28.03.2024.

Neliels kāpums naudas rādītājos. Vai izaugsmes vēstnesis?

Inflācijai samazinoties līdz pēdējo gadu zemākajam līmenim un nostiprinoties arī zemāku procentu likmju gaidām, Latvijas naudas rādītājos februārī vērojams neliels kāpums.

Pēc vairāku mēnešu sarukuma februārī auguši gan jauno kredītu, gan kredītportfeļa apjomi. Pozitīvajā sektorā nostiprinājušies arī kredītu gada pieauguma rādītāji. Pēc sezonālā samazinājuma janvārī, atsācies arī noguldījumu kāpums, tostarp mājsaimniecību sektorā, kur atjaunojies noguldījumu kāpums arī gada skatījumā. Tas noticis, neraugoties uz noguldījumu procentu likmju kāpuma pierimumu un atkāpšanos no novembrī vērotajiem pēdējo gadu augstākajiem līmeņiem. Acīmredzot reālās darba samaksas pieaugums un pozitīvās reālās noguldījumu procentu likmes stimulējušas noguldītāju iespējas veidot uzkrājumus. Vienlaikus palēninājusies līdzekļu pārvirzīšana uz ieguldījumiem valsts krājobligācijās, kur piedāvātais ienesīgums sācis samazināties. 

Bāzes līmeņa ietekmē kredītu gada pieauguma temps atsāka pieaugt un februārī sasniedza 2.5 %. Tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem gada skatījumā pieauga par 0.7 % un kredīti mājsaimniecībām – par 3.5 % (t.sk. mājokļa kredīti par 2.1 %, patēriņa kredīti – par 19.0 %). Kopējā iekšzemes kredītportfeļa ietvaros samazinājās nefinanšu uzņēmumu īstermiņa, bet auga ilgtermiņa kreditēšana, turpināja augt arī mājokļa un patēriņa kredīti mājsaimniecībām. No jauna izsniegto kredītu apjoms gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājaimniecībām kā februārī, tā arī pēdējos trīs mēnešos kopā bija lielāks nekā atbilstošajos laika periodos pirms gada.  Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 2023. gadā kopumā gan bija par 1.5 procentu punktiem zemāka nekā 2022. gadā – vien 27.7 %. 

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps februārī sasniedza 2.4 %, kas pie pašreizējā inflācijas līmeņa liecina par nelielu reālo uzkrājumu kāpumu. Tostarp mājsaimniecību noguldījumu gada pārmaiņu temps jau divus mēnešus ir pozitīvs (februārī 0.3 %), tiem decembrī – februārī pieaugot par 2.3 % (t.sk. termiņnoguldījumiem par 10.3 %). Paralēli nedaudz mazinājusies uzkrājumu alternatīvas izvietošanas popularitāte – ieguldījumi valdības krājobligācijās pēdējo 3 mēnešu laikā auguši tikai par 8.0 % jeb nepilniem 20 milj. eiro, kamēr iepriekšējos trīs mēnešos par vairāk nekā 60 milj. eiro. Būtiski auguši uzņēmēju noguldījumi – decembrī – februārī un arī gada skatījumā par 5.4 %. Lai gan noguldījumu procentu likmju kāpums apstājies, termiņnoguldījumi joprojām nodrošina relatīvi labu ienesīgumu un to īpatsvars kopējos noguldījumos pēdējo trīs mēnešu laikā audzis par 2.7 procentu punktiem, februārī sasniedzot 23.2 %.

Vai kredītu kāpums būs izaugsmes vēstnesis tautsaimniecībai kopumā? Latvijas tautsaimniecībā izaugsme gan tiek gaidīta pieticīga. Banku sektorā vēl jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, un arī banku gaidas par attīstību tuvākajos mēnešos neliecina par būtiskām pārmaiņām. Arī ģeopolitiskā situācija un banku peļņu ierobežojošie pasākumi diez vai tuvākajos mēnešos stimulēs kreditēšanas aktivitāti. Tomēr, sākoties eiro bāzes likmju samazināšanas ciklam, šī dinamika varētu mainīties uz labo pusi. Šīs pārmaiņas varētu balstīt arī februārī Latvijā novērotie pozitīvie rūpnieku un patērētāju konfidences rādītāji.

Uzkrājumu izvietošana zemākas likviditātes ieguldījumos potenciāli mazina to pieejamību patēriņam, tomēr, reaģējot uz eiro bāzes likmju samazināšanas gaidām un inflācijas pazemināšanos, jau sākušas sarukt noguldījumu procentu likmes: līdz ar to noguldījumi varētu kļūt likvīdāki un tādējādi pieejamāki patēriņam.

 
 
 
 
APA: Purviņš, V. (2024, 17. apr.). Neliels kāpums naudas rādītājos. Vai izaugsmes vēstnesis?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6450
MLA: Purviņš, Vilnis. "Neliels kāpums naudas rādītājos. Vai izaugsmes vēstnesis?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6450>.

Līdzīgi raksti

Up