04.12.2019.

ECB paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietekme: valstu līmeņa rezultāti

Pētījums 2/2019

Foto: Latvijas Banka

KOPSAVILKUMS

Šajā pētījumā novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātās aktīvu iegādes programmas (PAIP) ietekme uz Latviju un citām eiro zonas valstīm (tālāk tekstā – arī dalībvalstis), kā arī pētīts programmas transmisijas mehānisms. Šim nolūkam izmantoti divi dažādi vektoru autoregresijas (VAR) modeļi, kuri bieži tiek lietoti, lai novērtētu monetārās politikas pasākumu efektivitāti, – bilaterāls strukturālais VAR modelis ar bloka eksogenitāti (BSVAR-BE) un daudzvalstu jaukta šķērsgriezuma globālais VAR modelis ar stohastisko svārstīgumu (MCS-BGVAR-SV). Abi modeļi novērtēti, izmantojot Beijesa metodes. Pētījumā konstatēts, ka PAIP ir ierobežota un vāja ietekme uz Latvijas izlaidi, un šo ietekmi lielākoties radījuši netiešie efekti no citām valstīm. Taču pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP ir bijusi noturīga ietekme uz Latvijas inflāciju eiro vērtības sarukuma dēļ. Attiecībā uz citām dalībvalstīm iegūtie rezultāti liecina, ka ECB aktīvu iegādēm bija lielāka ietekme uz izlaidi valstīs, kurās tika aktivizēts portfeļa pārstrukturēšanas kanāls. Neraugoties uz minēto, pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP transmisija uz inflāciju arī pārējās dalībvalstīs galvenokārt notika ar valūtas kursa krituma starpniecību, nevis ar kopējā pieprasījuma palielināšanās izraisītu spiedienu uz cenu līmeni.

Atslēgvārdi: paplašinātā aktīvu iegādes programma, kvantitatīvā stimulēšana, eiro zona, GVAR, SVAR, Beijesa novērtējums

JEL kodi: C54, E47, E58, F42

APA: Zlobins, A. (2020, 25. jan.). ECB paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietekme: valstu līmeņa rezultāti. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4682
MLA: Zlobins, Andrejs. "ECB paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietekme: valstu līmeņa rezultāti" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.01.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4682>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up