10.05.2023.

Ekspertu saruna "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?". Ieraksts

  • Latvijas Banka
    Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls ekspertu saruna
Foto: Latvijas Banka

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultāti neiepriecina. Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai apkopotais "Finanšu pratības indekss" liecina, ka šajā jomā Latvijā gandrīz nav vērojams progress salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad mūsu valstī tika veikts pirmais šāds pētījums.

2022. gada "Finanšu pratības indekss" parāda uzlabojumus iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un finanšu plānošanas paradumos. Nemainīgi zema saglabājas finanšu plānošana ilgtermiņā: ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas veidošana. Zemākas nekā iepriekš ir iedzīvotāju finanšu zināšanas.

Tas liek uzdot virkni jautājumu: kā uzlabot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izlauzties no viduvējības slazda? Kā panākt, lai Latvijas iedzīvotāji plāno savas finanses ilgtermiņā, spēj par sevi parūpēties, piedzīvojot finanšu satricinājumus? Kā nodrošināt tādu lēmumu pieņemšanu, kuri veicina sabiedrības labklājību?

Ekspertu sarunu moderēja žurnāliste, "Delfi TV" producente Alina Lastovska. Sarunu ievadīja Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše ar prezentāciju par 2022. gada "Finanšu pratības indeksa" rezultātiem un Latvijas Bankas iecerēm finanšu pratības jomā. 

Ekspertu sarunas dalībnieki:

AndrisAndris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, socioloģijas doktors. Pēta mājsaimniecību finanšu uzvedību, uzkrājumu un aizņemšanās kultūru;

KazakaSanta Kazaka, "Skola 2030" mācību satura izstrādes vadītāja, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja;

BērziņšĢirts Bērziņš, "Swedbank" grupas digitālās stratēģijas vadītājs;

AndzelikaAnželika Dobrovoļska, "Luminor" grupas investīciju jomas vadītāja, privāto uzkrājumu un ieguldījumu eksperte;&

AlinaAlina Lastovska, "Delfi TV" producente, žurnāliste ar bagātīgu pieredzi ziņu aģentūrā LETA, žurnālā "Forbes", Latvijas Televīzijā un ziņu portālā "Delfi";

AijaAija Brikše, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja, nacionāla līmeņa finanšu pratības darba grupas vadītāja un Latvijas pārstāve OECD INFE.

Finanšu pratība ir finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības apvienojums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus un panāktu indivīdu labklājību vai labbūtību.  Lai novērtētu, kāda ir iedzīvotāju finanšu pratība, kas ilgtermiņā var uzlabot to labklājību, atbilstoši OECD INFE izstrādātajai metodoloģijai Latvijā tiek apkopots iedzīvotāju "Finanšu pratības indekss".  Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu ne tikai finanšu zināšanās, bet aptver arī uzvedības un attieksmes aspektus dažādās iedzīvotāju grupās.

APA: Banka, L. (2024, 17. apr.). Ekspertu saruna "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?". Ieraksts. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5903
MLA: Banka, Latvijas. "Ekspertu saruna "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?". Ieraksts" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5903>.

Komentāri ( 1 )

  • Aldis
    24.04.2023 22:02

    Lai nu kura, bet Latvijas bankas "ieguldījums" uzkrājumu neveidošanas kultūrā ir nenovērtejams. Paņemiet latu laiku inflācijas un LB parādsaistību, t.i. emitētas naudas masu vienā grafikā. Latvijas banka pat 10+% inflācijas laikā turpināja emitēt jaunus bezseguma latus !

Restricted HTML

Up