Ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozares: ražošana Latvijā

Latvijas ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozares ir mazas pēc apjoma, bet lielas pēc nozīmes un potenciāla

Kā iepriekšējā globālai un Eiropas situācijai veltītajā rakstā secināju, ķīmijas un plastmasas/gumijas produktu ražotāji ir svarīgs zobrats visu citu nozaru darbības nodrošināšanā (izejmateriāli, palīgvielas, komponentes, minerālmēsli u.c. vajadzības), savukārt iedzīvotāju veselības uzturēšana nav iedomājama bez farmācijas. Bet cik tās ir nozīmīgas tieši Latvijas tautsaimniecībai? Ķīmiskos, farmaceitiskos un plastmasas/gumijas produktus ražojošās nozares kopumā nodrošina 1.4 % no kopējās tautsaimniecības pievienotās vērtības (1. attēls) jeb 10 % no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Daudz vai maz? Nav daudz, tomēr nav arī nieks. Turklāt farmācija ar krietnu pārsvaru ir nozare ar visaugstāko produktivitāti visu apstrādes rūpniecības (arī kopumā visas tautsaimniecības) nozaru klāstā (12. attēls jaudu noslodzei un ražīgumam veltītajā rakstā), tātad bez farmācijas nozares jau tā bēdīgā produktivitātes aina Latvijā izskatītos vēl drūmāka. Un arī ķīmijas nozare produktivitātes līknēs ir sākusi uzrādīt sparīgu pieaugumu (2. attēls), cerēsim, ka šis kāpums saglabāsies noturīgs. Savukārt plastmasas un gumijas ražošanas produktivitāte vidēji ir zemāka un nav arī manāmi izaugsmes asni, drīzāk – vājināšanās. Visām šīm nozarēm, neraugoties uz vietējā tirgus sacensību rezultātiem, ir vērojama prāva atpalicība no Eiropas vidējiem rādītājiem un vēl jo prāvāka no Eiropas līdervalstu sekmēm.

Salīdzināšana gan nav tik vienkārša. Laika gaitā kopējie Eiropas Savienības (ES-27) valstu farmācijas un ķīmijas nozaru dati ir ieguvuši apzīmējumus "N/A" vai "-" datu tabulās, t.i., lielo kompāniju konfidencialitātes dēļ daudzu valstu datos ir tukšas ailes. Tomēr ar dedukcijas metodi, ievērojot arī iepriekšējo periodu produktivitātes līmeņus, secināms, ka tā vidēji ir ļoti augsta salīdzinājumā ar citām nozarēm. Vairāku valstu (piemēram, Īrijas) kopējais apstrādes rūpniecības sniegums (kura aprēķinā statistiķi iekļauj arī konfidenciālās nozares) ir krietni labāks, nekā to parāda publiski atklātās pārējās nozares, tātad šo kopējo deķi uz augšu velk tieši konfidenciālo nozaru augstā pievienotā vērtība.

Vēl viens detalizētāks datu skats iegūstams, izmantojot starptautiskās tirdzniecības datus. Kā secināju iepriekšējā globālajai un Eiropas situācijai veltītajā rakstā, ES-27 šo nozaru produkcija ir ar pozitīvu neto eksportu, un tikai ķīmiskās izejvielas vairāk tiek importētas (galvenokārt no Ķīnas). Latvijas situācija ir būtiski atšķirīga, pilnīgi visās produktu grupās Latvija importē vairāk nekā eksportē (3. attēls), tajā skaitā farmaceitiskos produktus, kur Latvijai ir lielākā eksporta ekspozīcija šajā nozaru ietvarā (4. attēls).

