Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu regulējuma efektivitātes izvērtējums

• Diskusiju materiāla galvenais mērķis ir izvērtēt valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu regulējuma efektivitāti, analizējot tā ietekmi uz ieguldījumu portfeļu veidošanu un iespējām ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā.
• Pensiju sistēma ir viena no visnozīmīgākajām tautsaimniecības sastāvdaļām, tās regulējums ietekmē gan makroekonomiskos procesus, gan tautsaimniecības darbības rezultātus. Ietekme izpaužas vismaz pa četriem kanāliem: īstermiņa ietekmi uz patēriņu, ilgtermiņa ietekmi uz fiskālo telpu, ienākumu aizstājamību, kā arī ieguldījumiem vietējā tautsaimniecībā.
• Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļi jāiegulda, ievērojot riska mazināšanas, drošības, kvalitātes un likviditātes principus, kā arī ieguldījumu politikai jābūt vērstai uz līdzekļu pieaugumu.
• Primārais riska mazināšanas princips ir aktīvu diversifikācija, ko īsteno, ņemot vērā ģeogrāfiju, uzņēmējdarbības sektorus un citus riska faktorus. Mūsdienās arvien lielāka loma diversifikācijā ir arī alternatīvajiem aktīviem, piemēram, privātajam kapitālam un nekustamajam īpašumam.
• Ieguldījumu drošību nevar uztvert kā pilnīgu riska mazināšanu. Pētījumi rāda, ka jaunākiem cilvēkiem jāuzņemas augstāks risks, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risks pakāpeniski jāmazina, lai ierobežotu tirgus svārstību ietekmi uz izmaksājamo pensijas kapitālu.
• Vairāku ieguldītāju klātbūtne ir būtiska ieguldījumu kvalitātes nodrošināšanai, tā iedarbina pūļa gudrības (wisdom of crowds) principu. Vairāku investoru iesaiste var sniegt pārliecību par citu tirgus dalībnieku viedokli un konkrēta ieguldījuma vērtējumu.
• Likviditāte jāvērtē no diviem aspektiem: iespēja pārvērst ieguldījumu naudā un potenciālie zaudējumi ieguldījuma likvidācijas gadījumā. Lai gan likvīdi aktīvi ir drošāki, nelikvīdi aktīvi bieži vien sniedz nelikviditātes prēmiju – papildu ienesīgumu. Tāpēc pārvaldniekam ir svarīgi sekot likviditātes nepieciešamībai, lai neturētu līdzekļus pārāk likvīdos aktīvos ar zemāku iespējamo ienesīgumu.
• Likumā katram finanšu instrumentam ir noteikti divi limiti: īpatsvara limits, kas nosaka, cik lielu daļu no plāna aktīviem drīkst veidot konkrētais ieguldījums, un koncentrācijas limits, kas nosaka maksimālo plāna aktīvu īpatsvaru konkrētajā ieguldījumā (īpatsvaru no pamatkapitāla, balsstiesīgo akciju skaita, emitēto obligāciju apjoma vai fonda aktīviem). Veidojot portfeli, piemēro zemāko no abiem ieguldījumu ierobežojumiem.
• Tā kā Latvijas kapitāla tirgū kotēto uzņēmumu skaits un to vērtība ir ļoti zema, bet ieguldījumu plānu aktīvu vērtības ir samērā augstas, ieguldījumu iespējas Latvijas kapitāla vērtspapīros ir ierobežotas; to vistiešāk ietekmē koncentrācijas limiti. Jāņem vērā, ka ne visi ieguldījumu plāni var investēt šajos vērtspapīros, jo daži iegulda tikai globālā tirgus indeksos vai ievēro ilgtspējas nosacījumus. Tā kā iespējamie ieguldījumi Latvijas kapitāla vērtspapīros ir tik zemi, tie nenes gandrīz nekādu ekonomisko vērtību nedz pārvaldniekiem, nedz plānu dalībniekiem, jo jāņem vērā arī resursi, kas tiek patērēti, aktīvi vērtējot un analizējot šos ieguldījumus.
• Ieguldījumu ierobežojumi parāda vērtspapīros ir nedaudz brīvāki. Arī situācija Latvijas obligāciju tirgū ir labāka – piedāvājums ir plašāks un kopējā vērtība ir krietni augstāka.
• 2024. gada beigās 7.4 % no VFPS līdzekļiem bija ieguldīti Latvijā, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 20.6 % 2017. gadā. Lai gan ieguldījumu īpatsvars Latvijā ir krietni samazinājies, ieguldījumu absolūtais apjoms nav sarucis.
• Aplūkojot Latvijā veikto ieguldījumu struktūru, secināms, ka nozīmīgākā loma ir ieguldījumiem gan valdības, gan uzņēmumu parāda vērtspapīros. Ieguldījumu akcijās gandrīz nav. Šī tendence pierāda, ka ieguldījumu limiti kombinācijā ar ierobežotām ieguldījumu iespējām būtiski apgrūtina ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.
• Riska faktoru analīze norāda uz vairākiem būtiskiem secinājumiem. Pirmkārt, rezultāti liecina, ka zemāka riska plāni ir pakļauti zemākam tirgus riskam, tādējādi zema riska plāni spēj nodrošināt pensiju ieguldījumu drošību un augstāku uzkrātā kapitāla izmaksu prognozējamību. Otrkārt, uzņēmumu lieluma faktors ir negatīvs gandrīz visiem augsta un vidēja riska plāniem, norādot, ka mazo uzņēmumu ienesīguma prēmija sistēmiski netiek sasniegta. Tas, iespējams, skaidrojams ar ieguldījumu limitu, kas būtiski apgrūtina iespējas investēt zemas kapitalizācijas uzņēmumos. Treškārt, uzņēmumu relatīvās vērtības faktors norāda, ka ieguldījumi ir vairāk vērsti uz straujas izaugsmes uzņēmumiem. Tiem piemīt augstāks pārvērtēšanas risks, radot potenciāli augstus zaudējumus tirgus stresa apstākļos. Šī tendence skaidrojama ar šo uzņēmumu lielo īpatsvaru globālajos tirgos un segmenta straujo izaugsmi pēdējo gadu laikā.

