22.01.2021.

Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 21. janvāra ECB Padomes lēmumiem  

Eiropas Centrālās bankas ēka
Foto: Shutterstock

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 21. janvāra sanāksmē lēma turpināt ļoti atbalstošu monetāro politiku. Būtiskākās izmaiņas ECB Padomes preses ziņojumā bija piebilde par Pandēmijas ārkārtas aktīvu programmas (PEPP) pilna apjoma izmantošanu. ECB Padome norādīja, ka viss nolemtais PEPP apjoms nav jāizmato pilnībā, ja ar aktīvu iegāžu plūsmām, PEPP neto iegāžu periodā neizsmeļot kopējo apjomu, būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus.  Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai.

Pandēmijas ārkārtas aktīvu pirkšanas programmas (PEPP) kopējais apjoms saglabājas 1850 miljardi eiro, un programma turpināsies līdz 2022. gada marta beigām.

Attiecībā uz jau ierastāko aktīvu pirkšanas programmu (APP) – tika ziņots, ka neto aktīvu iegādes turpināsies, kā iepriekš plānots ik mēnesi 20 miljardu eiro apjomā. Savukārt attiecībā uz procentu likmēm tika lemts, ka visas galvenās procentu likmes saglabājas nemainīgas.

Tāpat Padome turpinās nodrošināt augstu likviditātes apjomu arī ar refinansēšanas operāciju palīdzību. Īpaši trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (TLTRO-III) bankām joprojām ir ļoti pievilcīgs finansējuma avots, un veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Papildus ECB Padome ziņo, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz tās mērķi.

ECB prezidente Kristīna Lagarda preses konferencē norādīja, ka ekonomiskās norises dažādos tautsaimniecības sektoros joprojām ir nevienmērīgas un jauno sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu nelabvēlīgā ietekme pakalpojumu nozarē izpaužas smagāk nekā rūpniecības nozarē. Kopumā saņemtie dati apstiprina ECB iepriekšējo bāzes scenārija novērtējumu, saskaņā ar kuru gaidāma spēcīga pandēmijas īstermiņa ietekme uz tautsaimniecību un ilgstoši vāja inflācijas dinamika.

Attiecībā uz riskiem, kas apdraud eiro zonas izaugsmes perspektīvas, ECB prezidente norādīja, ka tie joprojām ir lejupvērsti, tomēr nedaudz mazinājušies. Ziņas par globālās tautsaimniecības attīstību, vienošanās par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām un vakcinēšanas kampaņas sākums vieš optimismu, bet pašreizējā pandēmija un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes 21. janvāra lēmumi vairāk vai mazāk sakrita ar finanšu tirgus gaidām, kā rezultātā svārstības finanšu tirgos bija mērenas.

Eiro kurss pret ASV dolāru sākotnēji pēc ECB preses ziņojuma publicēšanas nosvārstījās un pakāpās augstāk. Tas daļēji skaidrojams ar ECB piebildi par PEPP izmantošanas apjomu, kas sākotnēji izskatījās kā ierobežojošs monetārās politikas signāls, tomēr preses konferences laikā ECB prezidente uzsvēra, ka arī sekojošais teikums ziņojumā par to, ka programma var tikt palielināta nepieciešamības gadījumā, ir vienlīdz svarīgs, un pēc būtības galvenais ECB PEPP apakšmērķis ir saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Papildus ECB prezidente arī norādīja, ka ECB Padome turpina sekot līdzi valūtas kursam un tā ietekmei uz vidējā termiņa inflāciju, kas savukārt ļāva eiro atkal samazināties pret ASV dolāru. Kopumā dienas beigās eiro bija nedaudz nostiprinājies pret ASV dolāru.

Akciju tirgi, reaģējot uz ECB Padomes preses ziņojumu, samazinājās, tomēr kritums, salīdzinot ar iepriekšējo dienu kāpumiem, ir mērens.

