17.07.2020.

Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 16. jūlija ECB Padomes lēmumiem

Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 16. jūlija ECB Padomes lēmumiem
Foto: Shutterstock

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 16. jūlija sanāksmē lēma monetārās politikas nostāju saglabāt nemainīgu.

ECB turpinās veikt parāda vērtspapīru iegādes Pandēmijas ārkārtas aktīvu pirkšanas programmas ietvaros (PEPP) ar kopējo apjomu 1350 mljrd. eiro. Vienlaikus tika arī uzsvērta šīs programmas elastība laikā, pa aktīvu klasēm un jurisdikcijām. Tāpat –  saglabājas nemainīgs neto aktīvu iegāžu un reinvestīciju laiks – attiecīgi līdz 2021. gada jūnija beigām un vismaz līdz 2022. gada beigām.

Attiecībā uz jau ierastāko aktīvu pirkšanas programmu – tika ziņots, ka neto aktīvu iegādes turpināsies, kā iepriekš plānots ik mēnesi 20 mljrd. eiro apjomā, kā arī līdz šī gada beigām turpināsies pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. eiro apjomā. Savukārt – attiecībā uz procentu likmēm – tika lemts, ka visas galvenās procentu likmes saglabājas nemainīgas. Papildus Padome norāda, ka tā turpinās nodrošināt augstu likviditāti ar refinansēšanas operāciju palīdzību.

Vienlaikus ECB Padome norāda, ka tā joprojām ir gatava atbilstoši savai apņēmībai ievērot inflācijas mērķa simetriskuma principu un pēc vajadzības koriģēt visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mērķa līmeni, kas ir tuvu, bet zem 2%.

ECB prezidente Kristīna Lagarda preses konferencē norādīja, ka jaunākā saņemtā informācija liecina, ka ekonomiskā aktivitāte eiro zonā atjaunojas. Tomēr aktivitātes līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā pirms koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas, un nākotnes perspektīvai joprojām raksturīga liela nenoteiktība. Gan augstāka biežuma dati, gan aptauju rādītāji aprīlī sasniedza zemāko līmeni, savukārt maijā un jūnijā vīrusa ierobežošanas un attiecīgas izolācijas pasākumu samazināšanas apstākļos būtiski pieauga, tomēr šis pieaugums bija nevienmērīgs un nepilnīgs. Tajā pašā laikā faktiskā un gaidāmā darbavietu un ienākumu zaudēšana, kā arī nepieredzēti lielā nenoteiktība saistībā ar pandēmijas attīstību un tautsaimniecības attīstību joprojām nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju patēriņu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Skatoties uz priekšu, ECB sagaida, ka 3. ceturksnī eiro zonas ekonomiskā aktivitāte turpinās atjaunoties, turpmāk samazinoties ierobežojošajiem pasākumiem.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes publiskotie lēmumi un preses konferences laikā ziņotais sakrita ar finanšu tirgus gaidām. Jau iepriekš – nedēļu pirms sēdes – ECB Prezidente Kristīna Lagarda ziņoja presei, ka ECB nav jāsteidzas ar jaunu stimulu izziņošanu, kā rezultātā finanšu tirgi saprata, ka šobrīd ECB Padome ir nolēmusi izvēlēties nogaidošu pozīciju, kas arī apstiprinājās 16. jūlija sēdē. Tā kā ECB Padomes lēmumi neradīja pārsteigumus tirgos, tad reakcija uz publiskotajiem lēmumiem un preses konferences laikā teikto bija mērena.

Valūtu tirgū eiro pret ASV dolāru turpināja atrasties iepriekšējās dienas sasniegtajā līmenī. Dienas pirmajā pusē tas mazliet samazinājās, tomēr pēc lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā tas atgriezās atpakaļ iepriekšējā līmenī.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais EuroStoxx 50 dienas pirmajā pusē nedaudz samazinājās, tomēr vēlāk pēc ECB lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā pakāpās augstāk. Līdzīgi arī Eiropas banku akcijas raksturojošais indekss EuroStoxx Banks dienas pirmajā pusē bija svārstīgs, tomēr pēc ECB lēmuma publiskošanas un preses konferences pakāpās augstāk, un dienas beigās bija vienā līmenī ar dienas sākumu. Analītiķi norāda, ka ECB lēmumā iekļautais teikums par pietiekamas likviditātes nodrošināšanas turpināšanu caur refinansēšanas operācijām kopā ar preses konferences laikā teikto, ka bāzes scenārija gadījumā PEPP apjoms tiks izmantots pilnībā, tika vērtēts pozitīvi, kas savukārt atspoguļojās arī tirgū.

Attiecībā uz valsts parāda vērtspapīriem, tad arī tur šoreiz ietekme bija mērena un kopumā lielāko eiro zonas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi samazinājās. Līdzīgi kā akciju tirgos – arī parāda vērtspapīru tirgos investori vērtēja pozitīvi minēto par PEPP izmantošanu pilnā apmērā.   

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 10. septembrī.

 

1. atēls

2. attēls

3. attēls

4. attēls

5. attēls

6. attēls

7. attēls

8. attēls

APA: Krongorns, E. (2024, 20. apr.). Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 16. jūlija ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4864
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2020. gada 16. jūlija ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4864>.

Restricted HTML

Up