Eksports uz Krieviju joprojām ir jaudīgs

Ja reiz lūkojam ārējās tirdzniecības datus, tad jāielūkojas arī eksporta valstu lokā. Jau iepriekšējā rakstā pieteicu neērto tēmu – šo nozaru vēsturiski lielo eksportu uz Krieviju. Vai situācija ir mainījusies? Atbilde – nē, eksports uz Krieviju mazinājies tikai plastmasas un gumijas produktiem; Latvija turpina brangi eksportēt ķīmiskos (galvenokārt parfimēriju un kosmētiku) un farmaceitiskos produktus. Un nē – naudas izņemšana no agresorvalsts ekonomikas (sak’ to nevar izlietot citām vajadzībām, tostarp ieročiem) nav pietiekams arguments, lai šo eksportu uzturētu. Ja Krievijas iedzīvotājs nekādā veidā nejūtas traucēts uzturēt ierasto dzīves veidu, tad nav arī gana motivēts pieprasīt valstī pārmaiņas. Krietni nozīmīgāks arguments ir, ka farmaceitiskie produkti un medicīniskās preces ir būtiskas civiliedzīvotāju dzīvības un veselības nodrošināšanai, tāpēc tās nav ieteicams iekļaut sankciju režīmos. Tomēr atzīšos, ka sakošļāt un norīt arī šo argumentu man personīgi ir grūtības.

Jā, protams, tās ir darba vietas un samaksāti nodokļi valsts budžetā, un nudien ticu, ka šajās nozarēs (īpaši te domājot farmāciju) jaunus noieta tirgus atrast ir grūti un ilgi, ņemot vērā spēcīgo regulējumu un nepieciešamās visu veidu atļaujas, bet nav īsti cita ceļa, kā nodrošināt vērtībās balstītu uzņēmējdarbību.

Kas ierobežo izaugsmi – pieprasījuma vai darbinieku trūkums, vai citi aspekti?

Ja runājam par noieta tirgu ierobežojumiem, tad ir īstais brīdis ieskatīties uzņēmumu noskaņojuma rādītājos un noskaidrot, kas ir būtiskākie šķēršļi darbības nodrošināšanai. Bieži farmācijas uzņēmumu vizītēs ir dzirdēts, ka viens no galvenajiem "pudeles kakliem" ir kvalificēta darbaspēka trūkums, turklāt runa ir ne tikai par atbilstošām zināšanām, bet arī citām rakstura īpašībām – pacietību, īpašu rūpību un pedantisku tīrību u.tml, tāpēc darbinieku piesaiste nemaz nav tik vienkārša, kā varētu domāt, vērtējot salīdzinoši augstās algas. Tomēr ražotāju noskaņojuma aptaujas rāda, ka problēmas ar darbaspēka piesaisti vidēji ir zemākas nekā tautsaimniecībā kopumā. Un priekšplānā tomēr spēcīgāk izvirzās nepietiekams pieprasījums, proti, pieprasījums ilgākā periodā ir nozīmīgāks un svārstīgāks ražošanu ierobežojošais faktors nekā darbaspēks – 7. un 8. attēlā ar nolūku saglabātas vienādas y skalas, kas vieglāk ļauj vizuāli salīdzināt, kurš no faktoriem tiek biežāk norādīts kā ražošanu ierobežojošs.

Ekonomisko ciklu un ierobežojošo faktoru sakarības saglabājas atbilstoši tautsaimniecības pārmaiņām kopumā – straujākas izaugsmes periodos ražošanu vairāk sāk ierobežot darbaspēks, bet vājākos cikla posmos – pieprasījums. 

Protams, šie nav vienīgie ierobežojošie faktori, tie turklāt var būt ļoti specifiski konkrētiem uzņēmumiem. Piemēram, uzņēmumu apmeklējumos ir dzirdēts par ļoti atšķirīgu pašvaldību attieksmi, kas var spēlēt lielu lomu ražotņu veidošanas un paplašināšanas fāzēs.

Latvijā nozaru kodolu veido daži lieli uzņēmumi

Konkrētu uzņēmumu stāsti ir svarīgi, lai labāk izprastu norises nozarēs, tāpēc tradicionāli ieskatos arī nozaru lielāko uzņēmumu sarakstā. 9. attēlā apkopoti ķīmijas, farmācijas un plastmasas/gumijas produktu pieci lielākie ražotāji pēc apgrozījuma. Saraksta pirmajā vietā ir SIA "Bio-Venta", kas ražo biodīzeļdegvielu, rapšu raušus lopbarībai, farmaceitiskās kvalitātes glicerīnu un kālija sulfātu kā minerālmēslojumu. Uzņēmums arī piedāvā naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus, iespējams, šī joma ir kuplinājusi apgrozījumu (kas gan pa gadiem ir ļoti svārstīgs), vienlaikus saglabājoties pieticīgam darbinieku skaitam.

