11.09.2020.

Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 10. septembra ECB Padomes lēmumiem

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 10. septembra sanāksmē lēma monetārās politikas nostāju saglabāt nemainīgu.

ECB turpinās veikt parāda vērtspapīru iegādes Pandēmijas ārkārtas aktīvu pirkšanas programmas ietvaros (PEPP) ar kopējo apjomu 1350 mljrd. eiro. Vienlaikus tika arī uzsvērta šīs programmas elastība laikā, pa aktīvu klasēm un jurisdikcijām. Tāpat –  saglabājas nemainīgs neto aktīvu iegāžu un reinvestīciju laiks – attiecīgi līdz 2021. gada jūnija beigām un vismaz līdz 2022. gada beigām.

Attiecībā uz jau ierastāko aktīvu pirkšanas programmu (APP) – tika ziņots, ka neto aktīvu iegādes turpināsies, kā iepriekš plānots ik mēnesi 20 mljrd. eiro apjomā, kā arī līdz šī gada beigām turpināsies pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. eiro apjomā. Savukārt – attiecībā uz procentu likmēm – tika lemts, ka visas galvenās procentu likmes saglabājas nemainīgas. Papildus Padome norāda, ka tā turpinās nodrošināt augstu likviditāti ar refinansēšanas operāciju palīdzību.

Vienlaikus ECB Padome norāda, ka tā joprojām ir gatava ievērot inflācijas mērķa simetriskuma principu un pēc vajadzības koriģēt visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mērķa līmeni, kas ir tuvu, bet zem 2%.

ECB prezidente Kristīna Lagarda preses konferencē norādīja, ka jaunākā saņemtā informācija kopš jūlija sanāksmes liecina par spēcīgu eiro zonas ekonomikas aktivitātes atjaunošanos, kas pamatā atbilst iepriekš gaidītajam, kaut arī aktivitātes līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā pirms koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas. Lai gan apstrādes rūpniecībā aktivitāte turpinājusi uzlaboties, pakalpojumu sektorā kāpuma temps pēdējā laikā nedaudz palēninājies. Atveseļošanās gaita joprojām saistīta ar būtisku nenoteiktību, un tā joprojām lielā mērā ir atkarīga no pandēmijas turpmākās attīstības un ierobežojošo pasākumu sekmēm.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes publiskotais lēmums par monetārās politikas nostājas saglabāšanu nemainīgu sakrita ar tirgus dalībnieku gaidām, tomēr preses konferences laikā teiktais – finanšu tirgos tika vairāk tulkots kā monetāro politiku ierobežojošs signāls.

Pirms ECB sēdes finanšu tirgos aktuālākais jautājums bija par pēdējās nedēļās pieredzēto straujo eiro nostiprināšanos pret ASV dolāru un tā ietekmi uz ECB lēmumiem. ECB prezidente savā ievadrunā norādīja, ka pašreizējos paaugstinātas nenoteiktības apstākļos Padome rūpīgi novērtēs informāciju, tajā skaitā par valūtas kursa norisēm, attiecībā uz iespējamo ietekmi uz inflācijas perspektīvām vidējā termiņā. Savukārt finanšu tirgos kopā ar uz augšu pārskatīto 2021. gada inflācijas prognozi šis signāls tika uzskatīts par vairāk monetāro politiku ierobežojošu. Tā rezultātā īsi pēc preses konferences sākuma eiro strauji nostiprinājās pret ASV dolāru. Finanšu tirgi gaidīja spēcīgāku paziņojumu par eiro ietekmi uz nākotnes monetāro politiku. Vēlāk gan vakarpusē eiro daļu no sava kāpuma zaudēja, tomēr kopumā atradās augstākā līmenī kā pirms ECB Padomes lēmuma publiskošanas un tai sekojošās preses konferences. Vienlaikus gan arī jāpiebilst, ka līdz ar ECB preses konferences sākumu tika publiskoti ASV nodarbinātības dati, kas bija mazliet vājāki, nekā gaidīts, un līdz ar to varēja negatīvi atsaukties uz ASV dolāru.

Starpbanku nenodrošināto aizdevumu Euribor 3 mēnešu nākotnes darījumu likmes pēc gada mazliet pakāpās augstāk. Vienlaikus akciju tirgi pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas būtiski nemainījās, savukārt preses konferences beigās pakāpās augstāk, tomēr dienas beigās jau atradās zemākā līmenī kā dienas sākumā. Banku akciju cenas šoreiz uzrādīja mazliet labākus rezultātus kā citi sektori, tomēr arī banku akciju kāpums bija īslaicīgs.

Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas 10 gadu parāda vērtspapīru ienesīgums mazliet pakāpās augstāk, tomēr jau šodien pēc ECB galvenā ekonomista Filipa Leina komentāriem, ka nav pamata būt apmierinātiem, jo inflācija tuvākajos gados joprojām būs zemā līmenī, parāda vērtspapīru ienesīgums ir noslīdējuši līdz iepriekšējam līmenim vai pat zemāk.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 29. oktobrī.

 

1. attēls. Eur un usd

2. attēls

3. attēls

4. attēls

5. attēls

6. attēls

7. attēls

8. attēls

 

APA: Krongorns, E. (2020, 22. sep.). Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 10. septembra ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4907
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 10. septembra ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4907>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up