08.04.2019.

Ekspertu saruna "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?"

Latvijas Banka 8. aprīlī rīkoja ekspertu sarunu "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?", lai kopā ar nozares speciālistiem analizētu Latvijas pensiju sistēmas perspektīvas un spriestu par risinājumiem, kā šodienas trīsdesmitgadniekiem nodrošināt pietiekamus ienākumus vecumdienās.

Ieskatu ekspertu sarunas tēmā sniedz arī Latvijas Bankas ekonomistu Gunta Kalniņa un Oļega Tkačeva raksts Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība.

  • Ieskats ekspertu sarunas saturā

    Latvijā ieviestā triju līmeņu pensiju sistēma tiek uzskatīta par finansiāli ilgtspējīgu, ja vērtē valsts budžeta spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir sociālā ilgtspēja – vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni tiem, kuri pensionēsies pēc 30–40 gadiem?

    Jau pašlaik pensijas apjoms ir samērā neliels, un Latvijā darba ienākumu aizstājamības līmenis pensijas vecumā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Aprēķini rāda, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas nākotnē samazināsies. Pensijas relatīvajai vērtībai vēl sarūkot, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Tāpēc arī teorētiski aprēķinātā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta, tādējādi nepieciešamas reformas.

    Ekspertu sarunā ar nozares speciālistiem analizēsim Latvijas pensiju sistēmas perspektīvas un spriedīsim par risinājumiem, kā šodienas trīsdesmitgadniekiem nodrošināt pietiekamus ienākumus vecumdienās.

    Diskusijā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem.
    •    Vai pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja nozīmē pārtikušas vecumdienas pensionāriem?
    •    Kādi faktori noteiks pensiju apjomu nākotnē?
    •    Kādas ir Latvijas pensionāru izredzes salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu senioru iespējām?
    •    Kā nodrošināt Latvijas pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju?
    •    Kādi ir iespējamie risinājumi, lai nākotnes pensionāriem nodrošinātu pietiekamus ienākumus?

    Ekspertu sarunas sākumā Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs raksturos Latvijas pensiju sistēmu un tās nākotnes perspektīvas, kā arī iepazīstinās ar prognozi, uz cik lielu pensiju var cerēt pašreizējie trīsdesmitgadnieki.

    Pēc tam Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vadīs ekspertu diskusiju par to, kādi risinājumi iespējami un kādi – sabiedrībai pieņemami, lai nākotnes pensionāriem nodrošinātu pietiekamus ienākumus. Diskusijā piedalīsies Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns un Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, "SEB Dzīvības apdrošināšanas" valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.

  • Ekspertu sarunas dalībnieki

    Oļegs TkačevsOļegs Tkačevs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonometrists. Oļega Tkačeva darba pienākumos ietilpst ārējā sektora, konkurētspējas un fiskālās politikas pētījumu veikšana, kā arī līdzdalība makroekonomikas rādītāju prognožu izstrādāšanā.

    Oļegs Tkačevs ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē, bet 2010. gadā, Latvijas Universitātē aizstāvot promocijas darbu "Fiskālās politikas ietekme uz tautsaimniecību", ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu. Darbu Latvijas Bankā viņš sācis 2004. gadā. Oļegs Tkačevs kā nacionālās centrālās bankas eksperts strādājis Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas ģenerāldirektorātā.

    Ingus AlliksIngus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs. Ingus Alliks vairāk nekā 20 gadu strādā labklājības nozarē. Viņš sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pensiju sistēmas izveidē un stiprināšanā un sociālās jomas attīstībā. Kopš 2016. gada Ingus Alliks ir Labklājības ministrijas valsts sekretārs, pirms tam bijis valsts sekretāra vietnieks un Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors. Viņš vadījis starptautisku projektu Azerbaidžānas pensiju sistēmas pilnveidošanai.

    Ingus Alliks Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē. Viņš studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un Juridiskajā fakultātē.

    Pēteris LeiškalnsPēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un nodokļu eksperts. Pēteris Leiškalns bijis Ministru prezidenta ārštata padomnieks sociālajos jautājumos, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Jūrmalas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs.

    Pēteris Leiškalns Latvijas Universitātē ieguvis profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā. Viņš ieguvis arī ārsta palīga profesionālo izglītību un otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību programmā "Sociālais darbs".

    Kristīne LomanovskaKristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, AAS "SEB Dzīvības apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja. Kristīnes Lomanovskas pārziņā ir SEB grupas apdrošināšanas un pensiju joma Latvijā, t.sk. pensiju otrais un trešais līmenis. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu darba pieredze finanšu sektorā gan apdrošināšanas, gan banku darbības jomā.

