Mājsaimniecību kredītu sloga vērtējums: ko vēsta VID apkopoto ienākumu datu savienošana ar Kredītu reģistra datiem 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu par aizņēmēju ienākumiem un Kredītu reģistra datu par aizņēmēju saistībām analīze rāda, ka vairākumam kredītņēmēju, kam 2024. gadā izsniegts mājokļa kredīts, parāda slogs nav pārmērīgi liels. Uzmanības vērts gan ir kāds cits aspekts, proti, trūkst datu par daļas mājokļa kredītu ņēmēju ienākumiem. Starp jauno mājokļa kredītu ņēmējiem tie ir 5.7 %, bet kopējā esošajā mājokļa kredītu portfelī šādu aizņēmēju īpatsvars ir augstāks – 11.6 %.

Papildus tam daļai aizņēmēju ienākumi ir kredīta apjomam un procentu likmei mazticami zemi, piemēram, 2.3 % no jauno mājokļa kredītu apjoma izsniegti aizņēmējiem, kuru neto ienākumi kopā ar līdzaizņēmēju un galvotāju ienākumiem nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Kopējā banku sektora mājokļa kredītu atlikumā šādu kredītu ir gandrīz divreiz vairāk – 4.3 %. Šādu īpatsvara pieaugumu var skaidrot ar vairākiem iemesliem, tostarp ar to, ka persona gūst ienākumus, kas netiek ietverti analīzē iekļautajos ienākumu datos (piemēram, no algota darba citā Eiropas Savienības (ES) valstī, no darbības mikrouzņēmumu nodokļa režīmā vai no atsevišķiem pabalstiem), vai aizņēmēji nākamajos gados pēc kredīta saistību uzņemšanās, iespējams, samazina deklarēto ienākumu līmeni (atgriežas ēnu ekonomikā). Visvairāk aizņēmēju ar mazticami zemiem ienākumiem ir kredītiem, kas izsniegti līdz 2007. gada beigām.

Latvijas Banka ir uzsākusi padziļinātu mājsaimniecību aizņēmēju maksātspējas analīzi, apvienojot no VID regulāri saņemtos datus par fizisko personu aizņēmēju gada ienākumiem un Latvijas Bankas Kredītu reģistra datus par šo personu saistībām. Šajā rakstā atspoguļoti mājokļa kredīta ņēmēju maksātspējas 2024. gadā analīzes rezultāti, koncentrējoties uz zemu ienākumu guvēju kredītņēmēju kopu, kā arī izvērtētas ienākumu datu uzskaites nepilnības un to iespējamie iemesli. Kopumā 2024. gada galvenie rezultāti būtiski neatšķiras no 2021., 2022. un 2023. gada datu analīzes rezultātiem, palielinot rezultātu uzticamību.

Neto ienākumu aprēķina metode

VID Latvijas Bankai sniedz datus par aizņēmēju gada bruto ieņēmumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). No bruto ieņēmumiem atskaitot sociālās iemaksas un ienākuma nodokli, Latvijas Banka katram aizņēmējam aprēķina neto ienākumu apmēru:

papildus ņemot vērā dažādu datu avotu specifiku [1]. Datu apstrādes un neto ienākumu aprēķina procesā sadarbībā ar VID tika novērstas uz nelielu aizņēmēju skaitu attiecināmas kļūdas datu uzskaitē.

Apvienojot fizisku personu ienākumu datus ar šo personu saistību datiem, atsevišķi pētītas divas aizņēmēju kopas. Analīze pamatā balstīta uz jauno mājokļa kredītu ņēmēju (to aizņēmēju, kas saistības uzņēmušies attiecīgajā gadā) kopu, bet rezultātu salīdzināšanas nolūkā aplūkota arī visu attiecīgajā gadā esošo mājokļa kredītu kopa.

