10.09.2021.

Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 9. septembra ECB Padomes lēmumiem

Eiro simbols pie ECB ēkas Frankfurtē
Foto: Shutterstock

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 9. septembra sanāksmē lēma turpināt ļoti atbalstošu monetāro politiku. Vienlaikus tā norādīja, ka, balstoties uz labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem un inflācijas perspektīvām, labvēlīgus finansēšanas nosacījumus var saglabāt ar nedaudz mazāku neto aktīvu iegāžu apjomu PEPP ietvaros nekā divos iepriekšējos ceturkšņos.

ECB noteiktajās procentu likmēs un ierastākajā aktīvu pirkšanas programmā izmaiņas netika veiktas.

Papildus ECB Padome ziņo, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas tās 2% mērķa līmenī.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eiro zonas ekonomika turpina atveseļošanos un gaidāms, ka ekonomikas izlaides apjoms gada beigās pārsniegs pirmspandēmijas līmeni.  

Tāpat tiek norādīts, ka šā gada 2. ceturksnī ekonomika auga straujāk, nekā gaidīts, un 3. ceturksnī paredzama spēcīga izaugsme. Atveseļošanās pamatā ir sekmīgās vakcinēšanas tempi Eiropā, kas ļāvušas panākt būtisku ierobežojumu mazināšanos.

Ierobežojumi tiek atcelti, cilvēki atkal apmeklē veikalus un restorānus, atsākas ceļošana un tūrisms, kas labvēlīgi ietekmē pakalpojumu sektoru. Apstrādes rūpniecībā vērojams spēcīgs kāpums, neraugoties uz to, ka piegāžu kavēšanās izraisītais  izejvielu un aprīkojuma trūkums joprojām ierobežo ražošanu. Delta varianta izplatīšanās līdz šim vēl nav radījusi vajadzību atjaunot izolācijas pasākumus. Taču tā var palēnināt pasaules tirdzniecības atveseļošanos un pilnīgu tautsaimniecības atkalatvēršanu.

Papildus septembra sēdē tika publicētas jaunākās ECB tautsaimniecības izaugsmes prognozes, kas, salīdzinājumā ar jūnija prognozēm, paredz straujāku ekonomikas izaugsmi šajā gadā un saglabājušās nemainīgas 2022. un 2023. gadam. Savukārt jaunākās inflācijas prognozes visā prognožu periodā ir tikušas pārskatītas uz augšu, tomēr 2023. gada inflācija saglabāta nemainīga un sagaidāma 1.5% līmenī, kas ir zem ECB mērķa līmeņa.

Attiecībā uz riskiem, kas apdraud eiro zonas tautsaimniecības perspektīvu, ECB norāda, ka tie kopumā ir līdzsvaroti.

Ar pilnu Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

Finanšu tirgus reakcija uz ECB Padomes lēmumiem bija mērena, kas skaidrojama ar to, ka, sākot ar augusta beigām un līdz klusēšanas periodam nedēļu pirms ECB Padomes monetārās politikas sēdes, vairāki Padomes locekļi iesaistījās publiskās debatēs, tādējādi ļaujot finanšu tirgiem jau laikus iecenot  gaidāms izmaiņas. Ne mazāk svarīga bija veiksmīgā ECB prezidentes komunikācija preses konferences laikā, kas neļāva pārprast ECB sūtītos signālus.

Eiro kurss pret ASV dolāru sākotnēji pēc lēmumam publiskošanas pakāpās augstāk, tomēr, sākoties preses konferencei un saņemot papildu skaidrojumus par iemesliem PEPP samazinājumam, un redzot ECB prezidentes joprojām kopumā "dūjisko" nostāju attiecībā uz inflācijas ilgtermiņa perspektīvām, eiro pavājinājās. Vienlaikus gan jāpiemin, ka līdz ar preses konferences sākumu iznāca arī ASV dati par jaunajiem bezdarba pieteikumiem, kas bija zemāki, nekā tika gaidīts, un līdz ar to bija pozitīvs faktors par labu ASV dolāram. Kopumā dienas beigās eiro pret ASV dolāru atradās tajā pašā līmenī, kur dienas sākumā.

Eiro zonas akciju tirgu raksturojošais EuroStoxx 50 gan pēc preses paziņojuma, gan preses konferences laikā turpināja nostiprināties, atspoguļojot gan atbalstošās monetārās politikas turpināšanos, gan labākas ekonomikas izaugsmes perspektīvas, ko apliecina jaunākās ECB prognozes. Eiro zonas banku akcijas raksturojošais EuroStoxx Banks, lai gan preses konferences laikā mazliet atkāpās, tomēr, līdzīgi kā kopējais eiro zonas akciju indekss, dienas beigās bija augstākā līmenī nekā dienas sākumā. 

Valdību parāda vērtspapīru tirgū būtiskākās izmaiņas sākās jau augusta beigās.  Tuvojoties ECB Padomes sēdei, ienesīgumi kopš 24. augusta līdz dienai pirms sēdes bija pakāpušies par 16; 15; 13 un 18 bāzes punktiem attiecīgi Vācijai, Francijai, Spānijai un Itālijai, savukārt pēc ECB Padomes sēdes ienesīgumi samazinājās un 10. septembra rīta pusē,  salīdzinot ar augusta beigām, ir par vidēji 12 bāzes punktiem augstākā līmenī nekā pirms jaunākā ECB Padomes lēmuma iecenošanas sākuma. Kopumā ienesīgumu līmenis saglabājas zems un valdību aizņemšanās izmaksas ir būtiski zemākas nekā pirmspandēmijas laikā. 

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 28. oktobrī.

 

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

finanšu tirgus reakcija, 10.09.2021

APA: Krongorns, E. (2024, 28. mar.). Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 9. septembra ECB Padomes lēmumiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5317
MLA: Krongorns, Erlands. "Finanšu tirgus reakcija uz 2021. gada 9. septembra ECB Padomes lēmumiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5317>.

Restricted HTML

Up