06.07.2021.

Cik lielā mērā Covid-19 krīze ietekmējusi tās viskrasāk skarto mājsaimniecību maksātspēju?

Sieviete ar sejas masku sabiedriskajā transportā, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Latvijas mājsaimniecību maksātspēja pandēmijas ietekmē kopumā nav būtiski pasliktinājusies – algu fonds [1] un kopējie uzkrājumi ir pat palielinājušies (1. attēls). Taču Covid-19 krīzes ietekme uz mājsaimniecību finansiālo situāciju bijusi ļoti nevienmērīga – ir mājsaimniecību grupas, kuras skartas būtiski.

1. attēls. Mājsaimniecību noguldījumi un parāds monetārajām finanšu iestādēm (MFI) un līzinga sabiedrībām (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)), mājsaimniecību patēriņa un algu fonda gada pārmaiņas (%)

1. attēls. Mājsaimniecību noguldījumi un parāds monetārajām finanšu iestādēm (MFI) un līzinga sabiedrībām (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)), mājsaimniecību patēriņa un algu fonda gada pārmaiņas (%)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Latvijas Banka.

Pandēmija būtiski ietekmējusi iedzīvotājus, kuriem ir samērā zemi ienākumi, jauniešus un nodarbinātos ar mazu darba pieredzi, galvenokārt ēdināšanas un izmitināšanas, mākslas un izklaides, tūrisma, transporta un individuālo pakalpojumu nozarē. Krīzes visvairāk skarto iedzīvotāju grupas lielums vērtējams aptuveni 17–18% apmērā no visiem 2019. gadā nodarbinātajiem, t.i., nosauktajās nozarēs nodarbinātie 2019. gadā veidoja 17% kopējā nodarbināto skaita. Arī iedzīvotāju vecuma grupas – jaunieši līdz 29 gadiem –, kuriem darbs šajā krīzē tika uzteikts visvairāk, īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā bija līdzīgs - 18%.

Krīzes negatīvā ietekme uz nodarbināto ienākumiem tās visvairāk skartajās nozarēs bijusi ilgstoša un būtiska.

2020. gadā darba algu fonds tūrisma nozarē kritās par 32.5%, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 31.1%, individuālajos pakalpojumos – 13.8%, bet transporta, kā arī mākslas un izklaides nozarē – attiecīgi par 6.9% un 7.0%. Visās krīzes smagāk skartajās nozarēs, izņemot mākslas un izklaides nozari, arī 2020. gada 3. ceturksnī, kad ierobežojumi bija būtiski mazināti, nodarbināto ienākumi bijuši daudz zemāki nekā pirms pandēmijas (2. attēls). Turklāt kopējā darba samaksa pandēmijas otrā viļņa ietekmē visvairāk skartajās nozarēs šā gada 1. ceturksnī turpināja samazināties. Pandēmijas negatīvajai ietekmei esot ilgai un spējai, lielai daļai šajās nozarēs nodarbināto finansiālā ievainojamība kļuvusi augsta un maksātspēja – ļoti atkarīga no valsts atbalsta pasākumiem.

2. attēls. Algu fonda gada pārmaiņas krīzes visvairāk skartajās tautsaimniecības nozarēs (%)

2. attēls. Algu fonda gada pārmaiņas krīzes visvairāk skartajās tautsaimniecības nozarēs (%)
Avots: CSP.

Krīzes smagāk skartajās nozarēs nodarbināto ienākumi bija samērā zemi arī pirms pandēmijas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2019. gadā aptuveni puse izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kā arī citu pakalpojumu nozarē nodarbināto saņēma minimālo vai par to mazāku algu (3. attēls). Pirmkārt, tas nozīmē, ka būtiskai daļai šajā nozarē nodarbināto bija ierobežotas iespējas veidot uzkrājumus un aizņemties jau pirms krīzes [2]. Mazāki uzkrājumi palielina pandēmijas negatīvo ietekmi, jo nav pieejams finanšu drošības spilvens. Otrkārt, tas varētu liecināt arī par augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru šajās nozarēs, kas savukārt mazina tajās nodarbināto iespējas saņemt pietiekamas valsts sociālās garantijas.

3. attēls. Algu fonda gada pārmaiņas un nodarbināto ar atalgojumu, kas nepārsniedz minimālo algu, īpatsvars (%)

3. attēls. Algu fonda gada pārmaiņas un nodarbināto ar atalgojumu, kas nepārsniedz minimālo algu, īpatsvars (%)
Avots: CSP, VID.
* Vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātie.
Nozare "Citi pakalpojumi" ietver datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, sabiedrisko un politisko organizāciju darbību, kā arī dažādus individuālus pakalpojumus. Algu fonda kritumu šajā nozarē kopumā galvenokārt noteica būtiskais algu fonda sarukums individuālo pakalpojumu (t.sk. frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu) apakšnozarē.

Covid-19 pandēmijas apstākļos visvairāk kritās jauniešu nodarbinātība (4. attēls). Periodā no pagājušā līdz šī gada aprīlim vidējais par 30 gadiem jaunāku nodarbināto skaits saruka par 11.7%, savukārt vidējais nodarbināto skaits kopumā – par 3.3%. Tas liecina, ka Covid-19 pandēmijas vistiešāk skartajās nozarēs bijis augstāks jauniešu nodarbināto īpatsvars un ka uzņēmumi sākotnēji darbu uzteica mazāk pieredzējušiem, nesen algotiem darbiniekiem. Strauja valsts atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka atgūšanās no pandēmijas nekā citās valstīs rada emigrācijas riskus pandēmijas vairāk skarto, īpaši gados jauno un mobilo, iedzīvotāju grupās.

4. attēls. Nodarbināto skaita gada pārmaiņas dažādās vecuma grupā (%)

4. attēls. Nodarbināto skaita gada pārmaiņas dažādās vecuma grupā (%)
Avots: CSP.

Plašāks apskats par pandēmijas ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju, to spēju norēķināties par savām kredītsaistībām un kredītu kvalitāti, kā arī valsts atbalsta pasākumu lomu krīzes ietekmes mīkstināšanā pieejams jaunākajā Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes Pārskatā.

[1] Krīzes apstākļos mājsaimniecību kopējās maksātspējas pārmaiņas labāk raksturo algu fonda (vienkāršoti: visu strādājošo kopējās algas) dinamika, nevis vidējās algas pārmaiņas, jo darba algu fonds atspoguļo gan nodarbināto saņemtā atalgojuma, gan nostrādāto stundu skaita pārmaiņas.  

[2] Mazāk turīgo mājsaimniecību uzkrājumu līmeni labi atspoguļo CSP EU-SILC mājsaimniecību aptaujas rezultāti – 2020. gadā vairāk nekā pusei vismazāk turīgo mājsaimniecību kvintiles nebija uzkrājumu. Nākamajā mazāk turīgo mājsaimniecību kvintilē uzkrājumu nebija 40%.

APA: Semjonovs, A. (2021, 24. jul.). Cik lielā mērā Covid-19 krīze ietekmējusi tās viskrasāk skarto mājsaimniecību maksātspēju?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5256
MLA: Semjonovs, Andrejs. "Cik lielā mērā Covid-19 krīze ietekmējusi tās viskrasāk skarto mājsaimniecību maksātspēju?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.07.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5256>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up