Lai ņemtu vērā atšķirīgās banku pieejas līdzaizņēmēju vai galvotāju piesaistē mājokļa kredītu izsniegšanas procesā, atsevišķi apskatīti gan aizņēmēju un līdzaizņēmēju kopējie ienākumi, gan aizņēmēju, līdzaizņēmēju un galvotāju kopējie ienākumi. Jāpiebilst, ka 2022., 2023. un 2024. gada jauno mājokļa kredītu datos galvotāju ienākumu pieskaitīšana gandrīz nemaz neietekmē rezultātus.

Datus aprakstošā statistika

Starp jauno mājokļa kredītu ņēmējiem ir neliels īpatsvars personu, par kuru ienākumiem nav datu. VID sniegtajā informācijā nav datu par 5.7 % jauno mājokļa kredītu ņēmēju 2024. gadā, kā arī to līdzaizņēmēju un galvotāju ienākumiem.

Starp visiem mājokļa kredītu ņēmējiem personu bez ienākumu datiem īpatsvars ir divreiz augstāks. VID sniegtajā informācijā nav nekādu datu par 11.6 % visu 2024. gadā esošo mājokļa kredītu ņēmēju, kā arī to līdzaizņēmēju un galvotāju ienākumiem. Tikai 17.1 % no tiem ir 65 gadu vecas vai vecākas personas (48 % šīs vecuma grupas personu ir aizņēmēji, bet 52 % – galvotāji). Vēl 0.4 % personu ienākumi norādīti ar 0 vai tukšu vērtību (sk. 1. attēlu). Mājokļa kredīta ņēmēju bez datiem par to ienākumiem īpatsvars un šī īpatsvara atšķirība starp esošajiem un jaunajiem aizņēmējiem ir diezgan līdzīga arī 2021., 2022. un 2023. gada datos.

Turpmākā analīze veikta individuālo mājokļa kredītu līmenī. Tas ir, ņemot vērā, ka mājokļa kredītam var būt vairāk nekā viens aizņēmējs, analīzē apkopota informācija par katra kredīta visu aizņēmēju ienākumiem. Šādā griezumā kredītu, kuru aizņēmējiem nav datu par to ienākumiem, ir mazāk, nekā apskatot aizņēmēju ienākumus neatkarīgi no tā, vai tiem ir kopīgs kredīts (2024. gada datos attiecīgi 4 % no jauna izsniegtajiem kredītiem un 5.3 % no visiem esošajiem mājokļa kredītiem), jo līdzaizņēmēju esamības gadījumā ir mazāka varbūtība, ka tiem visiem vienlaicīgi trūks datu par to ienākumiem.

Papildus tam 2.3 % jauno mājokļa kredītu pēc apjoma un 2.5 % pēc to skaita izsniegti aizņēmējiem ar mazticami zemiem ienākumiem – no 0 līdz 500 eiro neto mēnesī [2]. Daļai šo aizņēmēju ar mazticami zemiem ienākumiem vienīgie ienākumi pārskata periodā ir bijuši no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtie pabalsti. Vēl 2.2 % kredītu pēc apjoma un 9.5 % pēc to skaita izsniegti aizņēmējiem ar neto ienākumiem no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Kopumā aizņēmējiem ar mazticami zemiem ienākumiem no jauna izsniegto mājokļa kredītu apjoma īpatsvars lielāko banku vidū būtiski neatšķiras (sk. 2. attēlu).

Visu mājokļa kredītu atlikumā to kredītu īpatsvars, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi, ir gandrīz divreiz augstāks. Attiecīgi kredīti, kuru aizņēmējiem neto ienākumi ir no 0 līdz 500 eiro mēnesī, veido 4.3 % visu mājokļa kredītu pēc atlikuma un 4.9 % pēc to skaita, bet kredīti, kuru aizņēmējiem neto ienākumi ir no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, – attiecīgi 4 % un 7.7% (sk. 3. attēlu).

Mājokļa kredītu, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi, augstāku īpatsvaru mājokļa kredītu atlikumā daļēji skaidro kredīti, kas izsniegti līdz 2007. gada beigām. Šie kredīti veido arvien mazāku daļu (ap 14 % no kopējā mājokļa kredītu atlikuma 2024. gada beigās), bet starp tiem ir daudz augstāks kredītu, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi, īpatsvars (sk. 4. attēlu). Līdz 2007. gadam banku kreditēšanas politika bija ievērojami liberālāka un mājokļa kredītportfelis strauji auga. 

