Kāpēc saruka Latvijas eksports uz ASV – vai vainīgi tarifi?

Lai izvērtētu ASV tirdzniecības politikas ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vispirms jāaplūko šī tirgus nozīme Latvijas eksportā. ASV ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem, tomēr Latvijas eksporta struktūra uz šo valsti būtiski atšķiras no eksporta uz daudzām citām valstīm. Nedaudz vairāk kā puse no Latvijas eksporta uz ASV veidojas pakalpojumu sektorā, kas pēdējos gados ir kļuvis arvien nozīmīgāks. Kā redzams 1. attēlā, lielāko īpatsvaru eksportā uz ASV veido informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumi, kas atspoguļo Latvijas uzņēmumu specializāciju augstas pievienotās vērtības pakalpojumos. Papildus nozīmīgu lomu spēlē arī transporta pakalpojumi, savukārt preču eksportā dominē koksnes izstrādājumi un mehāniskās ierīces.

Jāuzsver, ka ASV ieviestie tarifi attiecas tikai uz preču tirdzniecību, savukārt pakalpojumu eksportu tie tieši neskar. Tā kā Latvijas eksportā uz ASV nozīmīgu īpatsvaru veido pakalpojumi, tarifu ietekme uz kopējo Latvijas eksportu uz ASV ir ierobežota.  Tomēr preču eksportā tarifu ietekme var izpausties caur cenu un maržu pielāgošanos, kas savukārt ietekmē pieprasījumu un uzņēmumu konkurētspēju. Līdz ar to turpmākajā analīzē galvenā uzmanība pievērsta preču eksportam uz ASV.

Cik atšķirīgi no Latvijas kopējā eksporta mainījās eksports uz ASV? 

Latvijas eksports uz ASV 2025. gadā attīstījies atšķirīgi no kopējās eksporta dinamikas. 2. attēlā redzams, ka līdz 2025. gada vidum eksporta uz ASV un kopējā (izņemot ASV) eksporta tendences gandrīz sakrita. Bet no gada vidus iezīmējās skaidra atšķirība – eksports uz ASV sāka samazināties, savukārt kopējais eksports saglabājās samērā stabils. "Atbrīvošanas diena" jeb diena, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu starptautiskās tirdzniecības tarifu ieviešanu, bija 2025. gada 2. aprīlī, kas ir arī 2. ceturkšņa sākums un sakrīt ar brīdi, kad eksports uz ASV sācis lejupeju. Vienlaikus jāņem vērā, ka pirms tarifu ieviešanas uzņēmumi tiecās paātrināt eksportu, cenšoties realizēt piegādes vēl pirms jauno tarifu stāšanās spēkā. Šāds efekts (frontloading) īslaicīgi palielināja eksportu 1. ceturksnī un pastiprināja vēlāk novēroto kritumu.

Bet rodas jautājums, vai pie vainas eksporta samazinājumam uz ASV nav uz šo valsti eksportēto preču grozs un vai to pašu preču eksports nav krities arī  uz citām valstīm? 3. attēlā redzams, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir "jā, bet nē”, jo lielākais samazinājums eksportā uz ASV ir dažās preču grupās – koksnei, optikas iekārtām un ķīmiskajiem produktiem –, savukārt eksports uz citām valstīm šajās grupās gandrīz nav mainījies. Jāpiemin, ka gan uz ASV, gan uz citām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm audzis minerālā kurināmā eksports, taču tas lielākoties ir reeksports. Kopumā redzams, ka tirdzniecība ar ASV ir krietni mainījusies 2025. gadā un tendence ir pretēja eksportam uz citām valstīm. Tas liecina, ka eksporta kritums uz ASV drīzāk nav saistāms ar plašām globālā pieprasījuma svārstībām, bet to ietekmējuši tieši ASV tirgum raksturīgi faktori, tostarp izmaiņas tirdzniecības politikā.

