10.11.2020.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā

Foto: Shutterstock

2020. gada jūnija beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijas ekonomikā sasniedza 16.4 mljrd. eiro (53% no IKP). Lielākā ieguldītāj-valsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija, kuras uzņēmēju investīcijas 2020. gada jūnija beigās veidoja 15.4% no visām uzkrātajām ĀTI. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā.

Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no kaimiņvalstīm: Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas. Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā (24%), darījumos ar nekustamo īpašumu (16%), tirdzniecībā (15%) un apstrādes rūpniecībā (11%).

1. attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas, atlikums perioda beigās (milj. EUR)

Ārvalstu tiešās investīcijas, atlikums perioda beigās (milj. EUR)
Avots: Latvijas Banka

Ik gadu ĀTI Latvijas ekonomikā pieaug. Pēdējos trīs gados ĀTI plūsma vidēji gadā pieaugušas par 2.7% no IKP, tomēr ĀTI plūsmām pa ceturkšņiem ir raksturīgs izteikts svārstīgums. Tā, piemēram, 2019. gadā ĀTI plūsmu svārstības lielā mērā ietekmēja dividenžu izmaksas ārvalstu investoriem 2. ceturksnī. 2018. gadā apjoma ziņā lielākās ĀTI plūsmas tika reģistrētas tieši gada otrajā pusē tirdzniecībā, nekustamā īpašuma un finanšu nozarē. Savukārt 2017. gadā, lai gan 4. ceturksnī investīcijas pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā pieauga, tas nekompensēja ĀTI parādu veidojošās plūsmas saistībā ar aizdevumiem starp tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā un tiešajiem investoriem. 2017. gadā tiešās investīcijas samazināja arī valdības pieņemtais lēmums pārpirkt no ārvalstu tiešā investora Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora AS "Conexus Baltic Grid" akcijas. Papildus tam 2017. gadā investīcijas mazināja arī dividenžu izmaksa.

2. attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, darījumi (milj. EUR)

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, darījumi (milj. EUR)
Avots: Latvijas Banka

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtējo stāvokli un pasaules ekonomiskā sentimenta pasliktināšanos, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2020. gada pirmajā pusē ir pieaugušas. 1. pusgadā ĀTI neto plūsmas vidēji veidoja 2.5% no IKP (1.cet. 2.9%, bet 2.cet. 2.1% no IKP). Lielākais devums bija ārvalstu investoru ieguldījumiem pašu kapitālā, mazākā mērā reinvestētās peļņas veidā. Šī tendence visdrīzāk varētu būt vērojama arī turpmāk, jo Covid-19 pandēmijas radītās krīzes iespaidā uzņēmumu pelnītspēja piedzīvos sarukumu.

Šā gada 2. ceturksnī ĀTI darījumi bija kopsummā par 148 milj. eiro, bet lielāku ĀTI atlikuma pieaugumu (par 326 milj. eiro) atbilstošajā ceturksnī noteica cenu pārmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanu un akciju cenu svārstībām biržā.

ĀTI plūsmu intensitāte kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā ir bijusi atšķirīga. Pirms krīzes straujās izaugsmes gados (2004.-2007.) piesaistītās ĀTI neto plūsmas vidēji veidoja 6% no IKP. Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā, sākot ar 2007. gadu, būtiski samazinājās. Tas ir skaidrojams ar uzņēmēju lielajiem zaudējumiem straujās lejupslīdes periodā, kas vājināja investēšanas kapacitāti, kā arī mazināja tieksmi investēt, kā rezultātā laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam ĀTI plūsmu intensitāte saruka līdz 1.7% no IKP. Savukārt, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, struktūrai un investīcijām kļūstot produktīvākām, laika periodā no 2011. līdz 2016.gadam Latvijā ik gadu piesaistītās ĀTI neto plūsmas vidēji veidoja 3% no IKP. Laika periodā no 2017. līdz 2019.gadam ĀTI neto plūsmas vidēji pieauga par 2.7% no IKP.

3. attēls. Ārvalstu tiešo investīciju plūsma % no IKP

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Ārvalstu tiešo investīciju plūsmu stabilizēšanās pēdējos gados ir likumsakarīga, jo investīciju plūsmu ietekmē gan uzņēmējdarbības vide konkrētajā valstī (ģeogrāfiskais un ģeopolitiskais stāvoklis, stabila nodokļu sistēma, darbaspēka pieejamība un kvalitāte, likumdošana, infrastruktūra u.tml.), gan ārējie faktori. Pasaulē pēdējos gados kopumā ir vērojama investīciju pārrobežu plūsmu vājināšanās, ko izraisa pieaugušie ģeopolitiskie riski un ekonomikas attīstības nenoteiktība, kas tagad arī Covid-19 krīzes kontekstā arvien vairāk pieaug. ĀTI plūsmas ietekmē arī tehnoloģiskais progress (piemēram, ražošanas procesu automatizācija, digitalizācija u.c.), kas izraisa strukturālas izmaiņas biznesā, tai skaitā, ietekmējot ĀTI modeļus un ĀTI pārrobežu plūsmas.

Salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas kaimiņvalstīm, redzams, ka ĀTI augstākie rādītāji jau vairākus gadus ir vērojami Igaunijā, savukārt Latvijā un Lietuvā ĀTI apjomi ir salīdzinoši zemāki (skat. https://www.macroeconomics.lv/latvias-macro-profile-october-2020 ). Igaunijā ĀTI vidēji uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni trīs reizes lielākas nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Gan uzkrāto ĀTI apjomu dinamika, gan ĀTI plūsmu intensitāte uzskatāmi norāda uz būtiskām atšķirībām ĀTI piesaistes ziņā starp Igauniju un pārējām divām Baltijas valstīm. Latvijā esošās ārvalstu investīciju plūsmas pārsvarā ir nodrošinājuši individuāli projekti, kurus vairāk var raksturot kā investīciju piesaistes veiksmes stāstus.

Komentārs sniegts 10.11.2020. laikrakstam "Dienas Bizness”.

 

APA: Pelēce, D. (2020, 02. dec.). Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4967
MLA: Pelēce, Daina. "Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.12.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4967>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up