    Kristīne Lomanovska ieguvusi bakalaura un maģistra grādu matemātikā Latvijas Universitātē un maģistra grādu biznesa vadībā (EMBA) Rīgas Ekonomikas augstskolā, kā arī piedalījusies augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā Vallenberga institūtā Stokholmā.

    Sarunu vada

    Uldis RutkasteUldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Ulda Rutkastes darba pienākumos ietilpst plašs risināmo jautājumu loks, t.sk. makroekonomiskās analīzes un pētniecības organizēšana, priekšlikumu izstrāde ekonomiskās politikas jomā un dalība ekonomiskās politikas debatēs ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām.

    Uldis Rutkaste ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē. Darbu Latvijas Bankā viņš sācis 2002. gadā, pirms tam strādājis Ekonomikas ministrijā. Uldis Rutkaste ir pildījis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecākā padomnieka pienākumus Starptautiskajā Valūtas fondā.

  • Ekonomista Oļega Tkačeva prezentācija

  • Ekspertu sarunas video ieraksts

  • Ekspertu sarunas kopsavilkums

    2019. gada 8. aprīlī Latvijas Bankā pulcējās ekspertu sarunas "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?" dalībnieki – pensiju politikas veidotāji, politiķi, eksperti, pensiju fondu pārvaldnieki, darba devēji un ņēmēji, ekonomisti, citi interesenti.

    Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Guntis Kalniņš ir padziļināti analizējuši Latvijas pensiju sistēmu un tās ilgtspēju (secinājumus skatīt rakstā Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība), un 8. aprīļa sarunas laikā O. Tkačevs prezentēja būtiskākos Latvijas Bankas secinājumus – ne tikai tuva un vidēja, bet arī ilga termiņa skatījumā. 

    Latvijas pensiju sistēma, kas darbojas kopš 2001. gada, ir būvēta pareizi un finansiāli ilgtspējīgi. Taču no sociālā viedokļa tā var kļūt sprādzienbīstama – cilvēku gaidas par pensijas apjomu var izrādīties krietni lielākas par realitāti. Atbilde uz jautājumu "Kāpēc?" ir demogrāfijas, sabiedrības novecošanās tendencēs. Proti, nākotnes pensijas apmēru var raksturot ar darba ienākumu aizstājamības līmeņa rādītāju – pašlaik tas ir ap 40% (ja bruto darba algā pašlaik saņemat 1000 eiro, tad pensija būtu 400 eiro), bet 2060. gadā – jau tikai 24% (no nosacītās nākotnes 1000 eiro bruto algas saņemtu vien 240 eiro). Kāpēc tā? Galvenais faktors ir sabiedrības novecošanās – ja pašlaik uz 100 darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir 37 pensijas vecuma cilvēki (Eiropas Savienībā (ES) vidēji 100 pret 32), 2060. gadā šī attiecība būs jau 100 pret 67 (ES vidēji – 100 pret 52). 

    Latvijas Bankas ekonomists uzdeva jautājumu – kā nodrošināt, lai arī nākotnes pensionāriem saglabātu esošo aizvietojamību 40% apmērā, vienlaikus neapdraudot valsts budžetu un neuzkraujot izmaksu slogu nākamajām paaudzēm? Vēlākā diskusijā sarunas vadītājs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste rezumēja – te nebūs līdzēts ar vienu brīnumnūjiņu, acīmredzami būs jāīsteno vairāki pasākumi un darbību kopums. Būtiski, lai politiķiem būtu apņemšanās veikt šo darbu, kas nedod tūlītēju rezultātu un politiskās dividendes, tomēr būtiski uzlabo nākamo paaudžu dzīvi un valsts potenciālu.

    Kādas ir iespējas? Ja esošā aizstājamības līmeņa saglabāšanas izdevumus segtu no valsts budžeta, tad valsts parāds 2060. gadā sasniegtu 80% no iekšzemes kopprodukta. Ja celtu sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas jau tagad ir augstas, tad tās būtu jāceļ virs 50% - tā ir neiespējama likme. Paliek izvēle no šādiem instrumentiem: 

    • palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamo bāzi, 
    • uzlabot demogrāfisko situāciju, 
    • pensionēšanās vecumu piesaistīt sagaidāmajam mūža ilgumam, 
    • uzlabot valsts fondēto pensiju shēmas darbību, 
    • veicināt uzkrājumus. 

    Būtiski apzināties, ka pensiju vecuma kāpināšanai nepieciešams paveikt mājasdarbus vairākās jomās, proti, veselības aprūpē, pagarinot cilvēka veselīgo un aktīvo darba mūžu, kā arī mūžizglītības jomā, lai vecāka gadagājuma cilvēki var veikt mazāk intensīvus darbus. Patlaban Latvijā veselīgi pavadīto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir tikai 4 gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. 

