25.11.2021.

Ārvalstu investīciju piesaiste – svarīga ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte

Roka uz virtuāla globusa - ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Covid-19 pandēmija ir devusi triecienu investīciju plūsmām pasaulē, samazinot tās par trešdaļu. Tās ir sliktas ziņas gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, jo bremzē iespējas celt labklājību.

  • Lai arī pandēmijas smagākais posms ir aiz muguras un globālās investīciju plūsmas sāk atjaunoties, pirmspandēmijas līmenis pagaidām nav sasniegts.

  • Atšķirībā no globālajām tendencēm, Latvijā ārvalstu tiešo investīciju plūsma pandēmijas laikā ne tikai nemazinājās, bet pat pieauga.

  • Tomēr svarīga ir ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte, te Latvijai varētu sekmēties labāk ar investīcijām zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs.

  • Pieaug piesardzība attiecībā uz globālajām vērtību ķēdēm un atkarību no Āzijas piegādātājiem; šīs tendences aktualitāti Eiropā nosaka rūpes par savu ekonomisko drošību.

  • Paredzams, ka tehnoloģiju attīstības un robotizācijas ietekmē zemāko Āzijas darbaspēka izmaksu faktoram būs arvien mazāka loma, un Eiropai, arī Latvijai, paveras iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas attīstībai.

  • Lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un augstvērtīgu investīciju piesaisti, tiek īstenota LIAA "Zaļā koridora" iniciatīva, kas ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro un radīt vairāk nekā 600 jaunas darbavietas. Šādas iniciatīvas ir kritiski būtiskas, lai piesaistītu augstvērtīgas investīcijas Latvijai.

Covid-19 pandēmija būtiski mazināja ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas pasaulē, gan kavējot jau iesākto investīciju projektu realizēšanu, gan mazinot vēlmi valdošās nenoteiktības apstākļos sākt jaunus projektus. Pasaulē 2020. gadā ĀTI plūsmas sarukušas par trešdaļu, proti, 0.5 triljoniem ASV dolāru (līdz 1 triljonam ASV dolāru).

Kāpēc investīcijas ir tik svarīgas, arī Latvijā? Tās veicina uzņēmumu izaugsmi un līdz ar to paplašina iedzīvotāju darba iespējas. Un, ja izdodas piesaistīt ieguldījumus tehnoloģiski sarežģītākos un zināšanu ietilpīgākos sektoros, kas ļauj uzņēmumiem attīstīties un vairāk pelnīt, tad ir pamats maksāt uzņēmumā nodarbinātiem augstākas algas.

Saskaņā ar starptautisko organizāciju aplēsēm[1]  globālās ĀTI plūsmas ir atjaunojušās, taču joprojām nesasniedz pirmspandēmijas līmeni.

Latvija pandēmijas laikā nezaudē pievilcību ārvalstu investoru acīs

Atšķirībā no globālajām plūsmām, Latvijā ĀTI ieplūdes pandēmijas laikā ne tikai nemazinājās, bet pat pieauga. Lai gan katra investora lēmumu ietekmē individuāli nosacījumi, viens no investīciju plūsmu noturības iemesliem varētu būt uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona salīdzinoši mazāka pandēmijas negatīvā ietekme uz kopējo tautsaimniecības izaugsmi. 2020. gadā ĀTI ieplūdes Latvijā bija 885 miljoni eiro (jeb 3.0% no iekšzemes kopprodukta, IKP), kas ir viens no lielākajiem apjomiem pēdējos gados. Īpaši straujš pieaugums turpinājies 2021. gadā, proti, 882 miljoni eiro jau gada pirmajos sešos mēnešos (5.9% no IKP).

 

Tiešās investīcijas uztveramas ne tikai kā kvantitatīvs finansējuma avots (uzkrātās ĀTI Latvijā 2021. gada 2. ceturkšņa beigās bija 57% no IKP; salīdzinoši Lietuvā – 47%, bet Igaunijā – 111% no IKP), bet arī kā tehnoloģiju un zināšanu pārneses iespēja, kas potenciāli var rezultēties augstāk atalgotās darba vietās. ĀTI klasifikācija pēc to ieplūdēm sektoros ar augstāk vai zemāk komplicētu tehnoloģiju izmantošanu vai nepieciešamajām zināšanām rāda, ka Latvijā trešdaļa no uzkrātajām ĀTI ir zināšanu ietilpīgu pakalpojumu jomā, un tikai niecīga investīciju daļa ieplūdusi komplicētākās preču nozarēs.