Valdību parāda likmes vērtspapīru tirgos pakāpās īsi pēc ECB lēmuma publiskošanas. ECB plāni par PEPP apjoma izmatošanu vistiešāk ietekmē valdību parāda vērtspapīru ienesīgumus. ECB prezidentes teiktais par vienlīdz lielu iespējamību neizmantot pilnu PEPP apjomu vai rekalibrēt programmu nepieciešamības gadījumā atkarībā no finansēšanas nosacījumiem ļāva ienesīgumiem mazliet samazināties, tomēr dienas beigās gan tā saucamie etalona valstu parāda vērtspapīru, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi bija nedaudz augstāki nekā dienas pirmajā pusē.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 11. martā.

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

ECB pazinojuma finansu tirgus reakcija grafikā

 

APA: Krongorns, E. (2022, 27. jan.). Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 21. janvāra ECB Padomes lēmumiem  . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5100
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 21. janvāra ECB Padomes lēmumiem  " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.01.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5100>.

Komentāri ( 4 )

  • arturs
    26.01.2021 15:12

    Mūsdienu finanšu sistēmā kapitāls ,var teikt, atrodas vairākos visai dažādos stāvokļos. Pandēmijā konkrēti cieš konkrēto pakalpojumu sfēras kapitāls ,kopumā ražīgais kapitāls . Savukārt finanšu kapitāls nosacīti atrodas vismaz 3 situācijās un cieš ne tikai mazāk ,bet arī saturiski citādāk . Kā zināms pasaules finanšu tirgū atrodas apmēram 1000 triljonu $ liels finanšu kapitāls un apmēram 125 triljonu $ ražīgā kapitāla masa . No izvietojuma viedokļa nebanku sistēmā darbojas apmēram 2/3 kapitāla , banku sistēma kontrolē 1/3 kapitālu .

  • arturs
    26.01.2021 16:17

    Ko teikt par rakstu ? Labi apkopots materiāls . Tomēr teksts nekādi neaicina uz diskusiju jautājuma par to , kā kā raksta vācu prese , ES 40 gadus atpaliek pasaules tendencēs ,faktiski zaudē konkurences tirgos pasaulē . Rakstā " Market turbulences accelerates diverding fortunes Billionaires insights 2020 " , teikts ,ka pasauli kontrolē miljardieru kopums . 10 pēdējos gados tehnoloģiju miljardieru skaits no 68 , 2009.g. ar bagātību 321,3 miljardi $ izaudzis līdz 234 , 2010.g. ar bagātību 1,3 triljoni $ !!! Veselības aprūpes miljardieru skaits ir izaudzis no 48 līdz 167 ar bagātību no 120,8 mlrd.$ lidz 482,9 mlrd.$ .

  • Erlands Krongorns
    27.01.2021 09:06

    Paldies par komentāru! Ja vēlaties vairāk uzzināt par pieaugošo nevienlīdzības problēmu un monetārās politikas lomu tajā, tad drīzumā gaidāms raksts par monetārās politikas ietekmi uz nevienlīdzību eirozonā. Tas varētu sniegt atbildes uz Jūsu jautājumiem.

  • arturs
    26.01.2021 16:31

    Caurskatot "makroekonomika.lv" tekstus ,rodas iespaids ,ka Latvijas ekonomisko problēmu komentētāji , problemātiku aplūko ļoti pavecu uzskatu un izklāstu paņēmienu kopās . Raksti ,kā tādi ,protams , sniedz informāciju lasītājiem ,tomēr ļoti reti tiek uztvertas jaunākās tendences un zinātniskās vides satraukums par pasaulē notiekošo pārmaiņu dinamiku . Īpaši tas attiecināms uz finanšu pasaulē notiekošo . Neredzot savu komentāru izvietojumu , neiedziļināšos detaļās , tomēr šī brīža pamatjautājumi grupējas ap finanšu resursu izvietošanu pēc nosacīti jauniem principiem . Parādu ekonomika tiek konkrēti pārvērsta par renšu dažādu tipāžu ekonomikām .

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up