Ir vairāki virzieni, kuros iespējami uzlabojumi VFPS ieguldījumu regulējumā. 

1. Jāpaaugstina koncentrācijas limits kapitāla vērtspapīriem, lai veicinātu ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos. Tas uzlabotu diversifikāciju un ļautu veikt plašākus ieguldījumus Latvijas kapitāla tirgū.
2. Otrs priekšlikums saistīts ar pasīvi pārvaldītiem indeksu plāniem. Pirmkārt, jāpaaugstina maksimāli atļautais ieguldījumu īpatsvars vienā indeksu replicējošā ieguldījumu fondā, lai iegūtu iespējami zemākas darījumu izmaksas. Otrkārt, tā kā indekss un ieguldījumu fondi nav gala ieguldījums, jāievieš praktiska ieguldījumu caurskatāmības (look-through) pieeja. Treškārt, jāpaaugstina īpatsvara limits viena uzņēmuma kapitāla vērtspapīriem un ierobežojums vienas OECD dalībvalsts valūtas īpatsvaram, lai pārvaldnieki, ievērojot ieguldījumu caurskatāmības pieeju, varētu tieši replicēt indeksus. Valūtas pozīciju kontekstā jāsaglabā riska mazināšanas un ieguldījumu drošības princips – tuvojoties pensijas vecumam, riski jāmazina.
3. Jāpalielina investīciju iespējas alternatīvajos ieguldījumos, lai dažādotu ieguldījumu plānu piedāvājumu un veicinātu diversifikāciju. Tostarp jāpalielina ieguldījumu limiti un jāļauj pārvaldniekiem tieši ieguldīt šajās aktīvu klasēs bez fondu starpniecības.

• Lai gan ieguldījumu limiti ierobežo pārvaldnieku iespējas ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, valsts fondēto pensiju ieguldījumu regulējuma reforma nebūs pietiekama, lai attīstītu vietējo kapitāla tirgu. Jāīsteno koordinēta rīcība kapitāla tirgus attīstībai, lai sasniegtu pilnīgu VFPS investīciju potenciālu. Tas nodrošinātu gan efektīvu un ilgtspējīgu pensiju kapitāla uzkrāšanu, gan vietējās tautsaimniecības izaugsmi.
• Primārais pensiju sistēmas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu nākotnes pensiju. Šī mērķa sasniegšanai ir iespējami uzlabojumi VFPS ieguldījumu regulējumā. Taču, lai sistēma sniegtu labākos iespējamos rezultātus nākotnes pensionāriem, jāņem vērā arī citi pensiju sistēmas dizaina elementi, piemēram, iemaksu likmes, izmaksu fāze un sabiedrības finanšu pratība.