Ja šo pašu apskatām nevis no eiro vērtības datiem, bet gan no fiziskā apjoma (mērīts kilogramos), tad aina nedaudz pamainās. Eksporta apjomi uz ASV samazinājās mazāk nekā uz citām valstīm, kā arī mazāk, nekā mērot to ar vērtības datiem. Tas liecina, ka eksporta vērtības kritums uz ASV lielā mērā saistīts ar cenu pārmaiņām, nevis tikai ar eksporta apjomu kritumu. Šis novērojums norāda uz iespējamu cenu pielāgošanos ASV tirgū, ko aplūkosim sīkāk, kā arī rada jautājumus, kā Latvijas uzņēmumi pielāgojās šīm pārmaiņām un kā konkrēto tarifu mehānismi ietekmēja eksportu uz ASV.

Kā mainījās uz ASV eksportējošo uzņēmumu eksporta galamērķu klāsts pēc tarifu ieviešanas? 

5. attēls ilustrē to valstu struktūru, uz kurām eksportē uzņēmumi, kas 2020. – 2024. gadā (katru gadu) ir eksportējuši uz ASV un kuru eksports uz ASV samazinājies 2025. gadā, t. i., uzņēmumi, kuriem ir stabilas tirdzniecības attiecības ar šo tirgu un kuriem ASV tirgus ilgtermiņā ir nozīmīgs. Līdz ar ASV attēlā iekļautas tās valstis, uz kurām šo uzņēmumu eksports 2025. gadā ir pieaudzis.

Redzams, ka eksporta īpatsvars uz ASV 2025. gadā samazinājies aptuveni par trešdaļu. Tomēr šo kritumu ir kompensējis eksporta pieaugums uz tām 10 valstīm, kurās 2025. gadā bija visstraujākais Latvijas eksporta kāpums. Izteiktākais eksporta pieaugums ir uz Vāciju, Lielbritāniju un Itāliju.

Iespējams, ka pieaugums eksportā uz citām valstīm šai uzņēmumu grupai nemaz nav saistīts ar ASV tirdzniecības politiku un ka pieaugums varēja būt novērots arī pirms 2025. gada. Tomēr jāatzīmē, ka vidējais eksporta pieauguma temps uz šiem 10 topa tirgiem 2025. gadā bija par gandrīz 3 procentpunktiem augstāks, salīdzinot ar 2021.-2024. gadā novēroto pieaugumu, kas varētu būt daļēji skaidrojams ar uzņēmumu pārorientēšanos uz drošākiem tirgiem.

Cik liela loma bija atbrīvojumiem no tarifiem?

Donalda Trampa administrācijas pirmajā gadā ieviesto tarifu apjoms bija bezprecedenta. To spilgti ilustrē fakts, ka 2025. gadā ASV tarifu saraksts tika atjaunots 32 reizes, savukārt iepriekšējās administrācijas "aktīvākajā" gadā tas tika pārskatīts vien 12 reizes (attiecībā uz Eiropas Savienību (ES) ieviesto tarifu sarakstu un hronoloģiju var apskatīt 6. attēlā). Vienlaikus ar tarifu ieviešanu ASV administrācija paziņoja arī par izņēmumiem no jaunajām tarifu likmēm. Šie izņēmumi attiecās uz precēm, kas veidoja aptuveni 35 % no Latvijas kopējā eksporta uz ASV. Tarifu kara sākumposmā no būtiskākajām Latvijas eksportētajām precēm šajā sarakstā bija iekļauti vairāki koksnes izstrādājumi, kas formāli atbrīvoja koksnes produktu ražotājus no papildu izmaksām (atšķirībā no citu nozaru, kam piemēroja tarifus, ražotājiem) un teorētiski mazināja ar tirdzniecības konfliktu saistītos riskus.

Tomēr praksē situācija attīstījās citādi – koksnes izstrādājumu eksports uz ASV ievērojami samazinājās tieši pēc tarifu ieviešanas (sk. 7. attēlu). Šo kritumu nevar skaidrot ar nenoteiktību ASV ārējā politikā vien, bet gan arī ar iekšpolitiskām pārmaiņām mežsaimniecībā, proti, mežu ciršanas liberalizāciju, kas samazināja pieprasījumu pēc importētiem koksnes produktiem [1]. Koksnes eksporta uz ASV kritumu var skaidrot arī ar vājāku, nekā iepriekš prognozēts, ASV mājokļu tirgus aktivitāti 2025. gadā, kas izpaudās zemākos mājokļu pārdošanas un būvniecības apjomos [2]. Šī ietekme bija novērojama gandrīz visu 2025. gadu, kad kopējais Latvijas eksports uz ASV saruka, un var uzskatīt, ka šie faktori bija viens no galvenajiem krituma virzītājspēkiem. Par to liecina arī vidējās efektīvās tarifu likmes pārmaiņas 2025. gadā pēc eksportēto preču grupām, kur koksnes produktu vidējās likmes pieaugums bija nedaudz augstāks par 5 procentpunktiem, kamēr lielākajai produktu daļai tas pārsniedza 10 procentpunktu līmeni.

