04.06.2021.

Eksports krīzes viļņos buru tur stingri

Kravas auto ar kokmateriāliem, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Šā gada 1. ceturksnī Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē joprojām tika piemēroti stingri ierobežojumi pandēmijas iegrožošanai. Tomēr gan sabiedrībai, gan biznesa procesiem pielāgojoties jaunajai situācijai, ierobežojumu ietekme uz ekonomiku vairs nebija tik būtiska. Arī ekonomikas sentiments Latvijas partnervalstīs kopš gada sākuma uzlabojās un maijā jau bija būtiski labāks par ilgtermiņa vidējo līmeni, kā arī noskaņojuma novērtējumu pirms pandēmijas. Tajā pašā laikā epidemioloģiskā spriedze Latvijas partnervalstīs noplaka, rodot iespējas pakāpeniskai ierobežojumu mazināšanai.

Pieprasījums pēc Latvijā saražotajām precēm un līdz ar to eksports 1. ceturksnī turpināja strauji augt, galvenokārt pateicoties tām pašām nozarēm, kas iznesa pērnā gada krīzes smagumu. Sekmīgi attīstījās arī pakalpojumu eksporta nozares, kuru darbība mazāk atkarīga no pārvietošanās un kontaktēšanās ierobežojumiem.

Preču eksporta vērtība 2021. gada 1. ceturksnī pieauga par 8.2%. Lielākais devums bija “karstajam” koksnes izstrādājumu eksportam, ko dzina uz priekšu liels pieprasījums būvniecības sektorā un ar to saistītais cenu pieaugums. Elektronikas un elektroierīču eksporta vērtības pieaugums turpinājās bez paguruma arī pēc divciparu izaugsmes 2020. gadā. Paātrinājās ķīmiskās rūpniecības produktu eksporta izaugsme, kur liels devums bija farmācijas produktu eksportam. Arī lauksaimniecības produktu eksports turpināja dot būtisku pienesumu, lai gan nozares aktīvā sezona jau ir aiz muguras.

1. ceturksnī preču eksports atvairīja bažas par piegāžu traucējumiem, pieprasījuma vai cenu mazināšanos, kā arī pašu ražošanas jaudu pārslogošanu, vairākās nozarēs augot virs pērn sasniegtā rekordapjoma.

Taču minētie riski paliek, un vismaz daļa no tiem agri vai vēlu liks par sevi manīt.

Pakalpojumu eksporta izaugsmi 1. ceturksnī joprojām bremzēja braucienu un transporta pakalpojumu stagnācija, kamēr citas nozares turpināja veiksmīgi attīstīties. Dažādu saimnieciskās darbības pakalpojumu sniegšana, ko krīze maz ietekmēja, 1. ceturksnī augusi par vairāk nekā 16%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Turpināja augt arī sniegto telesakaru un datorpakalpojumu vērtība.

Joprojām nekāda atkopšanās nav iespējama braucienu un gaisa transporta eksportā, kuru darbību var atjaunot tikai nozīmīga  ierobežojumu atvieglošana.

Citos transporta veidos, kurus papildus ietekmē ilgāka termiņa nelabvēlīgas tendences saistībā ar Krievijas tranzītkravu mazināšanos, sniegto pakalpojumu vērtības kritumam iezīmējās neliels palēninājums, kas varētu liecināt par pandēmijas nelabvēlīgās ietekmes pārvarēšanu.

Preču importa vērtība 1. ceturksnī turpināja palielināties daudz lēnāk, ko ietekmēja traucējumi importā no Apvienotās Karalistes saistībā ar pēc-breksita muitas procedūru ieviešanu, kā arī joprojām zems transporta līdzekļu importa apjoms. Savukārt pakalpojumu importu līdzīgi eksportam nomāca braucienu un gaisa satiksmes stagnācija.

Spēcīgāka preču eksporta ietekmē preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances pārpalikums 1. ceturksnī bija būtiski lielāks nekā pērn atbilstošajā periodā - 1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt kopā ar deficītu ienākumu kontos (2.2% no IKP) 2021. gada 1. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās deficīts 0.7% no IKP apmērā. Ienākumu kontu deficīta pieaugumu galvenokārt noteica ārvalstu investoru peļņas pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturkšņa līmeni, kas vēl nebija krīzes skarts. Šī peļņa galvenokārt tika ieguldīta investoru uzņēmumos Latvijā.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Finanšu kontā 1. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās un finanšu sabiedrību (izņemot monetārās finanšu iestādes) parādsaistību mazināšanos. Turklāt ārvalstu tiešās investīciju apjoms 1. ceturksnī strauji palielinājās un sasniedza 5.4% no IKP, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pēdējos gados ierasts. Investīcijas visvairāk pieauga tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

APA: Kalniņš, G. (2021, 20. jun.). Eksports krīzes viļņos buru tur stingri. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5234
MLA: Kalniņš, Guntis. "Eksports krīzes viļņos buru tur stingri" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5234>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up