Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 26. jūlija ECB Padomes lēmumiem

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB līdz 2018. gada septembra beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. eiro. Tiek sagaidīts, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās ECB vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām ECB samazinās neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 mljrd. eiro un pēc tam pārtrauks neto iegādes.

ECB prezidents Mario Dragi preses konferencē teica, ka, lai gan saglabājas būtiska nenoteiktība, īpaši saistībā ar globālo tirdzniecības vidi, informācija, kas pieejama kopš iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes, norāda uz eiro zonas tautsaimniecības stabilu un plašu izaugsmes tendenci. Spēcīgais tautsaimniecības izaugsmes temps apstiprina ECB pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst ECB mērķim, būs vērojama arī turpmākajā periodā un saglabāsies arī pēc neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas izbeigšanas.

Sīkāk skaidrojot ECB novērtējumu par tautsaimniecības analīzi, ECB prezidents norādīja, ka ceturkšņa reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums 2018. gada 1. ceturksnī palēninājās līdz 0.4% (iepriekšējos trijos ceturkšņos – 0.7%). Šī palēnināšanās atspoguļo 2017. gadā vērotās ļoti pārliecinošās izaugsmes sarukumu un galvenokārt saistīta ar vājāku ārējās tirdzniecības stimulu, kas iepriekš bija ļoti spēcīgs. To papildina lielāka nenoteiktība un daži īslaicīgi piedāvājuma puses faktori gan iekšzemes, gan globālā līmenī. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti ir nostabilizējušies un joprojām liecina, ka turpinās spēcīga un plaša tautsaimniecības izaugsme atbilstoši Eirosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm eiro zonai. ECB monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu labvēlīgi ietekmē turpmāks nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo iepriekšējās darba tirgus reformas un mājsaimniecību labklājības pieaugumu. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabilais pieprasījums veicina ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies plaši vērojamais globālā pieprasījuma pieaugums, tādējādi stimulējot eiro zonas eksportu.

Attiecībā uz riskiem – tika norādīts, ka ar eiro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski joprojām tiek vērtēti kā kopumā līdzsvaroti. Tomēr pieaugusi ar globālajiem faktoriem saistītā nenoteiktība, t.sk. pieaug protekcionisma draudi. Turklāt jāseko līdzi ilgstoša paaugstināta finanšu tirgu svārstīguma riskam.

ECB Padomes lēmumi sakrita ar tirgus gaidām. Sākotnējā tirgus reakcija bija vāja, tomēr preses konferences laikā un pēc tās eiro nedaudz pavājinājās pret ASV dolāru. Akciju tirgus nedaudz palielinājās, savukārt obligāciju ienesīgumi samazinājās.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 13. septembrī.