    Diskusijā politikas veidotāju pārstāvis, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks analizēja iespējas stiprināt pensiju sistēmu, īpaši uzsverot nepieciešamību sinhronizēt pašlaik tik dažādos nodokļu režīmus (pašnodarbinātie, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, autoratlīdzību saņēmēji u.tml.). Valsts atsevišķām nodarbināto kategorijām ir ļāvusi būt ārpus vispārējā nodokļu maksāšanas režīma, kā rezultātā šie cilvēki arī pienācīgi nepiedalās sociālā nodrošinājuma sistēmā un pakļauj sevi nākotnes riskiem. Diemžēl bieži vien cilvēki aizdomājas par sociālajām iemaksām vien tad, kad pavisam tuvu ir brīdis, kad nepieciešams sociālais atbalsts no valsts, proti, pirmspensijas vecumā. Labklājības ministrijā notiek aktīvs darbs, lai risinātu pašnodarbināto personu sociālā nodrošinājuma problēmu, rosinot pārskatīt īpašos nodokļu režīmus. 

    Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijas "SEB dzīvības apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska akcentēja uzkrājumu kultūras veicināšanas lomu – pašlaik vien 25% Latvijas iedzīvotāju sevi sauc par krājējiem, un tas ir stipri par maz. Problēma arī tāda, ka cilvēki par pensijas uzkrājumu veidošanu sāk domāt vien 30 gadu vecumā, bet reāli krāt – 40 gados. Tad jau var būt par vēlu, lai sasniegtu vēlamo pārticības līmeni pēc aiziešanas pensijā. Kā šo situāciju mainīt? Būtiski jau skolas laikā jauniešiem iezīmēt, kā viņu šodienas lēmumi ietekmēs pārticību tālākās dzīves gaitā, un pēc iespējas agrāk jāsāk veidot uzkrājumus pensijai, tā rūpējoties par nodrošinātām vecumdienām. Izglītošanas lomu kā jautājuma atslēgu uzsvēra arī vairāki citi diskusijas dalībnieki, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.

    Lomanovska arī skaidroja pensiju fondu pārvaldītāju rūpes par pārvaldīto līdzekļu sekmīgāku apsaimniekošanu, kas ir aktuāls jautājums sabiedrības uzticības nostiprināšanā pensiju sistēmai. Bez riska nav lielākas atdeves, tāpēc pozitīvi, ka valsts paplašina pensiju fondu turētāju iespējas ieguldīt līdzekļus dažādos finanšu instrumentos, piemēram, akciju tirgū, kas nodrošinātu pensiju ieguldījumu plānu ienesīguma kāpināšanu no pašreizējiem 2-4% līdz vēlamajiem (arī O. Tkačeva aprēķinos iezīmētajiem) 6%. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā, nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga gada rezultātiem. Vēl viens solis pretī efektīvākam fondu pārvaldnieku darbam – pensiju fondu tirgus liberalizācija visas Eiropas mērogā, atverot šo tirgu dažādu valstu spēlētājiem. Diskusijas par to tikai sāktas un Latvijā tiks aktualizētas 25. aprīlī ar Finanšu nozares asociācijas rīkotu sarunu.

    Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai būtiski ir vairāki aspekti, pirmkārt, kāds ir strādājošo skaits un kāds ir pensiju saņēmēju īpatsvars. Svarīgi veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, lai arī politiķiem ir grūti apzināties ieguvumus, kas būs jūtami vien pēc vairākām paaudzēm un daudziem gadiem. Vēl viens risinājums ir produktivitātes veicināšana, ekonomikas struktūru mainot un orientējot uz augstāku pievienoto vērtību. Lai to īstenotu, nepieciešami ieguldījumi izglītības sistēmā, lai jaunieši būtu konkurētspējīgāki darba tirgū. Pašlaik nodokļu sistēma veicina Latviju kā lēta darbaspēka zemi, un tā mēs kopproduktu nevaram pietiekami strauji kāpināt. Tāpat atkal aktualizējies jautājums par minimālajām sociālajām iemaksām, jo pienācīgas pensijas recepte ir divos nostrādātajos gados spēt uzkrāt līdzekļus vienam pensijas gadam.