Divi smagsvari farmaceitisko produktu ražošanā jau vēsturiski ir AS "Grindeks" un AS "Olpha" (bijušais "Olainfarm"). Sarakstā izmantoti atsevišķu uzņēmumu dati, nevis visas grupas konsolidētie rādītāji – ja lūkotu visas grupas apgrozījumu un nodarbināto skaitu, tad pārsvars būtu vēl iespaidīgāks. Latvijas mērogam šie ir gandrīz  milži, tiesa, aptuveni 100 reižu mazāki par iepriekšējā rakstā aplūkotajiem globālajiem farmācijas milžiem.

AS "Grindeks" ir pakāpeniski un apņēmīgi attīstījusies – paplašinājusi kā produktu, tā eksporta tirgu loku. Vienlaikus AS "Olpha" īpašnieku strīdu dēļ izaugsme ilgstoši bija apgrūtināta, tomēr uzņēmumam ir izdevies noturēt samērā stabilu apgrozījumu. Darbinieku skaits gan pakāpeniski ir samazinājies, bet tas var būt saistīts ne tik daudz ar darbības sašaurināšanu, kā ar ražošanas modernizāciju, automatizāciju un efektivitātes paaugstināšanu.

Plastmasas un gumijas produktu ražošanā uzņēmumi vidēji ir mazāki (divi lielākie nesasniedz 300 darbinieku robežu), un to darbības pamatā galvenokārt ir specializācija, procesu kompetence un klientam pielāgoti risinājumi. Piemēram, SIA "Evopipes" fokusējas uz augstas efektivitātes polimēru cauruļu sistēmām ar inženiertehniski sarežģītāku pieeju. Savukārt AS "ITERUM" izmanto tehnoloģiski sarežģītu pārstrādes procesu. Arī citi pārstāvji ir ar savu īpašo specializāciju. Vēl starp interesantiem piemēriem, kas iezīmē milzum daudz specializāciju virzienu, var minēt 2025. gada Eksporta un inovācijas balvas nominantu SIA "AM Craft", kas piedāvā lidaparātu iekšējās apdares detaļas, izmantojot 3D printēšanas tehnoloģijas. Šīs detaļas paģēr stingru aviācijas nozares sertifikācijas prasību ievērošanu, tātad arī spēja nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām var būt konkurences priekšrocība.

Kā redzams, Latvijā šo nozaru kodolu veido daži lieli uzņēmumi, un tā kā nozaru ekosistēma nav plaša un dziļa visās apakšjomās, tad izaugsmes ceļš drīzāk ved caur specializāciju, nevis caur plaša pielietojuma un standartizētu produktu masveida ražošanu. Virziens ir līdzīgs jau Eiropas valstu pieredzē balstītajiem secinājumiem, tomēr mērogs, protams, krietni mazāks – tātad Latvijai vēl vairāk jāfokusējas uz specifiskiem nišas produktiem, vēl vairāk jākoncentrējas tehnoloģiski sarežģītākiem produktiem, lai kompensētu visas izejmateriālu un komponenšu izmaksas.

Kuras varētu būt perspektīvākās produktu jomas un attīstības virzieni? 

