14.09.2018.

Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 13. septembra ECB Padomes lēmumiem

Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 13. septembra ECB Padomes lēmumiem
Foto: Shutterstock

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 13. septembra sanāksmē galvenās procentu likmes saglabāja nemainīgas. Tiek sagaidīts, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB, sākot ar 2018. gada oktobri, veiks neto iegādes aktīvu iegādes programmas ietvaros ar mēneša apjomu 15 mljrd. eiro līdzšinējo 30 mljrd. eiro vietā. Tiek sagaidīts, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās ECB vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes decembra beigās tiks pārtrauktas.

ECB prezidents Mario Dragi preses konferencē norādīja, ka saņemtā informācija, to skaitā jaunās ECB speciālistu aplēses, liecina, ka vērojama plaša eiro zonas tautsaimniecības izaugsme un pakāpenisks inflācijas pieaugums. Spēcīgais tautsaimniecības izaugsmes temps apstiprina ECB pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst ECB mērķim, būs vērojama arī turpmākajā periodā un saglabāsies arī pēc neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas izbeigšanas. Vienlaikus pēdējā laikā izteiktākas kļuvušas neskaidrības, kas saistītas ar protekcionisma palielināšanos, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu.

Sīkāk skaidrojot ECB novērtējumu par tautsaimniecības analīzi, ECB prezidents norādīja, ka eiro zonas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.4%. Neraugoties uz nedaudz lēnāku tempu pēc spēcīgā pieauguma 2017. gadā, jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti kopumā liecina par eiro zonas tautsaimniecības plašu izaugsmi. ECB monetārās politikas pasākumi turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu veicina nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo iepriekšējās darba tirgus reformas un darba samaksas pieaugumu. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabils pieprasījums veicina uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpumu. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies globālās aktivitātes pieaugums, stimulējot eiro zonas eksportu.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2018. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2018. gadā būs 2.0%, 2019. gadā – 1.8% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eirosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija aplēsēm reālā IKP kāpuma prognozes 2018. un 2019. gadam koriģētas un mazliet pazeminātas, un to galvenokārt noteicis nedaudz mazāks ārējais pieprasījums.

Attiecībā uz riskiem – tika norādīts, ka ar eiro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski joprojām tiek vērtēti kā kopumā līdzsvaroti. Vienlaikus pēdējā laikā pieauguši riski, kas saistīti ar protekcionisma palielināšanos, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu.

ECB Padomes lēmumi sakrita ar tirgus gaidām. Sākotnējā tirgus reakcija bija vāja, tomēr preses konferences laikā eiro nostiprinājās pret ASV dolāru, kas gan bija lielākoties saistīta ar zemāku, nekā gaidīts, ASV inflācijas datu iznākšanu. Akciju tirgus nedaudz samazinājās, savukārt Vācijas un Francijas obligāciju ienesīgumi nedaudz palielinājās, kamēr Itālijas un Spānijas obligāciju ienesīgumi palika tādos pat līmeņos kā pirms Padomes sēdes. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 25. oktobrī.

EUR/USD

Euribor 3m nākotnes līgums

Eurostoxx 50 akciju indekss

Eurostoxx banks akciju indekss

Vācijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (%)

Francijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (%)

Spānijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (%)

Itālijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (%)

APA: Krongorns, E. (2022, 28. jan.). Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 13. septembra ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4239
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 13. septembra ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.01.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/4239>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up