Ienākumu apmēra ticamību aizņēmējiem ar zemiem ienākumiem vājina arī tas, ka šiem aizņēmējiem izsniegti vidēji lielāka apjoma mājokļa kredīti nekā aizņēmējiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem. (sk. 5. attēlu). Neskaitot šos aizņēmējus ar ienākumiem līdz 500–750 eiro mēnesī, rezultāti kopumā ir intuitīvi pamatoti: jo augstāki ienākumi, jo vidēji lielāka apjoma kredīti tiek izsniegti. Starp bankām pastāv zināmas atšķirības, ko daļēji izskaidro dažādas mājokļa kredītu struktūras. Bankām, kas aktīvāk izsniedz mazos (parasti nenodrošinātos) mājokļa kredītus, vidējais mājokļa kredītu apjoms ir zemāks.

Nodrošinātiem mājokļa kredītiem vidējais apjoms ir augstāks, kā arī ir skaidra pozitīva sakarība starp ienākumiem un vidējo kredītu apjomu tiem aizņēmējiem, kuru ienākumi nav mazticami zemi. Šie kredīti 2024. gadā veidoja 88 % no kopējā no jauna izsniegto mājokļa kredītu apjoma (sk. 6. attēlu). Rezultāti par aizņēmējiem ar zemiem ienākumiem joprojām ir pretēji gaidītajam, tas ir, tiem izsniegti vidēji lielāka, nevis, kā būtu sagaidāms, mazāka apjoma mājokļa kredīti nekā aizņēmējiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem. Attiecīgi nevar secināt, ka aizņēmējiem ar zemiem ienākumiem tiek izsniegti tikai nenodrošināti kredīti (ar augstāku procentu likmi).

Parāda sloga vērtējuma rezultāti

Lielākajai daļai jauno mājokļa kredītu ir samērā konservatīva kredītu apjoma un aizņēmēja gada neto ienākumu attiecība (loan-to-income jeb LTI). Absolūti lielākajai daļai jaunu kredītu (80 % apjoma ziņā un 89 % skaita ziņā) LTI [3] rādītājs nepārsniedz koeficientu 4 (sk. 7. attēlu). Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītriska pārvaldīšanas noteikumiem līdzīgam, bet konservatīvākam kopējā parāda un gada ienākumu attiecības rādītājam (debt-to-income jeb DTI) [4] vispārīgā gadījumā jābūt zemākam vai vienādam ar koeficientu 6 [5]. Minētajos noteikumos paredzēts, ka atkāpes no uz aizņēmējiem vērsto instrumentu prasībām (tostarp DTI) nedrīkst pārsniegt 10 % no iestādes fiziskajām personām no jauna piešķirto kredītu apmēra. 2024. gadā no jauna izsniegtajos mājokļa kredītos LTI rādītājs pārsniedza koeficientu 6 mazāk nekā 10 % kredītu (9.7 % no šo kredītu apmēra un 7.5 % no to skaita [6]).

Izslēdzot kredītus, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi (līdz 500 eiro mēnesī [7]), LTI pārsniedz koeficientu 6 visai nenozīmīgai daļai jauno mājokļa kredītu – 4 % no to kopējā apjoma un 1 % no to skaita. Šajā gadījumā LTI nepārsniedz koeficientu 4 vēl lielākai daļai kredītu – attiecīgi 85 % un 96 % (sk. 7. attēlu).