1. Specializēti ķīmiskie, farmaceitiskie un plastmasas/gumijas produkti, īpaši izmantojot sadarbības iespējas lokālos centros. Farmācijā Latvijai jau ir uzņēmumi, eksporta tirgi un uzkrāta kompetence, ir sasniegts augsts ražīgums, bet joprojām ir iespējas to kāpināt, savukārt ķīmijas nozare tikai uzsāk spert straujākus soļus ražīguma celšanā. Eiropas valstīs liels spēks farmācijā un ķīmijā nāk no klasteru iespējām, koncentrējot zināšanas, ražošanas ķēdes vienuviet. Lai  gan Latvija atrodas relatīvi tālu no lielajiem klasteriem (Īrijas, Šveices), tomēr tā ir ES saime ar spēcīgu regulatīvo bāzi, augstu kvalitātes latiņu un "Ražots Eiropā" vizītkarti. Tas sniedz zināmus konkurētspējas bonusus. Turklāt ir vērts izmantot klasteru ideju arī lokālākā mērogā. Rīga un Olaine ir divas ķīmijas un farmācijas citadeles – Rīgā mīt "Grindeks", savukārt Olainē atrodas vismaz divi spilgti nozares pārstāvji – "Olpha" un "Pharmidea", turklāt pilsētai ir arī dziļš vēsturiskais mantojums kā ķīmiski farmaceitiskās rūpniecības centram un, kā liecina uzņēmēju pieredze, atšķirībā no Rīgas arī pretimnākoša attieksme pret šo nozaru uzņēmumiem. 
2. Biorafinēšana un bioresursu, īpaši koksnes, ķīmija. Šis noteikti ir viens no aktuālākajiem nākotnes virzieniem, kur Latvijai ir iespējas izmantot koksnes un citus bioresursus daudz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, bet tas prasa kapitālieguldījumus, apņēmību iet jaunas taciņas un laiku. Ja visas zvaigznes sastāsies un visi šķēršļi tiks pārvarēti, tad pēc pieciem gadiem būs arī redzamas pārmaiņas lielāko nozaru uzņēmumu sarakstā, jo ražošanu būs uzsākusi biorafinēšanas rūpnīca "Fibenol", kas beidzot piešķirs jaunu mērogu koksnes ķīmijas jomā. Cieši turu īkšķus par izdošanos!
3. Zaļā ķīmija un ilgtspējīgas tehnoloģijas. Ilgtspējīgas ražošanas prakse vairs nav tikai modes lieta, tā kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu. Nozares uzņēmumu darbību arvien vairāk ietekmē gan vides regulējums, gan enerģijas cenas, gan klientu un investoru prasības. Tas nozīmē, ka priekšrocības būs tiem ražotājiem, kuri spēs samazināt resursu patēriņu, emisijas un piesārņojumu, vienlaikus attīstot efektīvākas, drošākas un tehnoloģiski modernākas ražošanas metodes. Tas nozīmē gan efektīvākas sintēzes metodes, gan mazāk bīstamu šķīdinātāju izmantošanu, gan precīzāku resursu kontroli, gan videi un veselībai mazāk kaitīgu produktu ražošanu u.tml. 

Tāds ir izveidojies mans redzējums par šo nozaru potenciālu, bet vai nozarēm ir savs plāns? Vai ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozarēm ir stratēģija?

Šī jautājuma pārdomās man daudz nācās izmantot "it kā" un "varbūt". Farmācijai it kā ir sava stratēģija. Kāpēc "it kā"? Jo publiski to neatrodu. Ir pieejami trīs slaidi infografikas formā un dažas rindkopas ziņu portālā LETA 2025. gada 28. maijā par tapušo stratēģiju (Latvijas farmācijas nozares attīstības stratēģija 2025-2035), ko izstrādājusi Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZRA) sadarbībā ar AS "Olpha", AS "Grindeks", SIA "Pharmidea", Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu.

Tā kā pilnu stratēģiju neatrodu, tad nāksies iztikt ar šo samērā skopo informāciju. Par to – pirmā doma radās, ka ziņā un infografikā lasāmās tēzes šķiet ļoti vispārīgas. Tomēr ir divi mērķi ar precīzāku iezīmējumu – apgrozījumu plānots audzēt līdz 1.5 miljardiem eiro, un panākt mērķi "100 grūti atdarināmi produkti 100 tirgos".

Stratēģijā galvenie balsti ir samērā loģiski: eksportspēja, efektivitāte un inovācijas. Ir arī sadalījums īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa uzdevumos, plus atsevišķi iezīmēta valsts loma finansēšanā, regulējumā, zinātniskajā kapacitātē un cilvēkkapitālā. Fiksēti arī "pudeles kakli": salīdzinājumā ar līderēm valstīm produktivitāte ir zemāka, trūkst ķīmijas tehnoloģiju un farmācijas speciālistu, arī ķīmijas eksāmena un studiju dati rāda vāju cilvēkkapitāla bāzi. Tātad problēmu diagnoze ir, bet kā jau visās stratēģijās grūtākais un teju neiespējamais ir rast risinājumus un izvirzīt skaidrus mērķus.

Par skaitliskajiem mērķiem, cik tie izskatās ambiciozi?

