekme uz inflāciju, kas ierobežotas monetārās politikas elastības apstākļos nozīmētu augstāku reālo procentu likmi.

Nenoteiktības kanāls izpaužas caur kavētām investīcijām. Apstākļos, kad uzņēmējiem nav skaidri spēles noteikumi, tie nogaida ar jaunām investīcijām, kas arī kavē ekonomikas izaugsmi. Nenoteiktības kanāls tika modelēts kā paaugstināta Latvijas riska prēmija par 50 un 100 bāzes punktiem atkarībā no izvēlētā scenārija. Rezultāts ir Latvijas IKP kumulatīvs kritums triju gadu laikā pēc sarežģījumiem tirdzniecības sarunās vidēji nelabvēlīga scenārija gadījumā par 0.8% un ārkārtīgi nelabvēlīga scenārija gadījumā – par 1.7%[10].[11]

Ko vajadzētu atcerēties

Izstāšanās no ES Apvienotajai Karalistei izmaksās dārgi, un vismaz pagaidām būtisks vairākums ekonomistu un analītiķu redz negatīvu ietekmi uz pašu Lielbritānijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Sliktākā scenārija gadījumā zaudētāji būsim mēs visi, tomēr Apvienotā Karaliste negatīvo ietekmi izjutīs vairāk. Latvijas ekonomika ir cieši integrēta eiro zonas un ES vienotajā tirgū, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk nelabvēlīgākā scenārija sekas ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Tiešie efekti būs caur Latvijas eksporta preču un pakalpojumu pieprasījumu, savukārt netiešie efekti veidosies caur citiem Latvijas tirdzniecības partneriem, kuri līdzīgi kā Latvijas eksportētāji izjutīs Apvienotās Karalistes ekonomikas lēnāku izaugsmes tempu. Šobrīd vērojamā Apvienotās Karalistes vilcināšanās pieņemt vienošanos ar ES turpinās palielināt nenoteiktību, kas tik ļoti nepatīk investīcijām un līdz ar to rada papildu riskus mums visiem un jo īpaši Apvienotajai Karalistei.

 

Avoti un piezīmes

[9] IMF Country Report No. 18/224 Euro Area Policies

[10] Pētījumā izmantotie modeļi neņem vērā dažu ekonomisko aģentu rīcību, kas varētu mazināt negatīvo efektu. Ekonomikai sarūkot, piemēram, valdības un centrālās bankas, visticamāk, rīkotos, izmantojot fiskālās un monetārā politikas iespējas.

APA: Krongorns, E. (2019, 18. feb.). Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās: klupšanas akmeņi un izmaksas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4377
MLA: Krongorns, Erlands. "Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās: klupšanas akmeņi un izmaksas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.02.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4377>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up