Aizņēmējiem ar zemiem ienākumiem kopumā ir ievērojami augstākas pievienotās procentu likmes, visticamāk, tāpēc, ka šo aizņēmēju kredītrisks varētu būt augstāks. Piemēram, aizņēmējiem ar zemākiem ienākumiem izdevumi par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem kopumā veido nozīmīgāku daļu no kopējiem ienākumiem, tādēļ nepieciešamības gadījumā viņiem bieži ir ierobežotākas iespējas samazināt savus izdevumus. Lai gan kopumā ienākumu un pievienoto procentu likmju sakarība ir visai izteikta, līdzīgi kā pārējos rādītājos arī šeit izceļas kredīti, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi, – šiem kredītiem ir zemākas pievienotās procentu likmes nekā kredītiem, kuru aizņēmēju ienākumi ir nedaudz augstāki (sk. 8. attēlu.).

Dati un to nepilnību iespējamie iemesli

Aizņēmēju ienākumu datu avoti ir gada ienākumu deklarācijas, darba devēja ziņojumi, kā arī paziņojumi par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Attiecīgie datu avoti par atsevišķām personām var ietvert nepilnīgu informāciju, ja persona gada ienākumu deklarāciju par attiecīgo gadu iesniegusi vai koriģējusi pēc datu nodošanas Latvijas Bankai [8].

Ienākumu dati var būt nepilnīgi, arī ja personai ir ienākumi, kuri gada ienākumu deklarācijā nav jādeklarē. Fiziskai personai ir tiesības nesniegt gada ienākumu deklarāciju par ar nodokli neapliekamiem ienākumiem (piemēram, dāvinājumiem vai valsts obligāciju procentu maksājumiem), ja to kopsumma gadā nepārsniedz 10 000 eiro. Deklarāciju atsevišķos gadījumos ir tiesības nesniegt arī par algota darba ienākumiem ārvalstīs, piemēram, ja tie gūti par darba pienākumu veikšanu citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī [9].

Nepilnīgi ienākumu dati var būt arī gadījumos, ja persona saņem pašvaldību izmaksātus atbalstus, par kuriem informācija nav iekļauta datu avotos.

Gadījumos, ja personai nav tikusi aprēķināta darba samaksa, taču vienlaikus personas darba attiecības ir saglabātas, tās ienākumi datu avotos tiek norādīti ar vērtību 0, piemēram, ja persona devusies bezalgas atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

Papildus tam VID Latvijas Bankai sniegto datu avoti neiekļauj informāciju par mikrouzņēmuma nodokļu maksātāju ienākumiem. Piemēram, 2022. gadā Latvijā kopumā (ieskaitot personas bez kredītsaistībām) kā vismaz vienu dienu aktīvas šī nodokļa režīma maksātājas bija reģistrētas 10.6 tūkst. fiziskās personas. Datu avoti neiekļauj arī informāciju par samazinātās patentmaksas maksātāju ienākumiem – 2022. gadā Latvijā kopā bija 1.3 tūkst. personas, kuras vismaz vienu dienu bija reģistrētas kā šīs patentmaksas maksātājas.

Secinājumi

Trūkst datu par daļas jauno mājokļa kredītu ņēmēju ienākumiem, vai to ienākumi neatbilst kredīta apjomam un procentu likmei. Ņemot vērā Kredītriska pārvaldīšanas noteikumos noteiktās prasības [10] un banku praksi vērtēt aizņēmēja ienākumus pirms mājokļa kredīta ņemšanas, šāds rezultāts, visticamāk, skaidrojams ar ienākumu datu nepilnībām. Tai skaitā starp aizņēmējiem ar mazticami zemiem ienākumiem var būt tādas personas, kas gada ienākumu deklarāciju iesniegušas vai papildinājušas pēc datu nosūtīšanas Latvijas Bankai, vai arī šo aizņēmēju ienākumi ir no avotiem, kas nav pilnvērtīgi atspoguļoti Latvijas Bankai sniegtajos datos, piemēram, tie gūti citā ES valstī vai no darbības mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Lai mazinātu šo nepilnību, Latvijas Banka ir rosinājusi grozījumus sadarbības līgumā ar VID, lai iegūtu datus arī par vēlāk iesniegtajām vai aktualizētajām gada ienākumu deklarācijām.

