02.01.2017.

Ceļš uz citādu Argentīnu

Foto: Shutterstock
Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies "mūsu ērā" un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

2015. gada beigās Argentīnas valdības administratīvi kontrolētā ekonomika jau sāka ieslīgt recesijā un pēc starptautisku institūciju vērtējuma [1] bija kārtējās ekonomikas krīzes priekšvakarā.

Šādos mantojumā saņemtos apstākļos jaunās valdības ekonomikas politikas maiņas dienaskārtības neatliekamākie darbi bija nodrošināt atvērtu vidi uzņēmējdarbībai un iespējas atgriezties starptautiskajā kapitāla tirgū.

Šajā nolūkā valdība pieņēma lēmumus par eksporta nodevu atcelšanu, kam sekoja ierobežojumu noņemšana valūtas un kapitāla tirgū, enerģijas subsīdiju noņemšana no valsts budžeta pleciem, parādu jautājumu sakārtošana ar kreditoriem.

Vienlaikus valdība skaidri nodefinēja un paziņoja ambiciozus vidēja termiņa mērķus - fiskālos un inflācijas mērķus, kopā ar pāreju uz cenu stabilitāti orientētu (inflation targeting) režīmu. Tie ir ambiciozi mērķi - 2019. gadā sabalansēts primārais budžets un 5% inflācija 2019. gada beigās -, jo jaunā valdība saņēma mantojumā ekonomiku ar aptuveni 25% inflāciju un tuvu 8% fiskālo deficītu. Turklāt sākotnēji īstenojamie neatliekamie lēmumi nes līdzi īstermiņā negatīvu ietekmi. Tūlītējie lēmumi nodrošina labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un ļauj atgriezties un aizņemties starptautiskajā kapitāla tirgū gan privātajam sektoram, gan valstij.

 

Īsumā par Makri vadībā pieņemtajiem nozīmīgākajiem ekonomikas lēmumiem pēdējā gada laikā.

1. Eksporta nodevu mazināšana

Pirmais nozīmīgais ekonomikas lēmums bija eksporta nodevu mazināšana lauksaimniecības produktiem. Valstī, kur lauksaimniecības produktu ražošanai un eksportam ir liela loma, tas bija nozīmīgs instruments, lai palielinātu centrālās bankas valūtas rezerves, it īpaši pirms valūtas un kapitāla kontroles atcelšanas. Jaunievēlētais prezidents Makri arī aicināja lauksaimniekus ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību, sakot [2]: "Mums no pasaules maizes klēts jāpārveidojas par pasaules lielveikalu!" Paredzēts, ka nodevu atcelšanas ietekmē vērojamais ieņēmumu kritums valsts budžetā tiks kompensēts ar ražošanas un eksporta pieaugumu un lielākiem peļņas nodokļa ieņēmumiem.

2. Valūtas ierobežojumu atcelšana

Iepriekš pārvērtētā nacionālās valūtas peso vērtība pēc valūtas ierobežojumu noņemšanas tūlītēji samazinājās par tuvu 30%. Tas bija labvēlīgi lauksaimniecības produktu eksportētājiem, kuriem importa īpatsvars ražošanā ir zems.

Eksporta ienākumu straujš pieaugums kopā starptautisko investoru uzticēšanos jaunajam ekonomikas kursam, kas ļāva aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū un vienoties par valūtas mijmaiņas līgumu ar Ķīnu, bija centrālās bankas rezervju "spilvens".

Turklāt šoreiz brīvi peldoša valūtas kursa režīma ieviešanas laikā iepretim iepriekšējās valdības veiktajām devalvācijām Argentīna baudīja tirgus dalībnieku uzticamību skaidri paustajai politikas maiņai atvērt un reformēt ekonomiku, līdz ar to neradīja paniku.

Atceroties iepriekšējās valdības laikā vispārēji slikto noskaņojumu investēt cieši kontrolētajā ekonomikā kopā ar izolāciju aizņemties ārvalstu tirgos un seklo iekšzemes finanšu sistēmu, ne banku, ne uzņēmumu, ne mājsaimniecību sektorā nebija bažas par valūtas kursa negatīvo ietekmi nacionālās valūtas vērtības samazināšanās dēļ, pie tam parādsaistības bija zemas.

3. Budžeta deficīta mazināšana

Būtisks izaicinājums Argentīnai bija apņemšanās samazināt budžeta deficītu. Ja iepriekšējā valdība printēja naudu, lai segtu budžeta deficītu, un tas kurināja inflāciju, tad jaunā valdība bija apņēmības pilna deficītu mazināt. Lai arī jaunā valdība uzsāka fiskālo konsolidāciju uzreiz un izlēmīgi, tomēr iespēja aizņemties deva laiku uz reformām vērstai budžeta deficīta samazināšanai.