 

 

Globāla virzība uz īsākām piegādes ķēdēm – investīciju piesaistes iespējas

ĀTI pieaugumu ilgstoši veicināja globalizācija, kas nodrošināja ar to saistītos ieguvumus, piemēram, jaunas darba vietas, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Tomēr arvien populārāka ir jau pirms 10 gadiem aktualizētā doma par ES drošības un aizsardzības,  ekonomikas un tehnoloģiju stratēģisko autonomiju. Pēdējā laikā to veicina ne tikai pandēmijas radītie šķēršļi starpvalstu ekonomiskajā sadarbībā, bet arī Lielbritānijas izstāšanās no ES un globālie tirdzniecības kari, palielinot ģeopolitiskos riskus un piesardzību attiecībā uz ĀTI. 2020. gadā ES ir ieviests ĀTI izvērtēšanas ietvars – saglabājot ES tirgu atvērtu investīcijām, tomēr vienlaikus aizsargājot Eiropas stratēģiskās intereses sensitīvās nozarēs [2] [3] .

Turklāt pandēmija spilgti izgaismoja ar globālajām vērtību ķēdēm (Global Value Chain) saistītās ražošanas un piegādes problēmas, pastiprinot bažas par Eiropas atkarību, īpaši no Āzijas piegādātājiem.

Tādējādi ES ir iezīmējusies diskusija par globālo vērtības piegāžu ķēžu saīsināšanu vai to diversifikāciju. Piemēram, Eiropas Komisija ir identificējusi 137 stratēģiski jūtīgu jomu produktus, kuri atkarīgi no importa no trešajām valstīm, no tiem virs 50% – no Ķīnas.[4]  Šo produktu vidū ir izejmateriāli, baterijas, farmācijas nozarei nepieciešamās sastāvdaļas, ūdeņradis, pusvadītāji un mākoņpakalpojumu tehnoloģijas. Lai arī ĀTI ieplūdes Ķīnā saglabājās stabilas, tomēr šī valsts ĀTI konfidences indeksā [5]  pēdējos gados slīd uz leju – 2021. gadā nokrītot uz 12. vietu (no 8. vietas 2020. gadā, bet vēl 2015. gadā ieņemot 2. vietu) starp pasaules valstīm investīciju pievilcības ziņā. Lai gan Ķīnas izaugsme joprojām ir salīdzinoši strauja, pievilcības mazināšanos daļēji nosaka tendence uzņēmumiem pārskatīt globālās piegādes ķēdes un to posmu lokācijas vietas. Vienlaikus notiek uzņēmumu automatizācijas un digitalizācijas paātrināšanās, kas mazina lēta darbaspēka priekšrocības un ļauj uzņēmumiem atgriezt ražošanu tuvāk vietējiem tirgiem.

Notiek diskusija par iespējām daļu šo produktu ražošanu izvietot tuvāk Eiropas tirgiem. Lai gan tas saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu, ņemot vērā augstākas algas Eiropā, tomēr tehnoloģiju attīstība un robotizācija nozīmē, ka darbaspēka izmaksu loma samazinās. Ražošanas tuvums noieta tirgiem rada tādus pievilcīgus faktorus kā ātrāka piegāde, mazākas transportēšanas izmaksas, mazāka ekoloģiskā pēda. Neraugoties uz to, ka pārorientēšanās nebūs strauja, tomēr šāds domāšanas maiņas pagrieziens ir iespēja, arī Latvijai, piesaistīt investorus ražošanas izvietošanai.

Vai šie procesi jau notiek? Protams, statistikā nav atzīmēts ĀTI ieplūdes iemesls, bet medijos jau izskanējis par atsevišķiem lieliem darījumiem. Piemēram, Vācijas uzņēmumu grupa "Kärcher" apstiprinājusi ieceri par jaunas ražotnes izveidi Latvijā. [6]  Uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka lēmumu par ražotnes izveidi lielā mērā ietekmējušas pandēmijas izraisītās loģistikas problēmas, un ražotnes izveide Latvijā ļaus saīsināt piegādes ķēdes gan detaļu ražošanas posmā, gan galaprodukta eksportēšanā.

