11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 10. jūnija ECB Padomes lēmumiem

ECB preses konference, Christine Lagarde, Luis de Guindos, Wolfgang Proissl
Foto: Andreas Reeg/ECB

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 10. jūnija sanāksmē lēma turpināt ļoti atbalstošu monetāro politiku. Izmaiņas monetārās politikas instrumentos netika veiktas, tomēr ECB norādīja, ka vērtspapīru iegādes Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros nākamajā ceturksnī turpinās būt būtiski augstākas nekā gada pirmajos mēnešos.

Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) kopējais apjoms saglabājas 1850 mljrd. eiro, un programma turpināsies līdz 2022. gada marta beigām.

Attiecībā uz jau ierastāko aktīvu pirkšanas programmu (APP) – tika ziņots, ka neto aktīvu iegādes turpināsies kā iepriekš plānots - ik mēnesi 20 mljrd. eiro apjomā. Savukārt attiecībā uz procentu likmēm tika lemts, ka visas galvenās saglabāsies nemainīgas.

Tāpat Padome turpinās nodrošināt augstu likviditātes apjomu arī ar refinansēšanas operāciju palīdzību. Īpaši trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (TLTRO-III) bankām joprojām ir ļoti pievilcīgs finansējuma avots un veicina to aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Papildus ECB Padome ziņo, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz tās mērķi.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka jaunākie dati liecina par aktivitātes atsākšanos pakalpojumu sektorā un nepārtrauktas izaugsmes turpināšanos rūpniecības sektorā. ECB sagaida, ka izaugsmes temps 2021. gada 2. pusgadā ievērojami uzlabosies, vakcinēšanas kampaņās panāktajam progresam ļaujot vēl vairāk mazināt ierobežojošo pasākumu stingrību. Vidējā termiņā paredzams, ka eiro zonas tautsaimniecības atveseļošanos veicinās spēcīgāks globālais un iekšzemes pieprasījums, kā arī turpmāks monetārās un fiskālās politikas atbalsts.

Jaunākās ECB prognozes paredz gada reālā IKP izaugsmi par 4.6% 2021. gadā, par 4.7% - 2022. gadā un par 2.1% - 2023. gadā. Salīdzinājumā ar ECB 2021. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm tautsaimniecības perspektīva 2021. un 2022. gadam pārskatīta un palielināta, bet 2023. gadam nav mainīta.

Savukārt jaunākās ECB inflācijas prognozēs rāda, ka 2021. gadā tā būs 1.9%, 2022. gadā - 1.5% un 2023. gadā - 1.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2021. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm inflācijas perspektīva 2021. un 2022. gadam koriģēta un paaugstināta, ko galvenokārt noteica pagaidu faktori un augstāka enerģijas cenu inflācija. Inflācijas perspektīva 2023. gadam netika mainīta.

Attiecībā uz riskiem tika norādīts, ka eiro zonas izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski kopumā ir līdzsvaroti.

Neskatoties uz to, ka eiro zonas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir pārskatītas uz augšu, ECB prezidente turpināja uzsvērt, ka pandēmijas periodā joprojām ir būtiski saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, tika norādīts, ka runāt par aktīvu pirkšanas programmu mazināšanu ir pāragri.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

Sākotnēji pēc aprīļa monetārās politikas sēdes finanšu tirgiem bija augstas gaidas par jūnija sēdi, kurā varētu sekot informācija par PĀAIP izmaiņām. Tomēr, jau tuvojoties jūnija sēdei, finanšu tirgos nostiprinājās pārliecība, ka šajā sēdē izmaiņas nebūs. Tas arī apstiprinājās. Maija sākumā, parādoties spekulācijām, ka ECB aktīvu iegādes varētu kļūt mazākas, nominālie obligāciju ienesīgumi sāka palielināties. Šāds notikumu scenārijs neapmierināja ECB, tāpēc vadošās amatpersonas deva verbālus signālus, ka jūnija sēdē pārmaiņas nesekos un ECB turpinās PĀAIP iegāžu apjomus tempā, kāds tika uzņemts pēc marta sēdes, lemjot par  būtiski straujākām iegādēm nekā gada pirmajos mēnešos.

Eiro kurss pret ASV dolāru nosvārstījās ECB preses konferences laikā, tomēr šīs svārstības noteica nevis ECB prezidentes teiktais, bet gan iznākušie ASV inflācijas dati, kas izrādījās augstāki nekā tika prognozēts. Dienas beigās eiro kurss pret ASV dolāru praktiski nebija mainījies.

Eiro zonas akciju tirgu raksturojošais EuroStoxx 50 indekss pirms ECB lēmuma publiskošanas samazinājās, savukārt pēc lēmuma publiskošanas un preses konferences laikā pakāpās augstāk, tomēr pēc preses konferences tas atkal atgriezās mazliet zemākos līmeņos. Uz augšu pārskatītās ekonomikas izaugsmes prognozes un nemainīgi atbalstošā ECB monetārā politika kopumā ir labvēlīgs faktors akciju cenu indeksa kāpumam. Arī banku akcijas raksturojošais EuroStoxx Banks indekss uzrādīja līdzīgu dinamiku, kas liek domāt, ka šoreiz lielāka loma akciju kāpumā varētu būt bijusi prognožu pārskatīšanai uz augšu.

Valdību parāda vērtspapīru tirgos dienas pirmajā pusē bija vērojams ienesīgumu kāpums, tomēr pēc ECB lēmuma publiskošanas un, precīzāk - preses konferences laikā ienesīgumi sāka samazināties gan eiro zonas kodola valstīs, gan perifērijā. Uzlabotās ekonomikas prognozes sākotnēji lika ienesīgumiem mazliet pakāpties, tomēr turpinājumā ECB prezidente norādīja, ka monetārās politikas atbalsta mazināšana šobrīd būtu pāragra un aktīvu pirkumi turpināsies straujākā līmenī, kā gada pirmajos mēnešos.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 22. jūlijā.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

Finanšu tirgus reakcija, 11.06.2021.

APA: Krongorns, E. (2021, 19. jun.). Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 10. jūnija ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5241
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 10. jūnija ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5241>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up