Daļai mājokļa kredīta ņēmēju ienākumi kļūst mazticami zemi nākamajos gados pēc mājokļa kredīta saņemšanas. Dati par visu esošo mājokļa kredītņēmēju ienākumiem lielākajās bankās rāda, ka pēc kredīta saņemšanas būtiski palielinās gan aizņēmēju īpatsvars ar kredīta apjomam un procentu likmei neatbilstošiem (mazticami zemiem) ienākumiem, gan aizņēmēju īpatsvars bez datiem par to ienākumiem. Arī šo rezultātu vismaz daļēji var skaidrot ar datu nepilnībām. Taču, ņemot vērā nozīmīgo aizņēmēju ar mazticami zemiem ienākumiem un aizņēmēju bez ienākumiem īpatsvara pieaugumu esošajā kredītportfelī, nevar izslēgt iespēju, ka aizņēmēji nākamajos gados pēc kredīta saistību uzņemšanās tiek nodarbināti ēnu ekonomikā vai uzsāk nelegālu nodarbinātību.

[1] Darba devēju ziņojumos iekļauti dati par personas kopējām (gan darba ņēmēja, gan darba devēja) veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Lai nodalītu tikai darba ņēmēja iemaksu apmēru, pieņemts, ka aizņēmējs attiecīgajā gadā ir darba ņēmējs, kas neatrodas soda izciešanas laikā un nav kapitālsabiedrības valdes loceklis vai pašnodarbināta persona (tādējādi aizņēmēja veikto iemaksu darba ņēmēja daļas īpatsvars nav atšķirīgs no pārējo darba ņēmēju pašu iemaksas daļas īpatsvara), un veic iemaksas atbilstoši attiecīgā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmēm.

[2] Šeit un turpmāk šajā rakstā apskatīti aizņēmēju, līdzaizņēmēju (gadījumā, ja kredītam ir vairāk nekā viens aizņēmējs) un galvotāju kopējie neto ienākumi. Šie kopējie neto ienākumi turpmāk rakstā vienkāršojot saukti par aizņēmēju ienākumiem. 2024. gada jauno mājokļa kredītu datos kredītu, kuru aizņēmējiem ir mazticami zemi ienākumi, īpatsvars banku sektorā kopumā ir teju nemainīgs, ja tiek aplūkoti tikai aizņēmēju un līdzaizņēmēju ienākumi.

[3] LTI šajā sadaļā ir atspoguļots, summējot aizņēmēju un galvotāju ienākumus, tomēr galvotāju ienākumu pieskaitīšana būtiski neietekmē rezultātus.

[4] Ja attiecīgais mājokļa kredīts ir vienīgais aizņēmēja kredīts, tad LTI un DTI rādītāji ir vienādi.

[5] Ja DTI rādītājs pārsniedz koeficientu 6, aizņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šādā gadījumā kredīta piešķiršana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad aizņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DTI rādītāja līmenim. Kopš 2024. gada sākumā ir ieviests atvieglojums arī energoefektīviem mājokļiem, paredzot, ka šajā gadījumā DTI rādītājam jābūt zemākam vai vienādam ar koeficientu 8.

[6] Ja šie kredīti ar LTI virs koeficienta 6 tiktu attiecināti pret kopējiem no jauna izsniegtajiem mājokļa kredītiem fiziskajām personām, īpatsvari būtu zemāki.

[7] Nav vienotas definīcijas mazticami zemu ienākumu apmēram mājokļa kredītu ņēmējiem. Šajā rakstā par robežvērtību izvēlēti 500 eiro mēnesī neto izteiksmē.

[8] Piemēram, saskaņā ar VID apkopoto statistiku 13 % no visām iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām par 2022. gadu bija iesniegtas vai precizētas laika periodā no 2023. gada 16. augusta līdz 2024. gada 28. martam.

[9] Detalizētākai informācijai skatīt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta septīto daļu. https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli

[10] T. sk., nosakot DTI un DSTI griestus, sk. https://likumi.lv/ta/id/348613-kreditriska-parvaldisanas-noteikumi