12.03.2018.

Eksports ir apņēmības pilns turpināt 2017. gadā labi iesākto

Eksports ir apņēmības pilns turpināt 2017. gadā labi iesākto
Foto: Shutterstock

Parasti janvārim ir raksturīga vājāka ārējās tirdzniecības aktivitāte nekā citos mēnešos, tomēr šogad preču eksportā pozitīvu gada izaugsmi palīdzēja uzturēt iepriekšējo mēnešu diezgan stabilā izaugsme apstrādes rūpniecībā. Labvēlīgi eksportu ietekmēja arī globālo cenu kāpums naftai, dažādām pārtikas precēm, graudaugiem, koksnei un metāliem.

Šā gada janvārī preču eksporta labais sniegums turpināja 2017. gadā aizsākto eksporta izaugsmi, kad preču eksporta vērtība pieauga par 10.1% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Pagājušā gada atzīstamie eksporta rezultāti sasniegti, pateicoties gandrīz visu nozaru eksporta kāpumam. To sekmēja pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās, globālo cenu pieaugums naftai, pienam, gaļai, metāliem u.c. produktiem, kā arī ārējā pieprasījuma nostiprināšanās. Tas nav nekāds pārsteigums, ka pie šādiem nosacījumiem pieauga arī re-eksports, taču pozitīvākais ir tas, ka lielāku eksporta izaugsmi nodrošināja tieši vietējie ražotāji. Tas ārējā tirdzniecībā ļauj savukārt cerēt arī uz turpmākām izaugsmes perspektīvām.

Janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi preču eksporta un importa vērtība ir pieaugusi attiecīgi par 18.1% un 7.9%. Lielākais pozitīvais devums eksporta izaugsmē bija mehānismiem, ko noteica turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju reeksports uz ASV. Janvārī būtiski pieauga arī augu valsts produktu eksports (svaigu un kaltētu pākšaugu eksports uz Ēģipti 11.5 milj. eiro apjomā). Pozitīvu eksporta gada izaugmsi uzrādīja arī citas preču grupas, t.sk., pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, parastie metāli un to izstrādājumi, elektroiekārtas, satiksmes līdzekļi, minerālprodukti un mēbeles.

Preču importa palielināšanos šogad turpinās noteikt investīciju aktivitātes pieaugums, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamība, kā arī iekšzemes privātā patēriņa kāpums. Savukārt augstā uzņēmumu jaudu noslodze arī turpmāk uzturēs nepieciešamību pēc investīcijām. Tāpat kā pagājušajā gadā – arī 2018. gadā būtisku pienesumu preču importa pieaugumā turpinās sniegt avio flotes paplašināšanās. Kā liecina informācija mediju telpā, šā gada februārī Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja astoto Bombardier CS300 lidmašīnu no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem. Plānots, ka šogad līdz gada beigām airBaltic saņems vēl septiņas Bombardier CS300 lidmašīnas un, sākot ar maiju, četras Diamond Aircraft apmācību lidmašīnas, kas paredzētas lidsabiedrības nesen izveidotajai airBaltic Training Pilotu akadēmijai.  

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, Latvijas eksporta attīstības iespējas tiek vērtētas pozitīvi. Lai gan sagaidāmie ražošanas apjomi turpmākajos mēnešos varētu nedaudz samazināties, uzņēmēji tik un tā saredz izaugsmes perspektīvas, jo produkcijas pasūtījumu apjomi, t. sk., eksportam saglabājušies augsti.

Uz stabilu ārējo vidi un ārējā pieprasījuma noturību norāda arī ES kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss. Arī pēdējie dati par investīciju kāpumu apstrādes rūpniecībā norāda, ka nozarē ir iespējas palielināt eksporta potenciālu.

Lai gan gada sākumā vienā no galvenajām eksporta nozarēm – kokrūpniecībā – tika novērots ražošanas apmēru kritums, kas skaidrojams ar pērnā gada janvāra augsto bāzi un mežizstrādei nelabvēlīgiem laika apstākļiem šā gada janvārī, koksnes eksporta vērtība janvārī uzrādīja pieaugumu gan salīdzinājumā ar decembri, gan pagājušā gada janvāri.  Par šīs nozares apņemšanos neapstāties un turpināt izaugsmi arī šogad liecina kokrūpniecības nefinanšu investīciju pieaugums pagājušā gada pēdējā ceturksnī un vairāki investīciju projektu plāni, piemēram, industriālo granulu ražotāja SIA Graanul Invest 2.1 miljonu eiro investīcijas kokskaidu granulu ražošanas līniju pārbūvē,  SIA Baltic Pellets Energy kokskaidu rūpnīcas izveidošanā ieguldot 30 miljonus eiro, SIA Stiga RM bērza saplākšņa rūpnīcas pabeigšana, SIA Kokpārstrāde 98 13.6 miljonus eiro ieguldījums jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanai ražošanā.

Pagājušā gadā aizsākto pozitīvo eksporta izaugsmi apņēmušies turpināt arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji, turpinot iekarot jaunus tirgus un nostiprinot savas pozīcijas jau esošajos. Uzņēmēji arī šajās nozarēs plāno nozīmīgas investīcijas, piemēram, Jēkabpils novadā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Kuziks plāno ieguldīt gandrīz trīs miljonus eiro graudu uzglabāšanas jaudu palielināšanai, pārtikas ražotājs SIA Felici investēs 0.6 miljonus eiro jaunas dabīgo mušļu Graci ražotnes izveidei Ādažos.

Prognozes par 2018. gada pasaules ekonomiku liecina, ka Latvijas ārējā pieprasījuma kāpums būs noturīgs, turpinot labvēlīgi ietekmēt eksportu. Tomēr, ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, algu kāpumu un iepriekšējo gadu zemo investīciju apjomu, eksporta kāpums būs mērenāks nekā 2017. gadā. Viens no izaicinājumiem uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai ilgtermiņā ir darbaspēka trūkums, kas neļauj vairākiem uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu un kavē tālāko attīstību. Arī konkurence ārējos tirgos saglabāsies, līdz ar ko Latvijas eksportētāji turpinās saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem gan preču, gan valstu griezumā. Tas liks uzņēmējiem, meklējot jaunus nišas produktus, joprojām būt modriem un inovatīviem un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.

APA: Pelēce, D. (2024, 26. apr.). Eksports ir apņēmības pilns turpināt 2017. gadā labi iesākto. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4084
MLA: Pelēce, Daina. "Eksports ir apņēmības pilns turpināt 2017. gadā labi iesākto" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4084>.

Restricted HTML

Up