Caurskatāmas vidēja termiņa plānošanas ieviešana, stingra fiskālo izdevumu kontrole, tostarp valsts sektorā nodarbināto skaita pārskatīšana un samazināšana, kā arī enerģijas subsīdiju ierobežošana ļaus pakāpeniski sasniegt fiskālos mērķus, vienlaikus nodrošinot arī mērenus fiskālos stimulus – tādus kā, piemēram, nodokļu sloga mazināšana nodarbinātajiem un jaunajām investīcijām un pabalstu palielināšana trūcīgajiem.

4. Atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos

Neskatoties uz nepatīkamo vēsturi ar 8 defoltiem jeb parādu neatmaksāšanas reizēm, valdībai ir izdevies pārliecināt investorus par "šoreiz citādu" Argentīnas virzību. Liels panākums bija Argentīnas iespēja atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, tomēr aizņemšanās likme ir augstāka nekā citām reģiona valstīm – tātad par parādu būs jāmaksā vairāk.

 

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes
Avots: Reuters

 

5. Enerģijas subsīdiju atcelšana

Sagaidāms, ka negatīvās sekas – inflācijas kāpums un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās, ko izraisīja valūtas vērtības samazināšanās un enerģijas subsīdiju atcelšana, - iegrožos uzticami definētie inflācijas mērķi.

Tomēr Argentīnā šķērslis ir opozīcijas rokās esošās arodbiedrības, kuru ambiciozās prasības var veicināt algu – cenu inflācijas spirāli. Tas gala rezultātā nenāk par labu nevienam, arī algu saņēmējiem.

Centrālā banka valūtas kursa stabilizēšanai un inflācijas iegrožošanai sākotnēji iedarbināja monetārās politikas instrumentu - paaugstināja procentu likmi.

 

Pārmaiņu rezultāti

Jaunā ekonomikas politikas kursa pārmaiņu augļi vēl nav ienākušies. 2016. gadā jūtamas arī iepriekšējās valdības politikas izraisītās nesabalansētās ekonomikas vājums, un joprojām vērojama ekonomikas lejupslīde, pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm 1.8% iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums.

2016. gada otrajā pusē valdība iedarbināja mērenus fiskālās politikas stimulus un centrālā banka mazināja politikas procentu likmi. Tomēr ekonomikas atkopšanās ātrums neapmierina arī valdību. Sagaidāms, ka 2017. gadā izaugsme atjaunosies (tuvu 3%). Taču šāds ekonomikas iznākums ir trausls – prognozes balstās uz investīciju aktivitātes atjaunošanos, savukārt uz šīm prognozēm būvējas investoru ticība Argentīnai. Tāpēc būtiski ir trauslo uzticamību uzturēt ar secīgi veiktu nākamo nepieciešamo reformu iedarbināšanu.

 

Dienaskārtībā arī strukturālās reformas

Argentīnas valdība ir uzsākusi strukturālās reformas ar prioritāti pārvaldības un pretkorupcijas politikas jomās. Šie nepārprotamie traucēkļi investīcijām un uzņēmējdarbībai Argentīnā bija acīmredzami - tie daudzu gadu garumā atspoguļojušies arī starptautiskos valstu salīdzinājumos.

Piemēram, pēc Pasaules Bankas rādītājiem 20 gadu laikā pārvaldības jomā situācija Argentīnā būtiski pasliktinājusies. Tā ir tālu no attīstīto valstu standartiem, bet likumdošanas kvalitātes, likumdošanas spēka un korupcijas novēršanas rādītājos Argentīnas rādītāji ir būtiski pasliktinājušies un nozīmīgi atpaliek no Latīņamerikas vidējiem rādītājiem.

 

2. attēls. Valsts pārvaldības rādītāji, 2016

Valsts pārvaldības rādītāji, 2016

Avots: Pasaules Banka

Tālāk daži konkrētāki piemēri, kas jau ir uzsākts. Valdība stiprina valsts institūcijas, skaidri nosakot to lomu un atbildību, tostarp ir nodrošināta centrālās bankas operacionālā neatkarība, kā arī reformēta nacionālā statistikas aģentūra, kas tagad nodrošina uzticamus statistikas datus. Tas palīdz lēmumu pieņemšanā gan valdībai, gan potenciālajiem investoriem. Infrastruktūru projektu publisko iepirkumu procedūras ir padarītas caurspīdīgas, turklāt tiek pārskatīta jau esošo projektu kvalitāte, apturēti iesāktie ekonomiski nepamatotie projekti.

Valdība pakāpeniski vienkāršo nodokļu sistēmu (piemēram, iepriekš bija 35 dažādu veidu nodokļi, bet 15 no tiem deva vien 1% no IKP ieņēmumus [3]).