Latvijai jāaudzē spēja piesaistīt tehnoloģiski komplicētākas investīcijas

Lai arī ĀTI ieplūdes Latvijā ir pieaugušas, pilnīgāku ainu par valsts spēju piesaistīt investīcijas un to kvalitāti sniedz nozaru konkurētspējas priekšrocību rādītājs [7]  (RCA; Revealed competitiveness advantage). Ja RCA ir lielāks par 1, tas liecina, ka valstij ar ĀTI piesaisti noteiktā sektorā ir veicies labāk nekā konkurentiem reģionā. Piesaisti var veicināt ārvalstu investoru interese par iekšzemes noieta tirgu, valsts politika attiecībā uz ārvalstu investīcijām, konkurētspējīgi ražošanas nosacījumi (lēts un/vai kvalificēts darbaspēks, uzkrātas zināšanas, resursu pieejamība) u.c. faktori.

Par Latvijas nozīmīgākajiem konkurentiem ĀTI piesaistē var uzskatīt abas pārējās Baltijas valstis un plašākā skatījumā reģionu – Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis. Aprēķinot RCA gan Baltijā, gan CAE valstu reģionā mūsu priekšrocības iezīmējas tādās nozarēs kā lauksaimniecība un mežsaimniecība (it īpaši CAE reģionā), būvniecība, enerģija, transports un tirdzniecība. Darbietilpīgo nozaru konkurētspējas priekšrocības varētu būt saistītas ar salīdzinoši lētāku darbaspēku, citu nozaru – ar uzkrāto pieredzi un ģeogrāfisko novietojumu.

Nozarēs ar lielāku potenciālu radīt augstāku pievienoto vērtību Latvija neuzrāda konkurētspējas priekšrocības (RCA<1). Te jāmin tādas nozares kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi, profesionālie pakalpojumi (kuros augstāko RCA uzrāda Slovākija), kā arī apstrādes rūpniecība (kurā augstāko RCA uzrāda Ungārija un Slovēnija). Izpētot apstrādes rūpniecības apakšsektorus, mūsu konkurētspējas priekšrocības iezīmējas tādā statistikā [8]  apvienotā nozarē kā "koksne, papīrs, poligrāfija, tekstils" gan Baltijas, gan CAE reģionā, kā arī Baltijas reģionā – nozarē "elektronika un pārējā ražošana".

 

Viens būtisks aspekts, ko nedrīkst nepieminēt un kas jāņem vērā, pirms izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par tās vai citas nozares uzņēmēju sniegumu. Plašais nozaru dalījums neļauj precīzi novērtēt augstu tehnoloģiju vai zināšanu pielietojumu kāda atsevišķa augstas pievienotās vērtības produkta radīšanā (katras minētās nozares ietvaros).

Arvien lielāka aktualitāte ir arī Eiropas zaļais kurss, kas prasa jaunus tehnoloģiskos risinājumus un zināšanas klimatneitralitātes sasniegšanai neatkarīgi no tā, vai tā būtu lauksaimniecība, enerģētika, koksnes vai elektronikas produktu ražošanas nozare.

"Zaļais koridors" investīciju piesaistē

Valsts ekonomiskā vide un ekonomiskā politika ir svarīgs konkurētspējas aspekts. Latvijā konkurētspējas kāpināšanai 2021. gada sākumā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvājumu radīt "Zaļo koridoru" [9] .