Tarifu kara kontekstā koksnes eksportam uz ASV zīmīgs ir vēl 2025. gada oktobris, kad ASV ieviesa papildu tarifus skujkoku koksnes un zāģmateriālu, kā arī polsterētu koka izstrādājumu importam no visām pasaules valstīm. Šī likme bija noteikta no 10 % līdz 25 %, bet attiecībā uz  ES valstīm tā nedrīkstēja pārsniegt 15 %, par ko vienojās ASV administrācija un Eiropas Komisija nolīgumā 2025. gada jūlija beigās un kas stājās spēkā augustā. Līdz ar likmju starpību ES koksnes produkti kļuva izdevīgāki par tiem, kas līdz tam bija importēti no citām valstīm un pēc tarifu izmaiņām kļuva dārgāki. Tas savukārt varēja izraisīt īslaicīgu Latvijas koksnes produktu eksporta uz ASV pieaugumu. Papildus vispārējām tarifu likmēm un izņēmumiem būtiska loma bija arī sektoru specifiskajiem tarifiem, kuru ietekme uz eksportu bija atšķirīga.

Kāda ietekme ir sektoru specifiskiem tarifiem?

Sektoru specifiskajiem tarifiem pakļauto preču eksports no Latvijas uz ASV 2025. gadā veidoja aptuveni 15 % no kopējā eksporta uz šo tirgu. Šīm precēm piemērotās tarifu likmes bija būtiski augstākas nekā vispārējā tarifu likme, kas bija robežās no 10 % līdz 20 %, izņemot atsevišķus izņēmumus. Tarifi tika attiecināti uz noteiktām produktu grupām, tostarp dzelzs, tērauda un alumīnija izstrādājumiem, automobiļiem un to detaļām, varu saturošiem produktiem, kā arī dažādiem koksnes izstrādājumiem (šie tarifi tika ieviesti gada beigās, līdz ar to šie produkti tiek analizēti kopā ar pārējiem produktiem, kas bija pasludināti kā izņēmumi no tarifiem).

Pretēji gaidītajam, pēc sektoru specifisko tarifu ieviešanas šo preču eksports nevis samazinājās, bet pieauga (sk. 8. attēlu). Līdzīga dinamika bija vērojama arī tarifiem nepakļauto preču segmentā, ko aplūkojām iepriekš. Bez papildu skaidrojuma šāds rezultāts var šķist pretrunīgs. Šajā gadījumā papildu izmaksu sloga dēļ būtu sagaidāms eksporta kritums, tomēr praksē novērots pretējs efekts.

Šo parādību var skaidrot līdzīgi kā īslaicīgo koksnes produktu eksporta kāpumu pēc specifisko tarifu ieviešanas šajā segmentā 2025. gada rudenī. Sektoru specifiskie tarifi tika piemēroti vienādi visām valstīm. Vienlaikus vispārējās tarifu likmes starp valstīm atšķīrās – dažām tās bija augstākas, citām zemākas. Rezultātā, salīdzinot ar valstīm, kurām bija piemērotas augstākas vispārējās likmes, ES, tostarp Latvijas, eksportētāji relatīvi uzlaboja savu konkurētspēju šajās produktu grupās. Pie nemainīgām transportēšanas un kravu apdrošināšanas izmaksām ASV importētāji varēja pārorientēt piegādes no dārgākiem tirgiem uz salīdzinoši lētākiem, kas veicināja importa pieaugumu tieši šajās produktu grupās no Latvijas.

Kā mainījās eksportētie apjomi, salīdzinot ar to vērtību?