 

Viegli zaudēt, grūti atgūt – tā ir uzticamība

Argentīnas piemērs parāda, cik ātri var zaudēt uzticamību un cik grūti ir to atgūt. Pat krasi mainot ekonomikas politikas kursu un uzsākot strukturālās reformas, investori ar ilgtermiņa ieguldījumiem ir nogaidoši. Tā tas vērojams arī Argentīnā. Lai gan dažādu sektoru ārvalstu kompāniju pārstāvji kopš jaunās politikas ir izrādījuši interesi par apmēram 30 mljrd. ASV dolāru investīcijām [4], 2016. gada 9 mēnešos ir ieplūdušas investīcijas tikai 1.3 mljrd. ASV dolāru apmērā. Argentīna ilgus iepriekšējos gadus cieta no investoru – gan iekšzemes, gan ārvalstu - neuzticības, un salīdzinājumā ar attīstības valstīm investīciju līmenis ir ievērojami zemāks.

 

3. attēls. Investīcijas (% no IKP)

 Investīcijas (% no IKP)

Avots. Starptautiskā Valūtas fonda datubāze

 

Lai arī liels sasniegums ir Argentīnas spēja atgriezties finanšu tirgos, taču to veicina īpaši zemo likmju periods Eiropā, un līdz ar to investoru meklējumi pēc peļņas. Investoru dotā uzticamība arī maksā dārgāk nekā valstīs ar labākiem vēstures ierakstiem.

Skaidrāki uzņēmējdarbības vides nosacījumi jau izpelnās darboties gribošu uzņēmēju uzticamību (iepretim iepriekš būtiskajiem ierobežojumiem, piemēram, valūtas ierobežojumi, eksporta nodevas, korupcija, u.tml.). 

Jaunā prezidenta ievēlēšana jau ir iedzīvotāju sniegta uzticība kredītā. Taču, lai valsti veidotu starptautiski atvērtu un konkurētspējīgu, ir bijuši jāpieņem arī īstermiņā nepopulāri lēmumi.

Iepriekšējā valdība aizstāvēja populistiskas sociālās labklājības programmas un protekcionisma politiku. Ar to tā izpelnījās daudzu argentīniešu mīlestību, bet uzņēmēju un investoru neuzticību, līdz ar to lēnām virzot pašapmierinātībā ieslīgušo ekonomiku tuvāk krīzei. Šādu ekonomiku prezidents Makri saņēma mantojumā un pat ar makroekonomikas politikas kopuma iedarbināšanu ekonomika nokļuva recesijā ar augstu inflāciju.

Iedzīvotāju uzticamība varētu nākt lēni, jo dzīves uzlabojumi nav vēl jūtami. Tomēr līdz ar starptautiski uzticamas statistikas publicēšanu ir atklāta iepriekšējās valdības manipulēšana ar politiski delikātiem statistikas datiem par nabadzību – 32% iedzīvotāji dzīvo zem nabadzības sliekšņa iepretim iepriekšējās valdības paustajiem 5%. Cerams, ka tas iedzīvotājiem liek pārvērtēt iepriekšējās valdības manipulācijas un gaidāmos jaunās valdības sperto soļu rezultātus.

 

Rezumējot - kāpēc Argentīna varētu būt šoreiz citāda Argentīna

Tas, kas Argentīnas viena gada veikumā izceļams, ir skaidri definētie mērķi un vienlaikus ar izšķirīgiem lēmumiem pamanīti būtiskie traucēkļi, kur jāveic strukturālās reformas. Tas ir atzinīgi vērtējams, tomēr ekonomisko reformu ceļš Argentīnā vēl ir tikai sākumposmā – primāri jānodrošina ekonomikas stabilizācija.

Rezultāti nenāk viegli, jo uzticamība jaunai politikai ir atgūstama lēni. Tomēr prezidenta pirms gada izveidotā komanda ir piesaistījusi kompetenču ieplūdi valstī, jo valdības pārstāvju vidū ir profesionāļi, kas atgriezušies dzimtenē pēc pieredzes iegūšanas augsti novērtētos amatos privātajā sektorā ārvalstīs. Profesionāļu skatījums un paveiktais ļauj šoreiz cerēt uz citādu Argentīnu.

 

Izmantotie avoti:

Argentīnas Centrālā banka www.bcra.gov.ar

Financial times www.ft.com

Starptautiskais Valūtas fonds www.imf.org

Pasaules Banka www.worldbank.org

 

[2] Financial Times, 2015. gada 14. decembris

[4] Financial Times, 2016. gada 19. septembris

APA: Bērziņa, S. (2019, 13. nov.). Ceļš uz citādu Argentīnu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1760
MLA: Bērziņa, Santa. "Ceļš uz citādu Argentīnu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1760>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up