Šī projekta sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē komentē LIAA direktors Kaspars Rožkalns:
""Zaļā koridora" iniciatīva prioritārajiem investīciju projektiem tika apstiprināta 2021. gada februārī un astoņu mēnešu laikā ir atbalstīti desmit projekti, kuru kopējais investīciju apjoms būs vismaz 103 miljoni eiro. Uzņēmumos, kuri īstenos šos projektus, tiks izveidotas 629 jaunas darba vietas. Tas apliecina, ka šis solis ir sevi attaisnojis. Par prioritārajiem tiek atzīti projekti, kuri tiek realizēti tādās jomās kā bioekonomika, viedie materiāli un fotonika, biomedicīna, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri.
Investīciju piesaistes jomā daudz ko izšķir ne tikai valsts vai konkrētas pašvaldības piedāvātie nosacījumi, bet arī spēja ātri reaģēt. "Zaļā koridora" princips prioritārajiem projektiem aptuveni uz pusi samazina termiņu tādiem valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem kā teritorijas plānošana, būvniecība un augsti kvalificētu darbinieku piesaiste no ārvalstīm. Šāda pieeja ļauj saīsināt investīciju projekta ciklu un samazina izmaksas. Būtiski, ka šāds atbalsts tiek sniegts ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējā kapitāla uzņēmumiem, kuri realizē investīciju projektus.
Šobrīd kopā ar Ekonomikas ministriju strādājam pie priekšlikumiem, kuri varētu samazināt administratīvo procesu slogu investīciju projektiem ne tikai kā krīzes risinājumu, bet arī kā pastāvīgu regulējumu. Šī gada deviņos mēnešos ar LIAA tiešu iesaisti ir uzsākta investīciju projektu realizācija par 501.4 miljoniem eiro. Tas ir teju divtik, cik piesaistījām 2020. gadā.
Ja mēs vēlamies izmantot pandēmijas radītās pārmaiņas pasaules ekonomikā un kāpināt piesaistīto investīciju apjomu, mums jāturpina darbs gan pie ērtu atbalsta instrumentu izstrādes, gan administratīvo procedūru vienkāršošanas. "Zaļā koridora" principu piemērošana plašākam projektu lokam šajā ziņā varētu būt būtisks atbalsts. Ļoti būtiski ir turpināt darbu ar finanšu nozari, kur šobrīd veidojas precedenti, ka uzņēmējiem jāatver norēķinu konti citās ES dalībvalstīs, lai veiktu darījumus ar tā sauktajām trešajām valstīm."

Nobeigumā jāatzīmē, ka pieaugošās ĀTI ieplūdes Latvijā, arī pandēmijas laikā, ir bijis viens no finansējumu avotiem uzņēmumiem plašā nozaru lokā. Tomēr līdz šim investīciju piesaistē Latvijā nav dominējušas nozares ar augstāku potenciālu celt mūsu ienākumus un labklājību. Pētījumi [10] [11] rāda, ka, lai valsts izmantotu vienotas valūtas zonas priekšrocības investīciju piesaistē, būtiska loma ir ne tikai izmaksu konkurētspējai, bet arī institūciju pārvaldības kvalitātei. Tas kopā administratīvo procesu uzlabošanu, kas ir uzsākts "Zaļā koridora" iniciatīvas ietvaros, ir valsts institūciju rokās.

 

[1] World Investment Report 2021: INVESTING IN SUSTAINABLE RECOVERY (unctad.org)

[2] EU foreign investment screening mechanism (europa.eu)

[3] First annual Commission report on the screening of foreign direct investments into the Union - Factsheet (europa.eu)

[4] In-depth reviews of strategic areas for Europe’s interests | European Commission (europa.eu)

[5] The 2021 Kearney Foreign Direct Investment Confidence Index®: On shaky ground - Kearney

[6] Vācijas uzņēmums “Kärcher” atvērs ražotni Latvijā; kopējo darba vietu skaits vismaz 200 | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (liaa.gov.lv)

[7] How to identify target sectors for inward investment | fDi Intelligence – Your source for foreign direct investment information - fDiIntelligence.com

[8] pēc OECD nozaru klasifikācijas sadalījuma ĀTI statistikā

[9] Latvijas Republikas Ministru Kabinets: Tiesību aktu projekti (līdz 08.09.2021) (mk.gov.lv)

[10] Determinants of FDI inflows in advanced economies: Does the quality of economic structures matter? (europa.eu)

[11] Did the euro change the nature of FDI flows among member states? (europa.eu)

APA: Bērziņa, S. (2021, 27. nov.). Ārvalstu investīciju piesaiste – svarīga ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5412
MLA: Bērziņa, Santa. "Ārvalstu investīciju piesaiste – svarīga ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.11.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5412>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up