1. "Stratēģija paredz vairāk nekā piecu gadu laikā panākt apgrozījuma pieaugumu no 400 miljoniem eiro līdz 1.5 miljardiem eiro". Plānotais palielinājums izskatās iespaidīgs. Vai tas ir iespējams? Gan jau nozarei ir plāns, lai gan es tik iespaidīgus ražošanas jaudu divkāršošanas un trīskāršošanas plānus neesmu publiski dzirdējusi. Ja šajās aplēsēs iekļautu arī topošo ķīmijas produktu pārstāvi biorafinēšanas rūpnīcu "Fibenol", kas sola uzsākt ražošanu ap 2030.gadu, tad tas jau iedotu krietni lielāku mērogu. Tēzēs pieminētās jomas (biotehnoloģijas, tradicionālā ķīmija, fotoķīmija, elektroķīmija) nudien mudina prātot par plašāku nozaru ietvaru, tomēr pieminētais nozares sākotnējais apgrozījums un stratēģijas izstrādātāju loks liek palikt pie tikai zāļu ražotāju ietvara.
2. Stratēģijas formula "100 grūti atdarināmi produkti 100 tirgos". Produktu un tirgu diversifikācijas virziens droši vien ir aktuāls teju ikvienai nozarei, grūti atdarināmo produktu skaitu grūti novērtēt, man nav pieejami tādi dati, tomēr intereses pēc ieskatījos eksporta valstu sarakstā – farmaceitisko produktu eksporta valstu skaits jau tagad pārsniedz 100 ar drošu rezervi. Iespējams, ka te ir domāti stabili un/vai tikai grūti atdarināmo produktu tirgi. Nezinu, kā nozares šo definē, tomēr mērķa sasniegšanas izvērtēšana šķiet šādās interpretācijās pārāk elastīga. Lai kā arī nebūtu, 100 labi izklausās svētku komplektā ar 100 produktiem. Tomēr es rosinātu mainīt stratēģijas vēstījumu uz "100 produkti 100–1 tirgos" – ar akcentu uz mērķi mazināt ekspozīciju Krievijā. Šis zilonis telpā vismaz pieejamajā skopajā informācijā par stratēģijas saturu nav pieminēts, tomēr mēs jau iepriekš secinājām, ka tas telpā (lasi: eksportā) ir un ir samērā labi barots. 

Kas man šajās tēzēs pietrūkst – ilgtspējības akcenti, ir pieminēta ilgtspējīga pētniecības politika, bet formulējums ir vispārīgs un vairāk izklausās pēc pētniecības sistēmas noturības. Netieši ar ilgtspējību vēl var sasaistīt vairākus virzienus: efektivitātes uzlabošanu, jaunas un uzlabotas tehnoloģijas, ražošanas un zinātnes infrastruktūras modernizāciju, nākotnes tehnoloģijas, kā arī cilvēkkapitāla attīstību. Savukārt tas, kas ilgtspējības tēmās šķistu aktuālāks – energoefektivitāte, emisijas, notekūdeņu piesārņojums, farmaceitisko vielu ietekme uz vidi, aprites ekonomika, "zaļā ķīmija", piegādes ķēžu īsināšana, antibiotiku rezistence – šajā publiskajā aprakstā neparādās. Kopumā rodas secinājums, ka šajā stratēģijā priekšplānā ir ražošanas apjomu izaugsme – straujāk un vairāk, bet bez skatījuma – ilgāk, veselīgāk, videi draudzīgāk, resursu taupīgāk.

Vai skaitlisko mērķu precīzāks iezīmējums, ilgtspējības loma, visi iztrūkstošie precizējumi ir atrodami pilnajā stratēģijā? Varbūt jā, varbūt nē, varbūt kādreiz pilnā stratēģija ieraudzīs publiskās vides dienasgaismu un atbildes tiks sniegtas. Ilgtspējības lomai būtu jābūt pamanāmākai, tāpēc tai veltīšu atsevišķus rakstus šajā rakstu ciklā. Ja ekonomiskajā loģikā un saimnieciskās darbības organizēšanā globālā līmenī ķīmisko un plastmasas produktu nozarēs bija daudz kopsakarību, savukārt farmācijas stāsts nozīmīgi atšķīrās, tad ilgtspējības jautājumos ķīmisko produktu un farmācijas nozares ir līdzīgākas, savukārt plastmasas un gumijas izstrādājumi visā to dzīves ciklā ir apjomīga un atšķirīga joma, tāpēc ilgtspējības jautājumos ļaušu ķīmijai un farmācijai draudzēties vienā rakstā, bet plastmasas un gumijas produktu nozares ilgtspējas jautājumiem – noslēdzošajā cikla rakstā.