Lielāka nepārprotama tarifu ietekme uz Latvijas eksportu uz ASV bija ar sektorspecifiskiem tarifiem aplikto preču grupā, tāpēc aplūkosim to sīkāk. Lielāko pienesumu kopējā eksporta pieaugumā to preču grupā, kurām piemēroti sektorspecifiski tarifi, nodrošināja mehānismi un mehāniskās ierīces, vērtējot pārdotās produkcijas apjomu eiro izteiksmē (sk. 8. attēlu). Šo pieaugumu varēja izraisīt vai nu augstāks pieprasījums pēc attiecīgajām precēm, vai arī cenu kāpums, saglabājoties nemainīgam eksportētās produkcijas fiziskajam apjomam. Ja fiziskais eksporta apjoms palielinās, bet cena par vienību paliek tāda pati vai pat nedaudz samazinās (un apjoms aug ātrāk, nekā cena krītas), tas nozīmē, ka pieprasījums pēc mūsu precēm pieaug neatkarīgi no cenas. Savukārt, ja cena par vienību pieaug, bet eksportētais daudzums nemainās, tas nozīmē, ka Latvijas preces kļūst dārgākas, bet, neraugoties uz to, pieprasījums pēc tām joprojām saglabājas stabils.  Šāds sadārdzinājums var būt skaidrojams arī ar tarifu ietekmi.

ASV muitas dati liecina, ka pieaugumu galvenokārt noteica augstāka gala cena, nevis eksportētā fiziskā apjoma palielināšanās (sk. 9. un 10. attēlu [3]). Tas norāda uz salīdzinoši zemu ASV importētāju cenu elastību un to gatavību turpināt iegādāties pat sadārdzinātās preces, neskatoties uz importa tarifu radītajām papildu izmaksām. Pastāv arī iespēja, ka Latvijas eksportētāji paaugstināja cenas ASV importētājiem, nosakot tās gala vērtību nedaudz zemāku par līmeni, kāds veidotos ASV importētājiem, ja viņi turpinātu iegādāties no līdzšinējiem piegādātājiem, maksājot vēl augstākus importa tarifus. Citiem vārdiem, Latvijas uzņēmumi izmantoja ASV importētāju ierobežotās alternatīvas, piedāvājot augstāku cenu, kas tomēr bija izdevīgāka nekā iepriekšējā piegādes ķēde ASV importētājiem ar tarifiem.

Noslēgumā

No aplūkotās preču eksporta uz ASV dinamikas var secināt, ka Latvijas uzņēmumi ir demonstrējuši izturību pret ar tarifu karu saistītiem šokiem, kas izriet no tiešās tirdzniecības ar ASV. Šo var skaidrot gan ar Latvijas kopējo zemo ekspozīciju pret ASV kā importētājvalsti, gan ar nelielu tādu uzņēmumu skaitu, kuriem ASV ir dominējošā jeb ļoti liela tirdzniecības partnervalsts. Krietni lielāka ietekme uz preču tirdzniecību ar ASV izriet no cēloņiem, kas nav saistīti ar tarifiem. Vienlaikus analīze rāda, ka tarifu ietekme nav viennozīmīga un lielā mērā izpaužas netiešos kanālos, caur cenu pielāgošanos, relatīvās konkurētspējas izmaiņām un uzņēmumu spēju pārorientēt eksportu uz citiem tirgiem. Tas nozīmē, ka, lai gan tiešā ietekme uz Latvijas eksportu uz ASV bija ierobežota, tirdzniecības politikas pārmaiņas ir veicinājušas pārmaiņas eksporta struktūrā. Latvijas uzņēmumu reakcija uz šiem šokiem liecina par salīdzinoši augstu elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem ārējās vides apstākļiem. Tomēr ilgtermiņā šādu tirdzniecības ierobežojumu turpināšanās vai to eskalācija var radīt papildu izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai.

[1] Immediate Expansion of American Timber Production – The White House

[2] https://www.redfin.com/blog/housing-market-year-in-review-2025/

[3] Mēs uzrādām apjomu preču vienību izteiksmē, jo šajās preču grupās eksports šādās mērvienībās veido lielāku daļu no kopējā šo preču grupu eksporta.