    Diskusijās ar ekspertu sarunas viesiem demogrāfs Ilmārs Mežs aicināja īpašu uzmanību pievērst ģimeņu ar bērniem atbalstīšanai, tā kāpinot ekonomikas potenciālu. Izdevumi demogrāfijas vajadzībām ierindo mūs ES lejasgalā, tomēr pat pie tik neliela atbalsta palielinājuma, kāds īstenots pēdējo piecu gadu laikā, izdevies palielināt vidējo bērnu skaitu ģimenē no 1.2 uz 1.7. Ģimenes vēlētos audzināt vidēji vismaz 2.5 bērnus, un uz šo mērķi jātiecas. Starp risinājumiem cilvēku aktīvākai iesaistei darba tirgū demogrāfs minēja lielākas saites iedibināšanu starp nākotnes pensiju un atrašanos bezdarbnieka statusā – jāpanāk, lai cilvēks būtu ieinteresēts pēc iespējas mazāk laika pavadīt bezdarbnieku rindās, bet būtu gatavs rauties atpakaļ darba tirgū. Citu valstu pieredze liecina, ka arī selektīva, īslaicīga, sezonāla migrācija varētu būt daļa no iespējamā risinājuma. Tā, piemēram, poļi atrisinājuši cilvēku aizplūdes problēmu pēc ES darbaspēka tirgus atvēršanas – aizbraukušos nu aizstājuši viesstrādnieki no Ukrainas.

    Viens no diskusijas apmeklētājiem, "Latvijas Finiera" vadītājs Uldis Biķis akcentēja, ka nākotnes pensijas apmēru būtiski palielina darbība nevis "ēnu", bet "baltajā ekonomikā". Interesanti, ka "Latvijas Finierī" vidējais atalgojums ir par 20% lielāks nekā vidējā alga valstī, bet pensijas apmērs – divas reizes lielāks nekā vidējā pensija. Šeit tālāki komentāri lieki! 

    Ekspertu sarunas dalībnieku tiešsaistes balsojumā, kurā varēja izvēlēties vienu vai vairākus tīkamākos risinājumus nākotnes pensiju palielināšanai, lielāko atbalstu guva rosinājums veicināt uzkrājumus, kuru kā pieņemamāko risinājumu minēja 59% balsotāju. Tāpat vēlamo pasākumu topā iekļuva ideja uzlabot demogrāfisko situāciju (48%), kā arī palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamo bāzi (ar to domājot ēnu ekonomikas apkarošanu, nodokļu režīmu sinhronizēšanu u.tml.; 37%). Šie virzieni tad arī var kalpot kā ceļa kartes politikas veidotājiem, lai risinātu nākotnes pensiju jautājumu jau tagad, nevis tad, kad tas samilztu par problēmu un sāpīgi ārstējamu augoni.
     

  • Ekspertu sarunas video kopsavilkums

  • Publicitāte pēc ekspertu sarunas

APA: (2019, 22. oct.). Ekspertu saruna "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4425
MLA: "Ekspertu saruna "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4425>.

Komentāri ( 4 )

  • Ainārs Sedlenieks

    08.04.2019 08:49

    Ceru, ka varēs redzēt arī ierakstu.

  • Redaktors

    08.04.2019 08:55

    Labdien, ierakstu plānots ievietot vietnē makroekonomika.lv kopā ar citiem šīs ekspertu sarunas materiāliem.

  • X

    08.04.2019 19:26

    Jautājums I.Mežam. Demogrāfs piedāvā atšķirīgi novērtēt bērna kopšanas laiku atkarībā no saņemtā pabalsta veida. Iznāk, jo lielāks vecāku pabalsts, jo vērtīgāks bērna kopšanas laiks. Ar ko bērna kopšanas laiks (nākamā nodokļu maksātāja audzināšana) atšķiras mātei, kura saņem vecāku pabalstu, no mammas, kura, piemēram, audzina bērnu studiju laikā vai tūlīt pēc tam un vecāku pabalstu nesaņem?

  • Pēteris Leiškalns

    09.04.2019 10:27

    No pamatbudžeta maksātais bērna kopšanas pabalsts visiem vecākiem ir vienāds. Savukārt vecāku pabalsts ir sociālās apdrošināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas ir orientēts nevis tieši uz bērnu, bet uz vienu no vecākiem. To aprēķina atbilstīgi kvalifikācijas periodā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tomēr Meža komentārs nebija par X skarto tēmu, bet pavisam par kaut ko citu - par to, ka sociāli apdrošināts vecāks, kurš kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, zaudē aptuveni 4% no sagaidāmās pensijas. Ja ir divi vai vairāk bērni, tad zaudējums ir proporcionāli lielāks. Tas ir tāpēc, ka valsts par šo vecāku neveic iemaksas no atalgojuma, kāds bija kvalifikācijas periodā, bet gan no daudzkārt zemākas summas. Rezultātā iznāk tā mazliet absurdi - tieši vecāki, kuri dod lielāko pienesumu nākotnes pensiju sistēmas stabilitātei, paši saņem mazākas pensijas.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up